z/s Jāņkalni rabarberi  - 2
Foto: Privātais arhīvs
Pavasaris tā pa īstam ir iestājies tad, kad notiesāti pirmie rabarberi – mērcējot svaigos kātus cukurā, novārot pirmo klimpu zupu vai izcepot sulīgu kūku. Kamēr rabarberi pamazām spraucas no zemes un gaida pirmo tiesu mājas virtuvē, piedāvājam palūkoties un uzzināt ko vairāk par saimniecību, kurā rabarberi ir ģimenes mantojums.

Mantota nodarbošanās

Lai arī teju katra mazdārziņā atvēlēta vieta skābeno rabarberu kātu audzēšanai, ne visi ir redzējuši pamatīgu plantāciju ar rabarberu iespaidīgajam lapām un druknajiem kātiem. To, un ne tikai, var redzēt zemnieku saimniecībā ''Jāņkalni', kur rabarberu audzēšana ir mantota nodarbe. Saimniecības vadītāja Ilze Ozoliņa ''Tavs Dārzs'' atklāj, ka paši pirmsākumi rabarberu audzēšanā meklējami jau 1960. gadā. ''Tajā laikā tā bija vienīgā kultūra – samērā neliels darba ieguldījums, bet laba raža. Vectēvs bija agronoms, viņš pats selekcionēja rabarberus, un rezultātā izdevās radīt labu šķirni 'Ogre 25'. Šo kultūru lolot turpināja mans tēvs. Atceros no bērnības agros rītus, rasu un rabarberu laukus, kas sniedzās man līdz viduklim. Neteikšu, ka tās ir ļoti patīkamas atmiņas, taču par spīti tam, tagad līdzās citām kultūrām, rabarberu audzēšanu turpinām arī mēs, bērni.''

Pēc plūkšanas rabarberi jāsastrādā 24 stundu laikā un jāglabā vēsā vietā.
Ieva Ozoliņa

Pilni klēpji rabarberu

Nav grūti apmaldīties saimniecības piedāvājumā – te aug gan raženas krūmmellenes, gan āboli, avenes, cidonijas un citi labumi, ieskaitot rabarberus, kas pēc tam piedzīvo pārvērtības dažādos produktos. Kas attiecas uz rabarberiem, tie šeit pārstāvēti divās šķirnēs – jau minētā 'Ogre 25' un 'Lider'. Šīs šķirnes atzītas par labākajām, jo kāti izaug lieli un apjomīgi, galvenais ir sekot līdzi, lai nebūtu ziedu. Domāts arī par aveņu sarkanajiem rabarberiem, jo tie neesot tik skābi, toties kāti ir krietni smalkāki.

Foto: Privātais arhīvs

Skaidrs, ka rabarberi uz lauka paši no zila gaisa neuzrodas, un lielā raža ir vien sūrā darba rezultāts. Agrā pavasarī notiek rabarberu stādīšana, tad seko lauku mēslošana, vēlāk ziedu izplūkšana un tad jau ražas plūkšana. Kā stāsta Ieva, tad būtisks elements labai ražai ir mēslošana. Otra līdzvērtīgā lieta – cīņa ar nezālēm un mitruma nodrošināšana. ''Svarīgi ir sagādāt tehniku stādījumu ierīkošanai un kopšanai. Pārējais lielas grūtības nesagādā. Taču, tā kā sezona ir ļoti īsa, jāzina, kur tiks realizēti noplūktie kāti. Pēc plūkšanas tie jāsastrādā 24 stundu laikā un jāglabā vēsā vietā,'' stāsta Ieva.

Vaicāta, cik gan daudz rabarberu saimniecībā noplūc, saimniece skaidro, ka tos pārsvarā audzē pēc pieprasījuma. Ja nav pieprasījuma, rabarberus atstāj neplūktus, jo tādā gadījumā rabarberu spēks aiziet saknēs. Taču vidēji vienā sezonā tiek izaudzētas aptuveni 30-40 tonnas rabarberu.

Foto: Privātais arhīvs

Sezonas laikā svaigie rabarberi nonāk dažādos veikalos un konditorejās, taču paralēli tam sezonas laikā saimniecības čaklās rokas cenšas tos sastrādāt – nomizot, sagriezt un sasaldēt. Svarīgi rabarberus noplūkt līdz jūlija beigām, jo vēlāk tie paliek stiegraini, sīvi un, lielos daudzumos lietojot, pat kaitīgi veselībai. Interesanti tas, ka noplūcot visus rabarberus, jūlijā ir tā saucamā atraža – tie izaug no jauna, šoreiz gan smalkāki un nelielāki, bet atkal plūcami. No lolotās ražas pēc tam saimniecībā top žāvēti rabarberi, sīrups, sula un ievārījums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!