Vienas dienas izbraukums uz Alūksni: skatu tornis, salas, tilti un pilis  (3)

Neapšaubāmi, Alūksne ir Latvijas pierobežas pilsēta, no kuras nāk kupls skaits profesionālu sportistu. Gan sportistiem, gan visiem alūksniešiem ir kopīgs viens – viņi ir gana spītīgi, lai sasniegtu nospraustos mērķus. Ar Alūksnes vārdu saistāms arī ne mazums ievērojamu personību, kuru ieguldījums Latvijas un arī Eiropas kultūrvēsturiskajā mantojumā ir nozīmīgs. Piemēram, tieši šajā mazajā pilsētiņā, aptuveni 200 kilometru attālumā no Rīgas, vācu tautības mācītājs Ernsts Gliks pirmo reizi latviešu valodā iztulkojis Bībeli, kas bija ļoti nozīmīgs solis gan izglītībā, gan latviešu valodas un kultūras attīstībā.

Teju ikviens, kurš kaut uz īsu brīdi ieradies apskatīt Alūksni, pie sevis varētu nodomāt, ka šī mazā pilsēta slēpj daudz kā neatklāta. Ne bez iemesla – par pilsētas bagāto vēsturi ir milzum daudz liecību, kas vijas cauri vairākiem gadsimtiem. Alūksne, tāpat kā citas Latvijas pilsētas, piedzīvojusi vairākas varas. Šķiet, katra ēka šeit stāsta kādas alūksniešu dzimtas stāstu, katrs ezera līcis atceras iemīlējušos pārīšu čukstus, katra iela glabā pilsētas ļaužu soļus. Te savus soļu rakstus ieaudušas arī tādas personības, ko dzīves ceļi vēlāk aizveduši pasaules lielāko valstu galmos, piemēram, ķeizariene Katrīna I, kuru kā bārenīti Martu Skavronsku savā ģimenē pieņēma Gliks un kura kļuva par Krievijas imperatora Pētera I dzīvesbiedri.

Viena no ievērojamākajām pilsētas celtnēm, ko kā savu ieguldījumu Alūksnes vēsturē un arhitektūrā, Alūksnei atstājuši vēsturē ievērojami cilvēki ir Alūksnes Jaunā pils.

Alūksnes Jaunā pils celta angļu neogotikas stilā un ir viens no ievērojamākajiem šī arhitektūras stila pieminekļiem Latvijā. Tā atrodas pilsētas galvenās ielas malā, kas padara to viegli sasniedzamu. Pils kompleksā ietilpst vairākas būves – pils ēka, kuru jau vairākus desmitus gadu par savām mājām sauc Alūksnes muzejs un Dabas muzejs "Vides labirints", bet atjaunotajā Ledus pagrabā un Apaļajā tornī siltajā sezonā notiek dažādi pasākumi un ir skatāmas izstādes.

Pili ieskauj brīnišķīgais muižas parks, kam savukārt piekļāvies gleznainais Alūksnes ezers. Muižas parkā saglabājušās vairākas mazās arhitektūras formas – Aleksandra paviljons, Eola templis, granīta obelisks u.c. objekti, kas ir liels retums. Parkā var baudīt nesteidzīgas pastaigas, bet, raugoties pils parka dīķos ierīkotajās un naktīs izgaismotajās strūklakās – atgūt mieru.

Iepretim Alūksnes Jaunajai pilij plešas mājinieku lielākais dārgums – Alūksnes ezers, kurš atzīts par vienu no tīrākajiem ezeriem Latvijā. To rotā četras salas – Pilssala jeb Marijas sala, Garā sala, mazā Tīklu saliņa un Cepurītes sala, kas tiek dēvēta arī par Mīlestības salu. Leģenda vēsta, ka pie tās vienlaicīgi var piestāt tikai viena laiva un tikai tad, ja tajā atrodas divi laivotāji. Ezeram ir īpaša vieta ikviena vietējā alūksnieša sirdī, vienalga vai tā krastā pavadīta tikai bērnība, vai ar šejieni saistītas arī ikdienas gaitas.

Alūksnes ezers ir gadu desmitiem iecienīta ūdens motosporta norišu vieta, kur notiek starptautiskas sacensības. Tas ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem, kas ik gadu pulcē lielu skaitu pilsētas viesu un ko gaida ikviens vietējais.

