Neskatoties uz dārza darbiem bagātīgākās sezonas sākšanos, man izdodas pie vārda noķert vienu no saimniecības pārstāvēm, Rūtu Beiroti, kas pastāstīja, kā tad viss sācies, kā vispār nonākuši līdz pupiņu audzēšanai un kas ir šī sūrā darba augļi.
Stāsts diezgan klasisks – ģimene dzīvo lauku mājās jau piektajā paaudzē, kur netrūkst zemes, tāpēc sākuši domāt, kā to lietderīgi izmantot. Rūta stāsta, ka vienmēr pašiem ir auguši savi dārzeņi, labība maizei, garšaugi un pat ārstniecības augi. ''Cilvēkiem, kas dzīvo laukos, nepieciešamība kaut ko audzēt ir asinīs. Vai nu tie dzīves laikā iestāda mežu vai audzē puķes pilsētā uz palodzes, tā tālāk ir katra paša izvēle. Jo audzēt nozīmē kaut ko radīt – ar pacietību, rūpēm un aizrautību.''
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit