13 idejas aktīvai atpūtai Kurzemē: dabas takas, skatu torņi un interesanti objekti  (1)

Kurzemes tūrisma asociācija no 1. marta līdz 31. oktobrim aicina piedalīties akcijā "Apceļo Kurzemi", viesojoties 35 diženās Kurzemes vietās, lai atpūstos, redzētu, baudītu un izmēģinātu ko jaunu.

Asociācija iesaka apmeklēt gan Jāņa Čakstes laukumu Liepājā, lavandu saimniecību "Zoovilla" Grobiņas novadā, Rīgas Zooloģiskā dārza filiāli "Cīruļi" Aizputes novadā un Minizoo "Buki" Ventspils novadā, privāto senlietu krātuvi "Ģildēni" Priekules novadā, zinātnes un tehnoloģiju muzeju "Kurzemes democentrs" Ventspilī, kā arī Baltijā modernāko un lielāko digitālo planetāriju, un ar modernu teleskopu aprīkotu observatoriju Ventspils Latviešu biedrības namā. Apskates vērta ir arī 1875. gadā celtā Mērsraga bāka, burukuģu kolekcija Rojā, "Laumas" atpūtas parks Talsu novadā, Jaunpils pils un Kuldīgas novada muzejs, un daudzas citas vietas Kurzemē.

Plašāka informācija par akciju Kurzemes tūrisma informācijas centros un mājaslapā www.kurzeme.lv.

Lūk, Kurzemes Tūrisma asociācijas ieteikti objekti, ko vērts apmeklēt!

Gleznainajos Viesatas upes krastos tiek piedāvāts izstaigāt dabas taku, uzspēlēt
galda spēles brīvā dabā, kā arī sarīkot pikniku.

Izstaigājot dabas taku, būs iespēja apskatīt upes stāvkrastus, 200 gadus vecu priedi, brūno avotiņu, cūku vannu, bebru māju, mežizstrādes laukumu, melnalkšņu audzi, dižbērzu, Spuņņakmeni un daudzus citus dabas objektus. Takas garums vienā virzienā ir 5,1 kilometri. Iespējami gida pakalpojumi. Tā kā taka ir marķēta, tad izstaigājama arī bez pavadoņa palīdzības.

"Viesatas upesloki" atrodas Tukuma novada Irlavas pagastā.

Tālrunis informācijai 28302871.

Vairāk par skaisto taku un tās apkārtni lasiet šeit.

Bet pats galvenais – šī ir ļoti gleznaina, interesanta un viegli pieejama vieta, ko var apskatīt arī ģimenes ar pavisam maziem bērniem ratiņos.

Dabas parkā ir ierīkoti dzīvnieku aploki vairāk nekā 100 hektāru platībā. Krievragā, Ķūļciema pagastā, ganās gan Latvijas brūnās, gan Hailandes, Šarolē un Herefordas šķirnes, kā arī šīs šķirnes krustojot, iegūti liellopi. Pie Latvijas Universitātes ornitoloģisko pētījumu centra Engures pagastā ganās arī Polijas Koniku šķirnes zirgi.

Vairāk nekā 40 gadus Engures ezera krastā atrodas Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas lauku bāze. Ornitologi nodarbojas ar Engures ezerā ligzdojošo putnu izpēti un gredzenošanu. Engures ezers ir viena no vietām, kur Latvijas ornitoloģijas biedrība rīko Putnu vērošanas dienas. Lai ezerā mītošie putni un skaistā ainava būtu labāk apskatāmi dabas parka apmeklētājiem, pie Engures ezera un jūras krastā uzcelti vairāki putnu novērošanas torņi.
Vairāk lasiet šeit.

Teritorija atvērta apmeklētājiem no 15. aprīļa līdz 31. oktobrim. www.eedp.lv.

Gada sākumā Jaunmoku pilī durvis vēra atjaunotā un papildinātā Meža muzeja ekspozīcija, kas aicināt aicina ielūkoties meža noslēpumos. Par atklāšanu lasiet šeit.

120 kvadrātmetru lielā platībā uz 76 īpaši izgatavotiem paliktņiem izvietoti dzīvnieku un putnu izbāžņi, kuri ir īpaši izgaismoti un apskaņoti. Meža atmosfēru rada gan jaunizveidotās gaismas kastes, gan koku stumbri, gan dažādu koku bluķīši, kuri iepazīstina ar Latvijā sastopamajām koku sugām. Apmeklējot ekspozīciju, var pieskarties dzīvnieku kažoku paraudziņiem un apskatīt pēdu nospiedumus, kā arī uzzināt daudz jauna par pašiem dzīvniekiem. Drīzumā stikla vitrīnā būs apskatāmi arī Latvijā sastopami rāpuļi. Paši mazākie aicināti rotaļāties stilizētā putna ligzdā, kuru katrs var papildināt ar iesietu auduma strēmelīti.

Ekskursijas laikā tiek iepazīta arī Jaunmoku pils un nozīmīgie notikumi tās pastāvēšanas laikā. Tāpat apmeklētāji dodas ar aizraujošiem uzdevumiem papildinātā pastaigā pa pils parku. www.jaunmokupils.lv.

Atpūtas komplekss "Sveikuļi" pieaugušajiem un skolēniem piedāvā aktīvu darbošanos labirinta vārdu spēlē vai orientēšanos labirintā.

Labirinta vārdu spēlē ir apslēpti 55 cipari un katram ciparam atbilst savs burts. Dalībnieka uzdevums ir, apmeklējot norādītos ciparus, atšifrēt vārdu. Komandām tiek piedāvāts sarežģītāks spēles uzdevums – kopējiem spēkiem atšifrēt tautasdziesmu.

Savukārt orientēšanās labirintā notiek tā, ka dalībniekiem tiek izsniegta karte ar iezīmētu distanci. Uzvarētājs ir tas, kurš norādīto distanci veic visātrāk.

Vēl "Sveikuļos" iespējams atraktīvā veidā iepazīt Latvijas pilsētas, ezerus, upes un kalnus. To piedāvā aktīvā erudīcijas spēle "Pazīsti Latviju?", kura izvietota īpašā 3200 kvadrātmetru lielā spēles laukumā brīvā dabā.

"Sveikuļos" esat aicināti apmeklēt arī dabas takas, uzspēlēt futbolu, volejbolu un basketbolu, kā arī sarīkot pikniku.

www.sveikuli.lv.

Ja ilgojaties mieru un klusumu, tad dabas mošanos aicinām izbaudīt, pastaigājoties pa mierpilno Cieceres dabas taku, kas vijas gar Cieceres upes lokiem.

Cieceres upe sešu kilometru garumā vijas cauri Saldus pilsētai, tā saglabājot plašu zaļo zonu pilsētas centrā un veidojot jaukas atpūtas vietas. Vērojot upi, grūti noticēt, ka 17. gadsimtā tā bijusi kuģojama. Taču vēstures ziņas liecina, ka hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Ciecere izmantota produkcijas pārvadāšanai no dažādajām Saldus apkārtnes ražotnēm.

Savukārt 19. gadsimta beigās uzņēmējs Vicinskis pat uzbūvējis īpašu kuģīti "Frauenburg" izpriecas braucienam pa Cieceri – no pilsētas līdz Upesmuižai.

Ciecere ir 51 kilometru gara Ventas labā krasta pieteka. Tā iztek no Cieceres ezera un sava tecējuma gaitā uzņem 52 pieteku ūdeņus. Upes vidējais platums ir 10 metri, tā stipri līkumo un dažos posmos veido salas.

Dzintara pulkstenis ir veidots no aptuveni 50 litriem dzintara gabaliņu, ko saziedojuši paši liepājnieki 2003. gadā notikušajā akcijā "Atstāj savu dzintaru Liepājas laikā". Pulkstenis atrodas promenādē, kas kļuvusi par vienu no iecienītākajām liepājnieku un pilsētas viesu pastaigas vietām.

Pašlaik izbūvētā promenādes daļa stiepjas 200 metru garumā — tā ir apmēram trešā daļa no iecerētās labiekārtojamās joslas gar Tirdzniecības kanālu.

Gājēju celiņa – laipas – virsotnē paveras skats uz ostas piestātnēm ar kuģīšiem, jahtām un strūklaku, kura atgādina jūras vilni, kas no krasta veļas Tirdzniecības kanālā. Naktī, izgaismota krāsainās gaismās.

Agrāk šī bija iedzīvotājiem slēgta zona, bet tagad te ir izveidota jauka pastaigu vieta, kuru aicinām apmeklēt arī jūs.

Ko vēl apskatīt Liepājā, lasiet šeit.

Starp citu, 21. un 22. maijā Liepāja svin gada lielākos latviešu tradicionālās kultūras mantojuma svētkus, kur iepazīst cilvēkus un prasmes, ēdienus un nodarbes, mūziku un deju dažādās norisēs. Apmeklētājus jau 15. reizi gaidīs Līvas tirgus amatnieki, daiļamata meistari un dizaineri, bet visus ar krāšņām programmām priecēs muzikanti tautas mūzikas svētkos "Līvas upe". Līvas ciema vārti tiks vērti, lai divas dienas ikviens varētu uzzināt, piedalīties, izmēģināt, nogaršot un iegādāties, vai vienkārši līksmot kopā ar latviešu un citu tautu mūziķiem un dejotājiem. Svētki norisinās Liepājas promenādē.

Cīrava atrodas Aizputes novadā. Lēnu pastaigu un skaistu dabas skatu cienītājiem Cīravas mežaparkā 2016. gada vasarā tika izveidota pastaigu taka ar soliņiem un tiltiņiem. Takas lielākā daļa ved gar Durbes upes krastiem, atklājot skatam upes līkumus, skābaržu, bērzu, apšu un priežu audzes.

Trīs kilometru garumā iekārtotajās meža parka takās, iespējams baudīt meža klusumu pastaigājoties vai nūjojot un vērot dabu divos skatu torņos. Aktīvās atpūtas cienītājiem patiks lielo trošu tilts, kāpšanas sienas, šūpoles, "Bebru takas" aktivitātes un piedzīvojums atraktīvajā "Tarzānā".

Jaunu veidolu ieguvuši arī Cīravas akmens krāvumi – izvietots informācijas stends ar stilizētu karti, sakārtotas takas, interesantākajiem objektiem pievienoti apraksti.

"Daba laba" Ventspils novada Ances pagasta "Krastiņos" piedāvā safari izbraucienus pa dabas lieguma "Ances Purvi un meži" ceļiem un foto medības.

Safari brauciens notiek galvenokārt pa meža ceļiem, kā arī pa tanku ceļiem. Pa ceļam var apskatīt meža ezerus, purvus, Irbenes radioteleskopu un vienas no labākajām sēņu un ogu vietām Ziemeļkurzemē. Liela iespēja ir redzēt meža dzīvniekus un viņu atstātās pēdas. Izbrauciena vidū tiek baudītas pusdienas brīvā dabā. Brauciena ilgums ir no vienas līdz pat piecām stundām.

Savukārt foto medībās skaistu bilžu tapšanai fotogrāfi var sastapt medni riesta laikā (aprīļa vidus, maija sākums), stirnas riesta laikā, skaistas balto stārķu ligzdas un dzērves (jūnija beigas, jūlijs), briežus baura laikā (septembris), un varbūt izdosies satikt pat vilkus, jūras ērgļus, lapsas un jenotus. www.dabalaba.lv.

Vasarā saimniecības "Zītari" pļavās, kas atrodas Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, var apskatīt Latvijas zilās šķirnes gotiņas, ko sauc arī par Latvijas zilo govi, arī līvu govi, jūras govi un mēness govi. Tās ir ļoti reti sastopamas, un to izcelsmes vieta ir tieši Kurzemes novads.

Lībiešu teika par zilo govju izcelsmi stāsta: "Reiz jūras meita iznākusi no jūras un ganījusi savas govis svešās ganībās. Saimnieks viņu noķēris un govis atņēmis. Jūras meita devusies atpakaļ jūrā raudādama, bet septiņas zilās govis palikušas krastā. No tām cēlušās visas tās, kuras šobrīd dzīvo uz zemes."

Saimniecībā var nobaudīt arī pienu un citus lauku labumus, piedalīties lauku darbos, doties izbraucienos ar motorlaivu un zvejā.

Apmeklēt saimniecību var laikā no maija līdz oktobrim, iepriekš gan noteikti vajadzētu pieteikties pa tālruni 26846233.

Tikai dažu kilometru attālumā no Ventspils centra ir Būšnieku ezers. Tas atrodas Piejūras zemienē, Ventspils pilsētas ziemeļu-ziemeļaustrumu daļā pie Kolkas ceļa. Ezeru ar jūru savieno Lošupe, bet ezera rietumu daļā atrodas dabas liegums – Būšnieku ezera krasts. Šis dabas liegums ir ES valstu īpaši aizsargājama dabas teritorija.

Pie Būšnieku ezera atpūtu iecienījušas gan ģimenes, gan makšķernieki un sērfotāji. Te ir labiekārtotas peldvietas un piknika vietas, laivu bāzē var iznomāt laivu, bet sērfotāju ērtībai ierīkotas laipas.

Katru pavasari skriešanas cienītāji veic skrējienu apkārt ezeram, bet velobraucējiem izveidots maršruts ar ērtiem veloceliņiem un skaistiem skatiem uz ezeru un Staldzenes stāvkrastu. Velobraucēju pamatmaršruts ir lokveida, ar sākumu un beigām Ventspils pilsētā. Maršruta garums ir aptuveni 30 kilometri – 24 kilometri vijas pa pilsētas ielām, bet seši – pa meža ceļiem.

