10 vienkārši pieredzējuša fotogrāfa padomi, kā tikt pie labākajām ceļojuma bildēm  (2)

Savā pieredzē dalās ceļojumu iedvesmas bloga "Sapņu Medniece" fotogrāfiju autors Jēkabs Andrušaitis.

Droši vien katrs no mums ir sēdējis kādā radinieku organizētā ceļojuma foto vakarā, kur piecu stundu garumā tiek atrādīta katra fotogrāfija, kas uzņemta trīs dienas garajā, pirmajā braucienā uz ārzemēm. Tā vietā, lai rādītu tūkstošiem fotogrāfiju, labāk parādīt dažus desmitus, bet atšķirīgas un citādas fotogrāfijas. Fotostāstam nevajadzētu būt ilgākam par 45 minūtēm, jo reti kurš spēj noturēt uzmanību ilgāk. Labāk mazāk bilžu, bet interesantākas, nevis daudz un vienmuļas. Noteikti jāvariē objektu fotogrāfijas un portreti – omītes labprāt apskatīsies gan uz mazdēlu, gan arī Tadžmahalu.

Fotogrāfijas vislabāk ir atlasīt dažas dienas pēc brauciena, ne nākamajā dienā, bet arī neatlikt atlasi mēnešiem ilgi, jo tad visbiežāk šīs fotogrāfijas tā arī netiks parādītas, jo būs jau citas bildes un citi braucieni. Nav jākaunas par to, ka sabildē daudz – arī "National Geographic" fotografē 40 000 kadrus vienam žurnāla atvērumam, kā mums to pastāstīja fotoredaktore, kad apmeklējām žurnāla galveno mītni Vašingtonā. Tomēr visas bildes nav jārāda!

Blogā mums cilvēki bieži jautā, kādu fototehniku izmantojam, ka iznāk tik skaistas bildes.
Mūsu izvēle ir par labu "Sony" tehnikai: A7RII un RX100 (šo izmantojam galvenokārt zemūdens foto, tam speciāli paredzētā ietvarā). Taču galvenais nav tehnika, bet tas, ka tā ir līdzi un tiek pareizi izmantota, tieši tāpat kā lieliskas pannas negarantē garšīgu ēdienu!

Dārga fotoaparāta nopirkšana nenozīmē, ka tas krasi uzlabos fotogrāfijas. Fotoaparātu ir jāprot izmantot, un, ja šādu iemaņu nav, daudz labāk izvēlēties vienkāršu kompakto kameru vai telefonu, ar kuru pratīsi tikt galā. Turklāt mirkļus var noķert tikai ar tādu aparātu, kas ir līdzi – tādēļ arī telefons var palīdzēt iemūžināt notikumus. Citiem, kā mums, savukārt ceļošana nav iedomājama bez pilna foto ekipējuma – kamera, objektīvi, statīvs, dators, kameras tīrīšanas līdzekļi un, ja nirstam, arī zemūdens ietvars.

Tiem, kas interesējas par zemūdens fotogrāfiju, jāsaprot, ka vispirms ir jābūt labam nirējam ar labu peldspējas kontroli un jābūt pārliecinātam par savām prasmēm, un tikai tad var pievērsties zemūdens fotogrāfijai.

Labākais laiks foto parasti ir aptuveni divas stundas pirms un pēc saulrieta un saullēkta, jo:

• Šajā laikā dzīvnieki ir visaktīvākie.
• Gaisma ir visinteresantākā.
• Pilsētas gaismas ir vienā spožumā ar debesīm.
• Vēl nav karsts un nav tik liela burzma.

Protams, fotogrāfiju uzņemšanai pēc saulrieta parasti būs nepieciešamas zināmas prasmes un papildu aprīkojums, piemēram, statīvs. Sliktākais laiks fotogrāfijām ir dienas vidus, kad parasti arī notiek visas ekskursijas, jo tad ir karsti un visur ir pārāk daudz cilvēku, bet saule met ļoti īsas un asas ēnas.

Tāpat arī bieži vien daudz lielāka nozīme būs laikapstākļiem, ne vietai, kas noteiks, cik labas izdosies fotogrāfijas. Iedomājies Ķemeru purvu pelēkā, lietainā novembra dienā. Savukārt augusta saullēktā, sarkanu debesu izgaismota, šī vieta tiek saukta par skaistāko pasaulē!

Svešā vietā, atbraucot pirmoreiz, būs grūti atrast skaistākās vietas, tādēļ jāgatavojas jau mājās. Uzzini, kur ir vērts aiziet, kā tur izskatās, un iedvesmojies no citu fotogrāfijām, kā arī uzzini, kad ir labākais laiks turp doties.

● Apskaties vietējos foto forumus un izlasi ceļojumu blogus par šīm vietām.
● Saglabā interesantās vietas telefona kartē ar GPS koordinātām.
● Apskaties citu bildes "Pinterest", "Instagram".
● Saullēkta, saulrieta, Mēness lēkta, rieta laiks, vieta, virziens: Photoephemeris.com.
● Populārākās foto vietnes: Sightsmap.com
● "Google" – uzzini, kādi notikumi notiek pilsētā, kur esi, ar ko tā slavena, kur atrodas tirgi un pulcējas cilvēki. Cilvēki fotogrāfijās vienmēr izskatās interesanti, īpaši – bērni!

