Ar izsmeļošu informāciju marķētie pastaigu maršruti iepazīstina ar ielejas attīstību no ledus laikmeta līdz mūsdienām. Izstaigājot tos, iespējams soli pa solim iepazīties ar upes senlejas attīstību. "Smilšakmens iežu atsegumi aizved vairāku simtu miljonu senā vēsturē – Devona periodā, ko sauc arī par "zivju laikmetu". Bet pavisam nesen šeit parādījās cilvēks, kas arī atstājis savas pēdas," teikts "Ceļotājs.lv".
Tiem, kas izstaigās takas, nebūs jāviļas, jo takās netrūks interesantu un iespaidīgu objektu ar neparastiem un romantiskiem nosaukumiem – Cīrulīšu ala, Līgavas ala (Sarkanā ala), Spoguļu klintis (Cīrulīšu klintis), Gaujas vecupe un senleja, Dzidravots, strautu ūdenskritumi, netālu atrodas arī slēpošanas komplekss Žagarkalns, kā arī no takas redzami fragmenti no senās kamaniņu trases.
Turklāt Gaujas vecupes ūdens te ir tik dzidrs, ka var redzēt visu līdz pat dibenam, kas ierasti duļķainajām Latvijas upēm nebūt nav raksturīgi. Ūdenī atspīd iespaidīgā Spoguļklints.
Interesanta ir arī 13 metrus garā Svētavota ala ar pašu svēto avotu.
Kā jau liecina nosaukums, te ir divas takas – viena īsāka, 2,7 kilometrus gara, bet otra – 4,6 kilometri. Laiks, kas nepieciešams, lai visu izstaigātu, ir aptuveni divas līdz trīs stundas.
Lūk, neliels ieskats šī dabas objekta krāšņumā, ko iemūžinājis fotogrāfs Gints Mucenieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
