Rideļu dzirnavas atrodas 80 kilometrus no Rīgas, 25 kilometrus no Tukuma un astoņus kilometrus no Engures jūrmalas. 1863. gadā Engures ezeru savienoja ar jūras līci, un ūdens līmenis ezerā nokritās apmēram par diviem metriem. Tad Grāfs Landsdorfs uzbūvēja šīs lielās dzirnavas. Cauri dzirnavām tek Kalnupe, kura ietek Engures ezerā. Agrāk visas dzirnavu mašīnas darbināja ūdens rats. Dzirnavās bija vilnas kāršamās, dzijas vērpjamās un graudu maļamās mašīnas, teikts Rideļu dzirnavu mājaslapā.
Pirmā pasaules kara laikā dzirnavas nodega. Pēc muižu zemes reformas, dzirnavu mūrus un ezeru no valsts nopirka pašreizējā saimnieka Oskara Kambala vectēvs, Donāts Kambala. Dzirnavas 1924. gada atjaunoja, un ūdens rata vietā ielika turbīnu un ģeneratoru. Pašreiz atjaunots vēsturisks ūdens rats ar graudu maļamo iekārtu, kurš apskatāms kā muzeja eksponāts.
Padomju laikos dzirnavas nacionalizētas, nodegušas un izpostītas, bet mūsdienās atkal atdzimušas un ir populārs apskates objekts. 2002. gadā Rideļu dzirnavas iekļautas Eiropas Kultūras industriālajā mantojumā. Lai arī dzirnavas masveida graudu pārstrādei vairs neizmanto, ekskursijā pa tām apskatāmas miltu malšanas iekārtas un to malšanas process. Pēc tam var nobaudīt Rideļu firmas ēdienu – pankūkas – un izbraukt ar laivu pa ezeru.
Pēc dzirnavu apskates var doties uz Engures dabas parku, izstaigāt skaisto dabas taku un satikt savvaļas govis un zirgus. Turpat ir arī putnu vērošanas tornis, no kura var palūkoties uz plašāku apkārtni. Vairāk lasiet šeit.
"Delfi Aculiecinieks" sadarbībā ar "Tūrisma Gidu" izsludina pavasara ceļojumu stāstu konkursu. Interesantāko reportāžu autori pretendē uz mēneša balvu – dāvanu karti "Galactico" 30 eiro vērtībā iepirkumiem lielākajos Latvijas tirdzniecības centros, kā arī uz "Tūrisma Gida" speciālbalvu.
Reportāžu sūtiet, izmantojot raksta apakšā skatāmo pievienošanas pogu šeit, vai arī uz aculiecinieks@delfi.lv, vai uz celojumi@delfi.lv.