Alūksnes ezera potenciālu pratuši novērtēt arī uzņēmīgi alūksnieši, piemēram, vasarā siltajos ezera ūdeņos kursē plosts "Kaija", bet šosezon savu pirmo pilno sezonu sāks kuģītis "Marienburg", kas nosaukts Alūksnes vēsturiskajā vārdā. Uz tā saimnieko viens no spēcīgākajiem un zināmākajiem alūksniešiem – bobslejists Intars Dambis, kurš savu vārdu ierakstījis arī pasaules profesionālā sporta lappusēs. Abu ūdens transportlīdzekļu mērķis ir iepazīstināt viesus ar tuvējo apkārtni un pilsētas vēsturi. Viens no apskates objektiem, ko var aplūkot, dodoties nesteidzīgā izbraukumā pa ezeru, ir Tempļa kalns un tam blakus esošais Saules tilts.

Tempļa kalns un pussala, uz kuras tas atrodas, ir vēl viena vieta, kas padara Alūksni īpašu. Kalns savu nosaukumu iemantojis par godu uz tā novietotajam un teikām apvītajam Slavas templim. Tas celts kā cieņas apliecinājums karavadoņiem Lielā Ziemeļu kara laikā. Tagad Alūksnes saimnieki ir paši pilsētas iedzīvotāji, un tieši Tempļa kalns padara Alūksni par visaugstāk esošo pilsētu Latvijā. Tempļa kalna nogāze ir īstā vieta, kur pēc pastaigas atvilkt elpu, baudīt svaigo gaisu un vērot pārsteidzošo ainu, kas no pakalna paveras uz Alūksnes ezeru.

Blakus esošais koka konstrukciju gaisa tilts ar savdabīgi izliektām arkām ir Saules tilts. Tas krāsots dzeltenā un baltā krāsā un ir viens no ievērojamākajiem apskates objektiem, kur doties mierpilnās pastaigās, lai atgūtu spēkus, būtu tuvāk gaismai un saulei. Arī pati pussala ir ļoti nozīmīga vieta vietējiem, jo tās ziemeļu pusē esošajā kapu kalniņā atdusas iepriekšējās paaudzes, atgādinot par dzimtu saknēm. Alūksne ir slavena ar vērienīgajiem kapusvētkiem, kas pulcē alūksniešus no visas pasaules. Tie apspēlēti pat Jaunā Rīgas teātra izrādē "Kapusvētki", jo ir unikāla un īpaša tradīcija.

Ja kādam nepietiek ar ainavu, kas baudāma no zemes, turpat, Tempļa kalna parkā atrodas arī 37,8 metrus augstais Alūksnes skatu tornis, kas to padara par vienu no augstākajiem torņiem Latvijā. No tā paveras brīnišķīgs, plašs skats uz ezeru, pāri esošo Alūksnes muižas parku un pilsētu. Lai nokļūtu uz torņa platformas, jāpārvar 153 pakāpieni, kas ir tā vērts, jo, uzkāpjot tornī, var justies kā putns, kas, lidojot virs ezera spoguļa, raugās pāri Alūksnes namu jumtiem un baznīcu smailēm.

Tempļa kalna parkā iekārtotas pastaigu takas, soliņi un informatīvie stendi, apmeklētājiem sniedzot priekšstatu par dabas daudzveidību apkārtnē.

Lūkojoties no skatu torņa centra virzienā, redzama Alūksnes ezera lielākā sala - Pilssala, kas ir siltās sezonas pasākumu un aktīvās atpūtas centrs. Salas dienvidu daļā bijusi izvietota viena no nozīmīgākajām Livonijas ordeņa pilīm šai pusē – Alūksnes (Marienburgas) pils. Šobrīd bijušās pils teritorijā atrodas plaša brīvdabas estrāde, bet salas atlikusī daļa atvēlēta aktīvajai atpūtai – izveidoti futbola un volejbola laukumi, mazākajiem pilsētas iedzīvotājiem labiekārtots bērnu rotaļu laukums. Drīzumā plānots pabeigt mūsdienīgu multifunkcionālu ēku, kas paredzēta ezera apsaimniekošanas un uzņēmējdarbības vajadzībām.

