5 brīnišķīgas un nostāstiem bagātas alas Vidzemē  (1)

Alas ir ne tikai skaisti dabas veidojumi, bet daudzas no tām sevī slēpj arī senu vēsturi. Latvijas alas ir aizsargājami dabas pieminekļi, taču tas neliedz iespēju daudzas no tām apskatīt. Interesanti, ka tās kalpo ne tikai kā apskates objekts, dzīvesvieta dažādiem dzīvniekiem, bet, piemēram, Līgatnē alā ir izveidots pagrabiņš, kurā darbojas vīna veikals.

Līgatnē dabas baudītājiem vērts apmeklēt ne tikai dabas takas, Vienkoču parku, Karošu darbnīcu, bet vēl kaut ko neparastāku – pagrabalas. Jā, alas, kas izveidotas par pagrabiem – vietējie iedzīvotāji runā, ka tādu visā Līgatnē esot ap 300. Lielākoties šie pagrabi gan nav veidojušies dabīgi – cilvēki tos izkaluši rūsganajās smilšakmens klintīs un izmanto pavisam praktiskiem mērķiem. Daudzas no tām ir pat vairākus metrus garas.

Pirms došanās uz Līgatni vērts izpētīt, kur tad varētu būt interesantākās pagrabalas. Tomēr, kā vēlāk atklājas Līgatnes Tūrisma informācijas centrā, principā tikai divās vietās brīvi iespējams apskatīt šos interesantos veidojumus. Pārējās vietās apskate notiek gida pavadībā, iepriekš piesakoties ekskursijai. Tas tādēļ, ka šīs vietas ir salīdzinoši bīstamas, kā arī vienlaicīgi tikai noteikts skaits cilvēku tās drīkst apmeklēt, lai nenodarītu pārāk lielus postījumus.

Vēl viena vieta, kur bez maksas apskatīt pagrabalas, ir Rīgas kalna iežos.

Tie veidoti 19. gadsimta beigās. Arī šeit savulaik paši iedzīvotāji izkaluši aliņas un tajās ierīkojuši pagrabus. Dažiem no pagrabiem priekšā ir nelieli vārtiņi. Atrodoties iekšā, rodas īpatnēja sajūta, jo ala ir salīdzinoši gara, tajā brīvi var pārvietoties un malās atrodas durvis, aiz kurām iedzīvotāji glabā sev nepieciešamās lietas, ēdienu.

Pats Rīgas kalns ir interesants ar to, ka šeit, atrodoties virsotnē, augstums ir vienā līmenī ar Rīgas Pēterbaznīcas torņa skatu platformu. Šajā teritorijā apskatāmi arī divi atjaunoti tilti – Eižens un Vilhelms, kas tomēr ir saglabājuši savu vēsturisko veidolu.

Kalna atrašanās vieta redzama arī no paša Lustūža. Rīgas kalns atrodas Līgatnes dīķa kreisajā pusē, jau kalna pakājē izveidotas trepes, un dīķa teritorijā ir izveidotas norādes, kas neļaus apmaldīties.

Lasot vai runājot par alām Siguldā, vienas no pirmajām, kas nāk prātā ir lielākā ala Baltijā – Gūtmaņa ala, kā arī Velnala. Ne tik lielas, taču tajā pašā laikā tikpat interesantas, laika gaitā dabiski veidojušās un noteikti vēstures notikumus glabājušas arī tādas alas kā Kraukļu ala un Pētera ala.

Kraukļu ala atrodas Kraukļu aizā, skaistā vietā Siguldā. Ala ir aptuveni piecus metrus gara.

Vietējie iedzīvotāji to atraduši tikai tāpēc, ka aizā pamanīts kraukļu bars. No tā laika aiza un ala ieguvusi savu nosaukumu.

Pētera ala atrodas ļoti skaistā vietā – lejpus tai tek Vējupīte, dodoties uz alu, ir izveidotas gājēju platformas, mazi tiltiņi. Brīžiem upīte redzama jau no ievērojami liela augstuma, kas padara došanos uz alu vēl interesantāku.

Šī ala ir divus metrus gara un 5,3 metrus augsta. Tās ārpuse arī ir ļoti interesanta, jo tā atgādina lielu plaisu gravā, taču, ieejot tajā iekšā, tās tilpums kļūst lielāks, galvenokārt platuma ziņā.
Teikas, par to, kā radusies ala, ir dažādas. Vienā no tām stāstīts par zemnieku Pēteri, kas slēpies no paņemšanas zaldātos.

Tāpat ir nostāsts par zemnieku Pēteri, kas ar savu ģimeni šeit slēpies no sirotājiem, un ala esot bijusi platāka (tajā atradās galds un soliņš). Citās teikās stāstīts par mācītāju ģimeni, kura alā apmetusies.

Ja ir vēlme apmeklēt abas alas vai vismaz vienu no tām, būtu vērtīgi apmeklēt arī Satezeles pilskalnu un Paradīzes kalnu, kas atrodas turpat netālu. Paradīzes kalns sniedz iespēju aplūkot skaisto Latvijas dabu, it īpaši šajā brīdī, kas viss uzplaucis, no šī kalna iespējams redzēt arī Gauju un Turaidas pili.

Ala ir aptuveni piecus metrus gara un 1,3 metrus plata. Ieejot tajā, uzreiz rodas miera sajūta, jo alas iekšienē var baudīt klusumu, vērojot skaisto dabas ainavu, kura paveras no alas iekšienes, raugoties ārā.

Teika stāsta, ka alas nosaukums radies tāpēc, ka šeit dzīvojis lībiešu virsaitis, kuru sauca Runtiņš, tāpēc arī šo alu bieži vien dēvē par Runtiņalu.

Ja ir vēlme, noteikti būtu vērts iziet visu dabas taku, apskatos arī pārējos apskates objektus, jo taka sniedzas gandrīz līdz pat Gaujai. Vairāk par pašu dabas taku ir aprakstīts šeit.