Viens no iemesliem, kāpēc mēs parasti neceļojam grupās, ir ilgais laiks, kas nepieciešams fotografēšanai. Jārēķinās, ka, lai uzņemtu skaistus kadrus, nepietiek ar piecām minūtēm, izkāpjot no autobusa. Šī iemesla dēļ, arī rezervējot individuālās tūres, mēs parasti nepagūstam izbraukt visus plānotos objektus, un dažreiz pat gidi ir gājuši mūs meklēt kādos no tempļiem, uztraucoties, kur esam pazuduši. Kad visa uzmanība ir veltīta foto, laiks paskrien nemanot.

Ja ceļo lielākā grupā, vajadzēs vienoties jau iepriekš, kā fotografēsiet, lai daļai grupas nav garlaicīgi. Ņemot vērā augstāk minēto par labāko laiku fotografēšanai, tas parasti nozīmēs celties agri un iet gulēt vēlu, kas arī ne vienmēr visiem ir pa prātam.

Tā kā fotografēšana aizņem daudz laika un labākais laiks ir ap saullēktu un saulrietu, vajadzētu padomāt par piemērotu apģērbu.

Aukstās dienās – vismaz par divām jakām vairāk, nekā šķiet, ka vajadzētu. Karstās vietās vienmēr jāpaņem kukaiņu atbaidītājs un saules aizsargkrēms (ar tiem gan uzmanīgi – jo kamerām tie "nepatīk". Noteikti nelikt vienā somā!). Šokolādīte vai proteīna batoniņš un ūdens vai tēja vienmēr ļoti noder. Ja jutīsies komfortabli, būsi labā noskaņojumā, izdosies labākas bildes.

Ļoti bieži nākas dzirdēt bēdīgus stāstus par nozagtiem fotoaparātiem, aizmirstiem telefoniem un pazaudētām fotogrāfijām. Turēt fotogrāfijas vienā eksemplārā ir riskanti, tādēļ, ja ir iespēja, līdzko esi atpakaļ viesnīcā, pārkopē tās uzreiz datorā. Ceļojot mēs fotogrāfiju kopijas turam divos ārējos cietajos diskos, kas atrodas dažādās somās, vai ārējā cietajā diskā un datorā.

Ja nefotografē daudz un ir pieejams internets, nokopē bildes datu mākonī. Kā arī padomā par to, kā uzglabāsi bildes mājās, lai tās saglabātos ne tikai pēc gada, bet arī pēc divdesmit. Jautājums nav par to, vai cietais disks pārstās darboties, bet gan – kad tas notiks.

Neviena fotogrāfija nebūs tā vērta, lai tās dēļ riskētu ar savu dzīvību, veselību un sirdsmieru. Noteikti nevajadzētu kāpt pāri margām un žogiem, karāties pāri apmalēm, fotografēt cilvēkus un dzīvniekus, kas to nevēlas, un staigāt vienatnē nedrošos rajonos – vai tas būtu ar fotoaparātu vai bez.

Nevajadzētu pārkāpt fotografēšanas aizliegumus, jo par tiem var gan izraidīt no zoodārza, iezibinot acīs zibspludzi zvēriņiem, gan arī likt izdzēst fotogrāfijas, ja fotografē neatļautā vietā, vai pat aizvest uz policijas iecirkni, ja esi iekļuvis apsargātā teritorijā.

Labais tonis ir nopirkt kaut ko no tirgotājiem, kurus fotografē, un pajautāt, vai viņi fotografēšanai piekrīt.

Pārvietojoties ar fototehniku, to labāk turēt neuzkrītošā somā un to nekad, nekad nevajadzētu likt nododamajā bagāžā vai atstāt mašīnā, jo mašīna nav seifs. Diemžēl gadījumi, kad fototehniku, atstātu "uz piecām minūtēm, kamēr ieskrienam veikalā," nozog, notiek ļoti bieži. Fototehniku nevajadzētu atstāt uzkrītoši viesnīcas istabiņā, tā vietā izmanto seifu, ja tāds ir, vai atstāj čemodānā, ja tam ir atslēga vai kods.

Pirms fotografēt svešā valstī, ir vērts iepazīties ar likumdošanu, ko tur ir atļauts fotografēt. Un, ja kāds piedāvājas nofotografēt tevi pašu, drošāk ir atteikties, jo šādi var palikt arī bez kameras – arī tā ir izplatīta zagļu metode.

Pirms izvilkt fotoaparātu vējainā dienā pludmalē, uz kraujas vai uz laivas, vajadzētu atcerēties, ka kamerām nepatīk smiltis, ūdens, un ja tās met zemē. Tāpat sirdsmieram vienmēr noderēs fototehnikas apdrošināšana.

Seko līdzi Alīnas un Jēkaba ceļojumu stāstiem un fotogrāfijām blogā www.sapnumedniece.lv un Instagram kontā.