7 dabas takas un dabas objekti, ko apskatīt Lieldienu brīvdienās  (1)

Lūk, septiņi interesanti dabas tūrisma objekti, kur doties šopavasar. Vairāki no tiem noderēs arī izbraukumiem ar velosipēdu.

Vēl citas Latvijas dabas takas atradīsiet arī šeit.

Daba mostas, un lazdu paēnā Kurzemē jau uzziedējušas košās vizbulītes. Tās un arī rozā zalkteņu krūmiņus it labi var aplūkot, dodoties pastaigā uz dižo Spuņņu akmeni un izstaigājot dabas un izziņas taku "Viesatas upesloki", kas pašlaik ir ļoti gleznains pastaigu maršruts, iesaka Aija Neilande, Tukuma Tūrisma informācijas centra speciāliste.

Vieta ar neparasto nosaukumu – Pētertāle atrodas starp Jaunpili un Tukumu, vien nedaudz vairāk nekā 60 kilometrus no Rīgas. Tur arī atrodama minētā taka. Tā ir aptuveni 11 kilometru gara, marķēta un viegli izejama. Var noiet arī tikai daļu takas, jo paralēli atrodami arī īsāki atpakaļceļa maršruti. Tie būs piemēroti ģimenēm ar bērniem.

Takas malās iekārtotas piknika vietas – soliņi, kur var gan apēst līdzpaņemtās sviestmaizes, lūkojoties skaistos dabas skatos, gan vienkārši atvilkt elpu un ieklausīties nesen pārlidojušo putnu dziesmās.

Takas piektajā kilometrā jeb tālākajā punktā atrodas Spuņņakmens. Tas ir dižakmens un atrodas Abavas pietekā – Viesatas upē. Zinātnieki uzskata, ka pelēko akmeni atnesuši ledāji. Milža izmēri ir 4,7x4,7 metri, un veiklākie uz tā var arī uzrāpties.

Pēc tam jādodas atpakaļ. Pastaiga ved pa ļoti skaistu un mežonīgu dabas ainavu, ko pat mēdz pielīdzināt Gaujas ielejai. Protams, upe ir daudz mazāka un seklāka.

Gar takas malām izvietoti informatīvi stendi un pat spēles, kur stāstīts par apkārtnē sastopamajiem augiem, putniem, zivīm un dzīvniekiem, kā arī par stāvkrastiem un kritalām. Dažviet redzami arī bebru atstāti nedarbi, kas liecina, ka zvēru te tiešām netrūkst.

Lūk, neliels ieskats šajā maršrutā. Foto Aija Neilande.

Īvandes ūdenskritumi šogad pilni palu ūdens un krāšņi šalc upes izgrauztajā gultnē, aiznesot līdzi sprunguļus, ko iemet no tilta. Šī ir īstā vieta, kur, braucot uz Kuldīgu lūkot vimbu lidošanu virs rumbas, piestāt un izbaudīt pavasara burvību.

Ne visi zina, ka, šķērsojot Abavu pie Rendas, vērts piestāt malā pie veikala "Top", iepretim baltajai, askētiskajai baznīcai, un, sekojot norādei, doties uz kreiso pusi – lejā pa kāpnēm līdz pat mazajai un straujajai upītei, no kuras 20. gadsimta sākuma dumpinieciskā rakstniece, sieviešu tiesību aizstāve un Aspazijas draudzene Īvande Kaija (Antonija Lūkina) aizņēmās pseidonīmu, bet Ernests Vīgners gar tās krastiem labprāt klīdis un sapņojis.

Nav jau brīnums, jo arī tagad, dodoties gar trīs ūdenskritumu kaskādi un straujo upi, kas plūst cauri dziļajai ielejai, nekas pat nav jāiztēlojas – Īvandes ūdenskritumi ir viena no skaistākajām Kurzemes vietām. Turklāt tos var ērti apskatīt, jo abos kaskādes galos iekārtotas kāpnes, bet pāri upei ved tiltiņš. Turpat ir arī neliels soliņš, kur piesēst un pabaudīt ainavu.

Krastu apsūnojušie koki, to sakņu mežonīgie vijumi un dolomīta atsegumi piešķir ainavai krāsas un arī tādu kā robustumu un pamatīgumu.

Pie lielākā ūdenskrituma, kas vasaras sausumā mēdz būt vien sīka tērcīte, nesatricināmā mierā stāv milzīgs, zaļu sūnu apaudzis akmens, bet ūdens gāžas ar apdullinošu spēku.

Atceļā vērts aizbraukt arī uz Māras kambaru alām un piebraukt pie Abavas rumbas, kas pašlaik ir varena un plata – to labprāt izmanto arī ekstrēmāki laivotāji, un krastā stāvētājiem ir ko noskatīties.

