Piecas Austrumeiropas valstis, kur brīvdienas pavadīt būs lēti un ļoti interesanti  (3)

Lūk, piecas šādas valstis, ko iesaka arī "The Guardian" ceļojumu eksperti.

Kā rāda pētījumi, tad Eiropas ceļojumiem visizdevīgāk brīvdienu naktsmājas un arī aviobiļetes rezervēt aptuveni divus mēnešus pirms brauciena, tādēļ pašlaik būs pēdējais brīdis, lai sagādātu izdevīgu un neaizmirstamu vasaras ceļojumu sev un saviem draugiem vai ģimenei.

Lai arī Krakova neapšaubāmi ir Polijas pievilcīgākais un populārākais galamērķis, arī Vroclava arvien vairāk piesaista ceļotāju uzmanību, kļūstot par vietu, kur dabā atpūsties un izbaudīt vasaras brīvdienas.

Ja Varšavā alus glāzi var nopirkt par aptuveni diviem eiro, bet maltīte diviem cilvēkiem labā restorānā izmaksā 35 eiro (pēc Post Office datiem par ceļojumu izmaksās Eiropas galvaspilsētās), tad, izbraucot no galvaspilsētas, visu var dabūt vēl lētāk. Polijā ir arī visai lēts sabiedriskais transports un ekonomiski iekšējie lidojumi.

Vasarā interesanti būs Polijas ziemeļi. Vērts doties ne tikai uz Gdiņu un Gdaņsku, kas ir jaukas, bet jau zināmas piejūras pilsētas, bet arī apmeklēt Gižicko un Mikolajki, kas ir pašu poļu iecienītas atpūtas vietas. "The Guardian" iesaka dizaina viesnīcu "Galery 69" pie Olštinas, kas piedāvā mūsdienīgu luksusa naktsmītnes komfortu un atpūtu pašā ezera krastā par aptuveni 45 eiro naktī. Ūdeņus tur var atklāt gan braucot ar laivu, gan krastus izbraukājot uz velosipēda.

Tiem, kas vēlas brīvdienas pavadīt aktīvāk, vērts doties uz Tatriem vai Beščadi kalniem Polijas dienvidaustrumos. Šādu braucienu ērti apvienot ar Krakovas apskati. Zakapones apkārtnē ir vesela rinda gluži vai pasaku ciemu kalnu pakājē, kur koka mājiņās atpūsties un doties pārgājienos kalnos, neiztērējot bargu naudu. Piemēram, "Airbnb" portālā iespējams atrast atpūtas namiņus Tatros pat par 20 eiro par nakti. Šeit ziemā ir populāri slēpošanas kūrorti, bet vasarā – vairāk nekā 200 kilometru gari, marķēti pārgājienu maršruti.

Vēl citas idejas brīvdienām Polijā meklējiet šeit.

Nav nemaz jābrauc tālu, lai izbaudītu pavisam citādu dabu, nekā ierasts redzēt pie mums. Ja Latvijai nav nevienas jūras salas, tad igauņiem tādu ir vairāk nekā 1500, un salas ļoti atšķiras no netālu esošās kontinentālās Igaunijas.

Tur par pavisam saprātīgām cenām var baudīt gan tradicionālo kultūru. Piemēram, viena no Igaunijas salām, kur vislabāk izdevies saglabāt tradicionālo kultūru, ir nelielā Kihnu saliņa. Sākotnēji šo salu izmantoja roņu mednieki un zvejnieki, bet gadu gaitā šeit zvejnieki salu apdzīvojuši ar ģimenēm. Kihnu kultūras pamatā ir matriarhāta sabiedrība – kamēr vīrieši iet jūrā un zvejo, sievietes sargā kultūras mantojumu – rokdarbus, spēles, mūziku. Sievietes šeit joprojām valkā tradicionālos tautas tērpus, un itin bieži uz salas var redzēt sievieti tautastērpā, kura vada motociklu vai pat traktoru. Vislabākais laiks Kihnu apmeklējumam ir tradicionālo svētku laikā.

Savukārt Sāremā, kas ir lielākā Igaunijas sala, ir lieliska vieta atpūtai ar ģimeni, jo šeit atradīsiet arī lielisku spa piedāvājumu, riteņbraukšanas maršrutus, viduslaiku pili un klusas pludmales.
Savukārt tiem, kam gribas ko pavisam netradicionālu, jādodas uz Vormsi jeb Čūsku salu, kas Igaunijas ceturtā lielākā sala. Vormsi sākotnēji apdzīvoja piekrastes zviedri, taču visu PSRS okupācijas laiku tā bija slēgta teritorija, kas to padara par unikālu padomju un Zviedrijas vēstures apvienojumu.