2016. gadā ir veikta esošā meža celiņa apkārt Būšnieku ezeram labiekārtošana, aptuveni trīs kilometru garumā uzlabojot grants seguma celiņu no Būšnieku ezera peldvietas līdz Laivu bāzei.

www.visitventspils.com

Skolēnu un ceļotāju grupām varētu patikt Mērsragā. Vispirms ar kuģi "Palsa" iespējams dosieties izbraucienā līdz Mērsraga bākai, lai apskatītu to no jūras puses. Pēc vairāk nekā stundas gara jūras brauciena piestāsiet krastā, lai gluži kā senie iekarotāji uzkāptu Mērsraga bākā.

Turpinot ceļojumu, apmeklēsiet Mērsraga muzeju un ieturēsiet pusdienas kafejnīcā "Vētrasputns". Ekskursijas notiek gida pavadībā. Vienas ceļotāju grupas lielums uz kuģa ir līdz 30 cilvēkiem.

Papildus informācija, zvanot pa tālruni 26185164.

Apmeklējot Mērsragu, vērts doties arī ekspedīcijā Svētmeitas akmens meklējumos. Ir tā vērts savām acīm ieraudzīt skaisto, lielo dižakmeni, kas slēpjas dziļi mežā. Akmens izmēri ir iespaidīgi: garums 6,55 metri, platums 3,6 metri, bet augstums gandrīz trīs metri. Blakus ir arī milzīgs, atlūzis akmens gabals. Pēc sastāva tas ir sarkans lielkristālisks granīts. Pārgājiens uz šo dižakmeni prasa vairākas stundas svaigā gaisā.

Teikas vēsta, ka akmenī dzīvo svētās meitas, kuru rosīšanos varot saklausīt. Pēc nostāstiem, divpadsmitos dienā varot dzirdēt, kā dūc svētmeitas ratiņš. Ar akmeni ir saistīti nostāsti ne vien par vērpjošu svētmeitu, bet arī jūras laupītāja Markgrāfa pili un apslēptu mantu. Akmens sānos agrāk bijusi redzama "durvju vieta".

Kā "svēto meitu" akmens tas ir unikāls, jo faktiski vienīgais Latvijā tieši ar šādu nostāstu. Biežāk svēto meitu nostāsti saistīti ar alām — Māras kambari un Svētmeitu kambari (abas vietas Kurzemē), kur mitoloģijas pētnieki tās saista ar pazemes dievībām.

Atrast Svētmeitas akmeni jums palīdzēs gide Silva Štreinerte, tālrunis 26126205.

Kandava ir sena un romantiska Kurzemes mazpilsēta, kas slejas Abavas krastos jau vairāk nekā 785 gadus. Nesteidzīga pastaiga pa vecpilsētu ļauj sajust vēstures elpu. Kalnainais reljefs, bruģētās ieliņas, laternas, senatnīgie pagalmi un ēku velves, skulptūras, kas mijas ar košiem stādījumiem – tāda ir Kandava. Gleznaini pakalni savijas ar šaurām ieliņām, bet no senajām pilsdrupām paveras skats uz Abavas senleju un vecāko laukakmens tiltu Latvijā.

Izstaigājiet pilsdrupas un apskatiet nelielo pils maketu, kas redzams jau no šosejas, bet tad uzkāpiet līdz vecpilsētai. Tur, mazā kafejnīciņā pie vecpilsētas centrālā laukuma, iespējams nopirkt ļoti gardas smalkmaizītes. Blakus Livonijas ordeņa pilsdrupām atrodas arī masīva kvadrātveida celtne ar divus metrus biezām sienām. Zināms, ka hercoga Jēkaba laikā tornī ražojuši un glabājuši šaujampulveri. 19. gadsimtā tornī ierīkots cietums. Teika stāsta, ka no Pulvertorņa uz pils vīna pagrabiem ved slepena eja. Vairāk par Kandavu lasiet šeit.

Starp citu, Kuršu pilskalnā jeb tā sauktajā Kandavas "Velna gultā" 28. maijā pulksten 14 tiks atklāts "Trakais brauciens". Tas ir atraktīvs brauciens ar šķēršļiem, atjautības uzdevumiem un nobraucienu uz laiku. "Trakā brauciena" braucamie ir reālu braucamrīku kopijas vai absolūti fantāzijas lidojumi. Lai iegūtu vairāk punktu, dalībnieki tērpjas izaicinošos kostīmos un humoristiskiem izgājieniem un skaņām mēģina piesaistīt maksimālu uzmanību savai ekipāžai. Lai piedalītos "Trakajā braucienā", visiem braucamajiem jābūt viendaļīgiem bez motora vai citiem ārējās enerģijas avotiem, bet minimums trīs riteņiem. Jābūt stūres iekārtai, ar ko var stūrēt, un bremzēm, ar kurām var nobremzēt.

Tālrunis informācijai 29428108. www.kandava.lv.