no projekta “Latvijas kultūrceltņu mantojums laikmeta griežos” , muižas arhīvs

Lielbērķenes muiža kā zemes īpašums ir viena no vecākajām mazajām muižām Zemgalē. Līdz pat 1694. gadam tā piederējusi Medemu dzimtai. Vēlāk vairākkārtīgi mainījušies īpašnieki ― tā tikusi pārdota, ieķīlāta un pat paspēlēta kārtīs. Līdz mūsdienām saglabājies kungu nams, kas celts 1819. gadā agrīnā klasicisma stilā fon Butlaru laikā.

Interesanti, ka pēdējie muižas īpašnieki, vācbaltieši Dannenbergi, kam muiža piederējusi no 1853. gada, nav muižnieku jeb bruņinieku, bet gan amatnieku izcelsmes.

Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas, agrārreformas gaitā, šīs muižas apbūves centrs ticis sadalīts vairākiem jaunsaimniekiem. Muižas kungu namu, blakus esošo klēti un dārzu ar jaunsaimniecību ieguva virsleitnants Roberts Poga. Turpmāk Pogas īpašums skaitījās dārza saimniecība un tika nosaukta par "Plāteriem", bet Lielbērķenes nosaukums no kartēm pazuda uz visiem laikiem.

Par veco muižu nav daudz ziņu. Padomju gados izdotajā ceļvedī "Kur plūst Lielupe" (1957) teikts: "Zviedru laikā te atradusies bruņniecības pils. Tagadējās Ziedkalnes pils celta ap 1820. gadu. Muižas teritorija atradusies starp Svētes, Igates un Vilces upēm. Muiža piederējusi baroniem fon Oelsingiem. Baidīdamies no tautas revolucionārās kustības, Oelsings ar ģimeni 1905. gadā slēpās ārzemēs. Buržuāziskās Latvijas laikā pilī atradās skolotāju arodbiedrības bērnu kolonija. Tagad pilī iekārtota kino zāle, veikali, dzīvokļi un mediciniskais punkts.

Pils parks stiepjas līdz Mūra ezeram. Ezera krasta tuvumā ir arī t. s. Puķu grava, ko apvij daudz teiku un nostāstu. Mūra ezers ir viens no lielākajiem Jelgavas rajona ezeriem. "

Padomju laikos Berķenes muižā saimniekoja kolhozs "Ziedkalne". Kungu namā bijis gan kolhoza kantoris, gan pasta nodaļa, gan izmitināti strādnieki ― tautā sauktie gucuļi. Diemžēl šajā laikā muiža tika ļoti nolaista un gandrīz aizgājusi bojā.

2004. gadā Berķenes muižu un zemi iegādājās Ilze un Aldis Melgalvji, kas nu jau vairāk nekā 10 gadus saimnieko šajā īpašumā un atjaunojuši ēku pēc arhitekta Pētera Blūma izstrādāta projekta. Tagad atjaunotajā kungu mājā un blakus esošajā klētī darbojas viesnīca, parkā un dārzā iekārtotas pastaigu takas un atpūtas vietas, muižas dīķī ― peldvieta. Vēsturiskais muižas komplekss tiek paplašināts ar jaunām individuālām dzīvojamām mājām ― lauku rezidencēm, piedāvājot kļūt par vienu no muižniekiem un izbaudīt muižas cienīgu dzīvi.


Tuvākie apskates objekti

Netālu atrodas Vilces muiža ar brīnišķīgu dabas taku un pilskalnu – vairāk par to lasiet šeit. Tāpat nav tālu līdz Tērvetei un tās apskates objektiem, bet, ja interesē pilis un muižas, tad šajā apvidū atrodas arī Blankenfeldes un Zaļenieku muižas.

Jāpiebilst, ka pašlaik tirdzniecības centrā "Spice Home" apskatāms fotoprojekts "Latvijas kultūrceltņu mantojums laikmeta griežos", kurā iekļauti 15 Latvijas privāto muižu likteņstāsti par ēku ziedu laikiem, padomju okupācijas gadiem un mūsdienām. Tur apskatāms un lasāms arī Berķenes muižas stāsts. Visus stāstus vieno apņēmīgu cilvēku paveiktais muižu atjaunošanā un izglābšanā no bojāejas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!