Tiem, kuru prātā iešaujas doma par lielo naudas summu, kas tika iztērēta, varu teikt, ka arī ar maziem līdzekļiem ir iespējams redzēt pasaules skaistumu un vēl vairāk – pa īstam sajust to.
Sākšu ar to, ka manī nebija ne kripatiņas šaubu par ceļojumu uz Āziju līdz brīdim, kad bija palikusi viena diena līdz lidojumam. Biju nolēmusi pamest visu – darbu, īresvietu, draugus un ģimeni, kā arī valsti, kurā biju dzīvojusi pēdējos sešus gadus, lai dotos prom – nezināju ne, uz cik ilgu laiku, ne kur šis ceļojums mani aizvedīs, neko izņemot to, ka vēlos atrast to, ko biju sevī pazaudējusi. Tātad dienā pirms brauciena parādījās baiļu sindroms un domas – ja nu man nepatiks, ja nu es atgriezīšos mājās pārāk ātri, ko es teikšu tiem, kuri man ticēja? Ja nu es nožēlošu savu izvēli? Galvā šāvās visdažādākās lietas, līdz brīdim, kad pastāstīju par savām šaubām mammai, uz ko viņa atbildēja: "Ja tu neaizbrauksi, tas būs vienīgais, ko tu nožēlosi. Tu nespēsi sadzīvot ar faktu, ka nepamēģināji." Un viņai bija taisnība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