Pilssalu un pilsētas centru savieno koka tilts, kas vakara tumšajās stundās ir izgaismots, un visos laikos bijis nozīmīgs pilsētas akcents. Tomēr otrs, jaunais gājēju tilts, kas ir garāks par veco tiltu un savieno Pilssalu ar Tempļakalna parku, ir īpašs vēl kāda iemesla dēļ. Tas ik stundu vakara romantisko pastaigu baudītājus priecē ar mūzikas skaņu un gaismas spēles simfoniju.

Apgaismojumam sasaucoties ar skaņdarbiem un dabas skaņām, rodas īpaša atmosfēra, kas spēj aizskart ikviena ceļinieka dvēseles stīgas. Agrākos laikos netālu no šī tilta atradies 120 metrus garš paceļamais koka tilts uz ordeņa pili, kas ticis nopostīts. Tādējādi šī tilta uzbūvēšana ir arī miera simbols, kas savieno jauno ar aizgājušo, kā arī atvieglo gājēju nokļūšanu no pilsētas centra uz Tempļakalna parku.

Pilsētas centra pusē, ezera krastā iepretim senajām pilsdrupām atrodas Alūksnes Kultūras centrs. Šeit pulcējas vietējie iedzīvotāji un viesi no kaimiņu novadiem, kā arī Igaunijas, lai novērtētu un baudītu dažādus kultūras un izklaides pasākumus. Alūksnes Kultūras centrs rūpējas par sabiedrības izklaidi, izstrādājot pasākumu programmas dažādu vecumu un interešu grupām un piedāvājot telpas konferencēm un semināriem.

Vairāk nekā 80 gadus šī ēka bijusi mājvieta kultūras iestādēm, bet vēl senāk, muižas laikā, te atradies brūzis. Turpat netālu atrodas arī atjaunotā Vecā jeb Ezermalas pils, kurā šobrīd atrodas Alūksnes Mākslas skola. Ēkas atrašanās pašā ezera krastā jaunajiem māksliniekiem aiztaupa došanos ilgos un tālos plenēros, jo ezers piedāvā viskrāšņākās ainavas.

Pašā Alūksnes pilsētā centrā atrodas Alūksnes Evaņģēliski luteriskā baznīca – celtne, kas bez šaubām ir viena no lielākajām sakrālajām būvēm reģionā. Lai to uzceltu, pamatiem bijuši nepieciešami vismaz divi tūkstoši ozolkoka pāļu, bet pati ēka būvēta no laukakmeņiem.

Ozolkoks izmantots arī kāpnēm, kuras ved uz 55,5 metru augsto baznīcas torni, kas ir vēl viena vieta, no kuras Alūksni var redzēt visā tās krāšņumā. Tāpat kā citās baznīcās, tur var apskatīt sakrālās gleznas un baudīt ērģeļu skanējumu. Tomēr šī baznīca un pie tās blakus esošais namiņš – Ernsta Glika Bībeles muzejs - ir īpaši, jo glabā izcilu retumu – pirmo latviešu valodā tulkotās Bībeles izdevumu. Par to jāpateicas nevienam citam kā mācītājam Glikam, kurš atstājis pamatīgu nospiedumu Alūksnes vēstures lappusēs, atverot arī pirmās skolas latviešu zemnieku bērniem šai apkārtnē.

Vēl viens nozīmīgs apskates objekts Alūksnē ir mazais Bānītis, kas kursē no Alūksnes uz Gulbeni pa vienīgo šaursliežu dzelzceļa posmu Latvijā, mērojot 33 kilometrus garo ceļu. Bānītis ne tikai joprojām nodrošina pasažieru pārvadājumus starp abām pilsētām, bet arī piedāvā īstu piedzīvojumu nesteidzīgākajiem tūristiem, kas izvēlējušies apskatīt Alūksnes apkārtni.

Dodoties izbraukumā ar mazo dīzeļlokomotīves vilkto vagonu sastāvu, iespējams aplūkot un iepazīt gleznaino Ziemeļvidzemes reģionu visā pilnībā un redzēt vēl daudzus citus nozīmīgus dabas un vēstures objektus. Sezonā divas reizes mēnesī kursē arī tvaika lokomotīve.

Savukārt, par to, ko apskatīt Gulbenē, lasiet šeit.