Līdz Purezeram var nokļūt, braucot līdz Alojai un tad nogriežoties pa zemes ceļu – pēc dažiem kilometriem, sekojot norādēm, nonāksiet pie stāvlaukuma. Otrs variants ir braukt no Limbažu puses līdz Puikulei.
Šī it visai gara un ļoti interesanta pastaigu taka, kur netrūkst ne vecu, nokaltušu koku, ne purva lāmu vai daudzu interesantu putnu sugu. Ja būsiet klusi un uzmanīgi, iespējams, ieraudzīsiet arī kādu stirnu pulciņu, bet mums palaimējās redzēt arī veiklu alni, kas pārskrēja pāri ceļam.
Pie ezera ir piknika vietas, arī koka platformas ezera abos galos, uz kurām ir pat vieta ugunskuram (labāk gan izvēlēties to, kas atrodas uzreiz pie takas, kas veda no stāvlaukuma, jo otrā ezera galā esošā, kad tur bijām, vēl nebija atjaunota un ir visai bēdīgā stāvoklī).
Ap Purezeru tieši gar tā krastu ved taka, ko slapjākajās vietās veido koka laipas un tiltiņi, bet citur tā ved pa skujām piebirušu vecu priežu mežu. Ejot pa taku, paveras gleznaini purva ezera skati un augstā purva ainava. Visapkārt plešas leknas vaivariņu jeb savvaļas rozmarīna (tas ir indīgs) audzes.
Takas malās izvietoti arī interesanti informācijas stendi, kā arī iespējams viedtelefonā nofotografēt QR kodu un uzzināt vēl vairāk par šejienes dabas bagātībām.
Takas izstaigāšana aizņems vismaz stundu, jo tās garums ir aptuveni 3,5 kilometri.
Lūk, neliels ieskats Purezera pārgājienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