Turpat izejama arī neliela dabas taka.

Savukārt Kandavā var izstaigāties pa pilsdrupu parku, kas izrotāts Lieldienām, un izpētīt pils maketu, bet tālāk dodoties uz vecpilsētu.

Miera osta ezeru krastā un pilsēta, kas pārsteidz ar savu vienkāršību, tā mēdz teikt par Limbažiem. Tomēr, lai arī šī ir neliela mazpilsēta Vidzemē, tur netrūkst brīnišķīgu atpūtas vietu. Viena no tādām ir Lielezera dabas taka, kas nesen atjaunota un derēs jaukai pastaigai.

Limbaži ir sena Hanzas savienības pilsēta, bijušais Rīgas arhibīskapijas tā sauktā Līvu gala administratīvais centrs un Rīgas arhibīskapa rezidences pilsēta 14.—16. gadsimtā, ko nu atpazīstam pēc maizes, piena izstrādājumiem un citiem labumiem. Limbažu pilsētas vēsturiskais centrs ir unikāls ar savu plānojumu jeb radiālo ielu tīklu, kas veidojies viduslaikos pēc pilsētas aizsargmūra uzcelšanas. Viss ir tuvu un izstaigājams kājām. Bet ap ezeriem ved jauki celiņi un takas.

Arī Limbažu Lielezera ziemeļaustrumu galā ir 3,6 kilometru garā dabas taka. Tā pašlaik atjaunota un labiekārtota, tāpēc vērts turp doties pavasarīgā pārgājienā. Ezeru ziemeļu galā izbūvēts putnu novērošanas tornis, no kura var it labi sagaidīt gājputnus no tālā ceļa. Turpat ir arī bērnu rotaļu laukums, labiekārtotas atpūtas vietas un izveidota laivu piestātne. Pāri Donaviņai izveidots gājēju tiltiņš uz pontoniem. Šī ir laba vieta skaistai, nesteidzīgai pastaigai. Citas Latvijas dabas takas atradīsiet šeit.

Savukārt no airēšanas bāzes, ejot augšup uz pilsētu, var nokļūt uz veloceļa, kas ved līdz pašai Lielezera maiznīcai, kur varēsiet iestiprināties ar svaigiem gardumiem.

Ja laiks atļauj un nav slinkums, var aiziet arī uz otru pilsētas pusi. Šāda pastaiga aizņems vien 15 minūtes. Tur ir apskatāmas Limbažu pilsdrupas, muzejs, strūklaka pie Rātsnama un sudraba muzejs.

Cenas tīrelis atrodas starp Babītes ezeru un Olaini, aptuveni 30 kilometru attālumā no Rīgas centra. Lai tur nokļūtu, jābrauc pa Rīgas – Liepājas šoseju un jānogriežas pie norādes "Purva laipa".

Tā ir izcila vieta rīta pastaigai, kam jāieplāno aptuveni pusotra stunda. Paņemiet līdzi karstu kafiju un maizītes un ieturiet brokastis skatu tornī. Pie kājām pavērsies purvs, kas savulaik bijis otrais lielākais Latvijā, tūlīt aiz Teiču purva.

Patlaban Cenas tīreļa teritorija ir samazinājusies, jo tur notiek kūdras ieguve. Dodoties pastaigā pa 3,3 kilometrus garo purva taku, kas atrodas dabas lieguma teritorijā, atklājiet brīnišķīgo ezeriņu kompleksu un iespaidīgā sūnu purva ainavas.

Purvs ir arī nozīmīga vairāku aizsargājamu putnu sugu dzīves vieta, un tieši pavasarī tur labi novērojami daudzi lidoņi, kā arī dzirdamas viņu dziesmas. Cenas tīrelis ir viens no retajiem Latvijas purviem, kurā vienlaikus ir novērojama gan rietumu, gan austrumu tipa purva ainava, teikts Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) mājaslapā.

Vairāk par purva maģiju lasiet rakstā "Neparasts piedzīvojums un brīnišķīgas fotogrāfijas: divas meitenes ar SUP dēļiem saullēktā brauc pa Cenas purvu".

Arī fotogrāfs Andris Jermuts šopavasar, 8. aprīlī, devies uz Cenas tīreli, lai no putna lidojuma skatu punkta uzņemtu šīs neparastās vietas fotogrāfijas.

Daudzi bijuši Jaunpilī un apskatījuši iespaidīgo viduslaiku pili, varbūt arī pienotavā nopirkuši kādu sieru, bet nemaz nezina, ka nieka divu kilometru attālumā ir brīnišķīga dabas taka gar upīti, milzīgas lapegles un pat atjaunota senlatviešu apmetne, bet blakus ir arī īsts pilskalns.

