Mūsdienās nereti ir interesanti aizceļot pagātnē un ielūkoties Latvijas ainavā, kāda tā bija pirms aptuveni 80 gadiem – mūsu vecvecāku un vecvecvecāku laikā. Fotogrāfiju kolekciju, kur krātas tieši šādas ainavas, kopš 20. gadsimta 90.gadiem veido fotogrāfs un novadpētnieks Māris Locs, neatlaidīgi meklējot senajās atklātnēs redzamās vietas to pašu skatu punktu, diennakts laiku un gaismas virzienu. Par godu Latvijas simtgadei Pasaules dabas fonds projektā "Latvijas ainavas" ikvienu aicina iesūtīt arī senas fotogrāfijas no sava arhīva un to, kā tajās redzamās vietas izskatās tagad, lai izveidotu interesantu un realitāti atspoguļojošu kolekciju par mūsu Latviju.
Ainavas izmaiņas ir loģiskas, tomēr tās arī rāda, cik gudri, pareizi vai tieši pretēji saimniekojam savā zemē. Ja arī jūsu ģimenes arhīvā glabājas līdzīgi attēlu pāri – dalieties ar tiem. Ja ne, šis projekts varētu kļūt par jūsu izaicinājumu vai jauno aizraušanos. Atrodi kādu vecu foto un dodies noskaidrot, kā šī vieta izskatās tagad.
Kas jāņem vērā, lai radītu precīzu toreiz un tagad fotoattēlu pāri?
- Izvēlaties pagātnes attēlu un mēģiniet noteikt precīzas fotografētās vietas koordinātes.
- Ja jūsu ģimenes albumā nav senas ainavu fotogrāfijas, liela pagātnes ainavu kolekcija atrodama vietnē www.zudusilatvija.lv. Tāpat varat meklēt savas apkaimes vēstures muzejos vai antikvariātos, kur pārdod senās pastkartes.
- Dodaties uz vietu un nosakiet pagātnes fotoattēla uzņemšanas skatu punktu. Izmantojiet orientierus – zīmīgus kokus, ēkas, piemēram, baznīcu torņus, ezeru vai upju krasta līnijas.
- Mēģiniet jauno fotogrāfiju radīt aptuveni tajā pašā diennakts laikā kā pagātnes bildē – to var noteikt pēc saules atrašanās vietas.
- Vērojiet, vai senajā un jaunā attēlā sakrīt horizonta līnija.
Kā piedalīties akcijā?
Augšupielādējiet attēlus šeit.
Norādiet pagātnes un mūsdienu foto autoru.
Aprakstiet fotogrāfijā redzamo vietu un veiciet savas piezīmes par tur piedzīvoto.
Tāpat radītos toreiz un tagad bilžu pārus ikviens aicināts publicēt savos sociālajos tīklos, izmantojot tēmturi #ainavasrunā!
Lai rastu iedvesmu toreiz un tagad fotogrāfiju pāru radīšanai, aplūkojiet novadpētnieka Māra Loca un citu jau iesūtīto fotogrāfiju toreiz un tagad kolekciju. Pirmo kolekcijas daļu varat apskatīt šeit.
Rūjienas baznīca
Lūkojoties vecajā pastkartē, skatītājs no trīs jaunu egļu skatu punkta zemes ceļa malā var pārlaist acis plašai ainavai, kuru pārdala Rūjas upe ar klajiem krastiem. Uzkalnā stāv Rūjienas baznīca, bet no labā stūra uz fotogrāfu veras kāds pārsteigts bērns, varbūt netālu esošo govju gans. Viscaur ainavā sastopamie mājlopi un attiecīgi īsi noganīta zāle ir raksturīga laikmeta iezīme, kas mūsdienās jau pazaudēta.
Mūsdienu attēlā trīs egles un vecais ceļš vēl ir palikuši savās vietās, bet ainava vairs nav pārskatāma, un par baznīcu vairs liecina tikai nelielais gaišumiņš starp biezajiem kokiem attēla vidū.
30. gadu atklātne – autors Krišjānis Vīburs. Māra Loca kolekcija.
Mūsdienu foto: Māris Locs
Abavas ieleja
Šī ir, iespējams, viena no idilliskākajām Abavas ielejas pastkartēm – labības kūlīši priekšplānā, tālāk ganības un pļavas, bet dažādu lauku, upīšu ieleju, gravu un viensētu mija veido ritmisku un harmonisku mozaīkveida ainavu.
Šodienas attēlā varam atpazīt māju puduri pakalnā, bet ielejas kopskatu varam nojaust pēc apartajām nogāzēm attēla labajā pusē.
30. gadu atklātne – autors Valdemārs Upītis. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Rēzeknes pilsdrupas
Senā ainava pie Rēzeknes pilsdrupām rāda ceļu, kas vijās gar klaju, pieejamu upes malu. Tieši šādas klajas ūdeņu malas ir dažādu bridējputnu dzīvotne. Koka žodziņi pie mājām piešķir skatam smalkumu, bet iestaigātās taciņas uz upmalu norāda uz upes nozīmi vietējo cilvēku dzīvē. Tālāk pilsētas ainavā izceļas baznīca un jūtams rosīgas pilsētas tuvums.
Mūsdienās upe izskatās daudz šaurāka – šo iespaidu rada aizaugušās krastmalas, kas vairs nav arī piemērotas bridējputniem. Koka mājiņas ir zudušas, bet mūra ēka ir pārbūvēta.