Vormsi sala ir bagāta ar nostāstiem par vikingiem un kultūru – senajos kapos šeit aplūkojami 13. gadsimta ķeltu krusti, tāpat paveras skaistas ainavas ar paegļu laukiem, meldru krāvumiem, neparastiem laukakmeņiem un bākām. Šī sala sevī glabā lielu augu un dzīvnieku bagātību, kas to dara interesantu dabas pētniekiem. Vislabāk nelielo salu apceļot ar divriteni vai kājām.

Vairāk par Igaunijas apskates objektiem un idejām brīvdienām, lasiet šeit.

Horvātija un Balkāni pēdējo gadu laikā ir gluži vai modes kliedziens ceļotājiem – ikviens vēlas tur nokļūtu un brauc gan ar privāto auto, gan grupās ar autobusu, gan lidojot ar lidmašīnu (Rīgai gan nav pārāk izdevīgs savienojums aviosatiksmē ar Horvātiju, bet iespējas ir).

Tie, kas tur jau pabijuši, noteikti piekritīs, ka Horvātijas daba ir mežonīgi skaista un neatkārtojami krāšņa. Turklāt izmaksas dzīvošanai, vismaz pagaidām, nav pārāk augstas.

Horvātijas sirdī esošais Plitvices ezeru nacionālais parks neskaitāmas reizes pielīdzināts ūdens paradīzei – ūdens šeit mutuļo, burbuļo un skan visneiedomājamākās niansēs, tā maģiskais spēks pārņem ikvienu apmeklētāju un apkārt esošās dabas krāšņums pārsteidz ar savu dažādību. Parkā ir izkārtojušies 16 skaisti ezeri, ko savieno dažāda izmēra upītes un ūdenskritumi.

Daudzi iecienījuši arī Horvātijas piekrasti ar veclaicīgajām pilsētiņām, kas dažviet neatpaliek no Itālijas ne senas arhitektūras, ne siltā laika ziņā. Tāpat Horvātijai ir maģiski skaistas salas ar klusām pludmalēm. Jāpiebilst, ka Stinivas pludmale Horvātijā pērn atzīta par labāko Eiropā.
Salu sasniegšana arī vienas dienas izbraukumam ir sasniegšana ir pavisam viegla, un prāmja biļetes ir lētas.

Vairāk par Horvātijas apskates vietām lasiet šeit.

Čehija ir skaista valsts ar senu vēsturi un krāšņu dabu, turklāt ceļošana tajā nedos milzu triecienu maciņam.

Prāga pavasarī ir lielisks īsu brīvdienu galamērķis. Par to vairāk lasiet šeit. Bet, ja varat atlicināt nedēļu atpūtai Čehijā, nenožēlosiet, ja dosieties to apskatīt, minoties ar velosipēdu.

Īpaši laba vieta šim mērķim būs Bohēmijas reģions ar saviem dabas parkiem un senlaicīgajām pilīm. Tur izveidoti arī marķēti velomaršruti, kas ved no viena gleznaina ciema uz otru.

Tāpat arī Dienvidmorāvijas vīna reģions vēl joprojām uzskatāms par "neatklātu" Čehijas daļu, kas slēpj daudz pārsteigumu – brīnišķīgas pilis, vīna darītavas un lieliskas atpūtas vietas.
Ja Latvijā tikai tagad tiek atklāti pirmie "Zaļā dzelzceļa" maršruti, kas ved pa vecajiem sliežu ceļiem, tad Čehijā ir gandrīz 300 kilometru gari šāda veida velomaršruti cauri brīnišķīgiem mežiem un pār pakalniem un gar upēm – šādi var aizbraukt arī no Prāgas uz Vīni un tālāk arī gar Donavu uz Budapeštu.

Vairāk par Čehijas apskates vietām lasiet šeit.

Melnkalnē netrūkst senu cietokšņu, elpu aizraujošu kalnu un pārsteidzoši skaistu pludmaļu. Problēma varētu būt atrast lētu lidojumu uz turieni, bet, ja esat nokļuvuši šajā Balkānu valstī, tā neliks vilties ne apskates objektu, ne patīkami lētu cenu ziņā.

Kotoras līcis ir viens no skaistākajiem līčiem pasaulē, kurš ietverts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Lielākais līcis Adrijas jūras krastā, ievērojams dabas un vēstures objekts. Līcis 30 kilometru garumā iestiepjas sauszemē, veidojot dabīgu un ērtu ostu kuģiem, ne velti senie līča iedzīvotāji bija labākie jūrnieki un pirāti. Kotoras pilsēta, ko iekauj līcis un kalni, ir senlaicīga un mājīga. Ceļotājiem te būs ko redzēt – 13. gadsimta baznīcas, muzeji, pilis un vecpilsēta. Netālu ir arī ciemi, kas līdzinās pastkartēm.

Tie, kas vēlas izbaudīt gan pludmali, gan vīna dārzus un arī akmeņainus krastus, vērts doties uz Skadaras ezera nacionāli parku, kur var izbraukt gan velomaršrutus, gan iziet trekinga maršrutus.

Vairāk par Melnkalni, lasiet šeit.