Šī ir lieliska vieta, kur doties kopā ar visu ģimeni. Izbrauciet cauri Jaunpilij gar skaisto pili un jau pēc 500 metriem sekojiet norādei un nogriezieties pa labi, vēl pēc neliela gabaliņa pie kapiem būs stāvlaukums, kur atstāt auto.

Tur ir arī norādes un informācijas stends par visu parkā apskatāmo.

Tālāk jādodas pa veco un iespaidīgo lapegļu aleju, kuras galā ieraudzīsiet senlatviešu apmetnes modeli. Tas īpaši patiks bērniem, bet arī pieaugušajiem neliks vilties, jo pa to var arī kārtīgi izrāpelēties – izložņāt pa aizsargvalni un iztēloties, ka esat sargi skatu tornī. Blakus ir arī nelielas šūpoles un piknika vieta.

Iepretim apmetnei ieraudzīsiet seno pilskalnu, kurā var uzkāpt, bet īsti labs skats no tā nepaveras, jo apvidus ir mežains un lielie koki aizsedz panorāmu.

Pastāv uzskats, ka Jaunpils Karātavu kalns varētu būt Atskaņu hronikā pieminētā Babote, jo tas ir vienīgais pilskalns ar valni, kas atrodas starp Dobeli un Kuldīgu, teikts mājaslapā "VisitTukums". Teikas stāsta, ka kalnā nogrimusi vecā pils, kas celšoties augšā, tiklīdz kāds uzminēšot tās vārdu, un tās vietā pazemē grimšot krustnešu celtā jaunā pils – Jaunpils. Šī teika devusi iedvesmu dzejniekam Auseklim, 19. gadsimta vidū radot slaveno dzejoli "Gaismas pils".

Dodoties tālāk pa taku, nonāksiet pie mazās un pavasarī straujās Bikstupītes, kuras krastos tagad zied zilie vizbuļi.

Šī vieta lepojas arī ar augu valsts dažādību ar reti sastopamiem kokiem, turpat var novērot gan pamestus, gan jaunus, bebru veidotus dambjus. Pāri upītei ved koka tilts, kur, turpinot iet pa taku, nonāksiet pie Jaunpils pils.

Kur arī var izstaigāt skaistu parku ar dīķiem un pat aiziet līdz muižkungu kapenēm. Tāpat interesants ir pils muzejs.

Savukārt, ja pirms tiltiņa nogriezīsieties pa labi, iespējams uzkāpt pa kāpnēm kalnā un palūkoties uz upes ieleju no augšas. Bikstupītes ielokā ir arī jauka piknika pļaviņa, bet piknika vietās Latvijas valsts meži sarūpējuši arī malku ugunskuram.

Lūk, kā šopavasar izskatās Kartavkalna dabas takā.

Nogriežoties pa Ķemeru ceļu un pabraucot dažus kilometrus, labajā pusē ieraudzīsiet norādi uz Ķemeru nacionālā parka administrāciju "Meža mājā". Iegriezieties tur un drīz nonāksiet pie veclaicīga, atjaunota mednieku stila nama kādi bieži redzami Bavārijas mežos.

Šeit sākas takas, kas ļauj iepazīt veco Ķemeru kūrortu un izstaigāt ļoti romantiskās, gluži vai mazas Venēcijas cienīgās kanālu un upīšu sistēmas mežā.

Var doties pa Melnalkšņu dumbrāja laipu un sausām kājām iepazīt mitru, dabisku lapu koku mežu – melnalkšņu dumbrāju. Takas garums ir vien puskilometrs, un labākais laiks tās apmeklēšanai ir tieši pavasaris, kad apkārtējo mežu applūdina Vēršupītes ūdeņi un zied dzeltenās purenes, bet meldros, plaukstošās ievās un kokos apdullinoši dzied putni – sirreāli un fantastiski skati garantēti.

Dumbrāja laipa ir savienota ar Meža taku, kas ved pa Ķemeru vēsturiskā kūrorta parka celiņiem un iepazīstina ar reti sastopamu, krāšņu un bagātīgu lapu koku mežu – ozolu gāršu. Parkā savukārt noteikti jāaiziet līdz Mīlestības saliņai un nelielajam paviljonam, sēravotam "Ķirzaciņa", iespaidīgajai sanatorijas ēkai un vecajai pareizticīgajai baznīcai.

Taka ir piemērota bērnu ratiņiem un apmeklētājiem ratiņkrēslos.

Par citām Jūrmalas dabas takām lasiet šeit.