30. gadu atklātne – autors Krišjānis Vīburs. Māra Loca kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Vestienas Tolkas dzirnavas
Senajā pastkartē redzamas Vestienas Tolkas dzirnavas – daļa no senā Tolkas muižas centra, kas veidoja Vestienas pagasta aizsākumu. Aiz dzirnavām – Vestienas pusei raksturīgā ainavas mozaīka, kurā klaji uzkalni mijas ar koku puduriem.
Mūsdienās no dzirnavām ir palikušas drupas, atmiņas par agrāko ainavu glabā dīķis un tiltiņš pāri dzirnavupītei, bet fona reljefu paslēpuši koki.
atklātne – autors Krišjānis Vīburs. Māra Loca kolekcija Mūsdienu foto: Māris Locs
Madona
30. gadu ainavā pie Madonas luterāņu baznīcas redzamas plašas, izkoptas siena pļavas un viensētas, bet priekšplānā – tā laika Latvijas ainavai raksturīgais siena šķūnītis, kurš ne tikai glabāja sienu, bet arī deva dzīvesvietu daudzām savvaļas sīkradībām. Lai tiktu uz baznīcu, jāpakāpjas uzkalnā, kurā valda lielo koku sniegts ēnīgums. Fotogrāfs pats arī paslēpies ēnā – bilde uzņemta no kāda ozola pakājes.
Mūsdienu attēla uzņemšanai fotogrāfam bija jābrien krūmājā, lai notvertu tikai daļēji atsegto ainavu ar baznīcu, kuras uzkalns ir mazāk nojaušams, bet to ietverošie koki jau pārauguši pašu celtni.
30. gadu atklātne – autors Krišjānis Vīburs. Madonas muzeja kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Cesvaines novada Kraukļu pagasta Īvānu mājas
1909. gada fotogrāfijā attēlotas Cesvaines novada Kraukļu pagasta Īvānu mājas. Šis attēls vēlāk kļuva par pamatu pirmās 500 latu naudaszīmes reversa sižetam, bet "Īvānu" saimniecība un viņu govju pulks uz tās – par Latvijas lauksaimniecības simbolu. Turklāt tieši šajā saimniecībā īpaši izkopta Latvijas brūnās šķirne – vēl viena Latvijas identitātes daļa.
1999. gada attēlā sazīmējamas "Īvānu" saimniecības galvenās ēkas, kas vizuāli izskatās daudz mazākas, jo koki tām līdzās nu jau ir vairāk kā simtgadīgi. Garā zāle liecina, ka saimniecības apkārtne vairs netiek noganīta.
1909. gada foto – autors nezināms. Madonas muzeja kolekcija
Mūsdienu foto: Māris Locs
Aknīstes pilsētā Dienvidsusējas upes tilts
Aknīstes pilsētā Dienvidsusējas upes krastus vairāku gadsimtu garumā savieno tilts. Kādreiz tas vienoja divas valstis, jo daļa Aknīstes piederēja Lietuvai. Tas ir arī viens no retajiem līkajiem tiltiem Latvijā.
Pagātnes foto autors nezināms.
Mūsdienu foto: Lāsma Prande
Kārsava
Kārsava. Senākā fotogrāfija uzņemta 20. gadsimta 70. gados. Foto redzams bijušais Kārsavas universālveikals Vienības ielā blakus domei.
Mūsdienu foto – 2016. gada ziemā.
Pagātnes foto: A. Mortukāns
Mūsdienu foto: A. Pontags
Mellužu pludmale
Pirms Otrā pasaules kara Melluži bija iecienīta atpūtas vieta. Lielākoties ainavā varēja redzēt zemeņu dārzus, priežu mežu un vasarnīcas ar sīkrūšu verandām, bet apbūve nebija bieza. Atpūtnieki uz Mellužiem nokļuva ar vilcienu. Centrā bija atklāta tipa brīvdabas estrāde, tirgus un arī veikali. Savukārt jūras piekrastē notika aktīva zvejniecība. Līdzko zvejnieki nāca krastā, zivju sievas un uzpircēji savāca lomu, ko vēlāk varēja nopirkt gan tirgū, gan Rīgā, gan arī "no rokas" no pārdevējiem, kas apstaigāja vasarnīcas un pie vārtiņiem tirgoja savu preci. Arī fotogrāfijā redzamas zvejnieku laivas, kas dienas laikā žūst pludmalē. Savukārt vakaros neiztrūkstoša atpūtnieku izklaide bija garas pastaigas gar jūru un sarunas.
Mūsdienās fotogrāfijā redzams, ka krasts ir nostiprināts ar kārkliem un priedes saaugušas vēl ciešāk. Mellužu pludmalē darbojas glābēju stacija, bet pludmalē izvietoti futbola laukumi un bērnu spēļu laukumi.
Pagātnes foto: atklātne, autors nezināms
Mūsdienu foto: Andra Briekmane
Lorupes grava
Vecais ceļš pāri Lorupes gravai Siguldā līkumo dinamiski un tālu pārskatāmi. Tam raksturīgas platas, smilšainas malas, bet lielākais līkums ierāmēts baltiem ceļa stabiņiem. Ceļa labajā pusē atpūšas zirgs, bet tā pretējā malā mierīgi noparkots auto.
Šodien līkuma galvenā trajektorija ir saglabājusies, bet ainava kļuvusi daudz monolītāka - tajā dominē mežs un asfaltētais ceļš.
Pagātnes foto: 30. gadu atklātne, autors Krišjānis Vīburs, Māra Loca kolekcija.
Mūsdienu foto: Māris Locs
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
