Piecas milzīgas alas, kurp doties ceļojumā

Piemēram, interesanta ir Miao grota Ķīnā, kas ir daļa no Gebihes alu sistēmas. Ķīnā ir meklējamas milzīgas bedres - "tjankungi", kuri ir tik dziļš, ka aug pat meži. Šādi kaļķakmens iegruvumi ir atrodami vairākās valstīs, Ķīnā to esot visvairāk – aptuveni 50.

Par to, ko drosmīgi pētnieki atklāja "tjankungos", stāstīs dokumentālais raidījums "Guansji mīklainās alas", kas "National Geographic" skatāms 3. jūnijā pulksten 19.

Lai ieskatītos krāšņajā un aizraujošajā alu pasaulē, "National Geographic" ir apkopojis informāciju par piecām apmeklētājiem pieejamām alām dažādās pasaules valstīs.

Pasaulē lielākā ala atrodas Kvanbinas provincē Vjetnamā. Ieeju alā 1991.gadā atklāja kāds vietējais vīrs Ho Khans, taču tā bija pārāk stāva, lai vīrs tajā varētu iekļūt. 2009.gadā šo dabas veidojumu apskatīja britu pētnieki Hovarda Limberta vadībā. Viņi atklāja ko neticamu – vairāk nekā piecus kilometrus garu, 200 metru augstu un 150 metrus platu alu, dažas tās grotas bija tik lielas, ka tajās varētu ievietotu 40 stāvu debesskrāpi.

Alas nosaukums tulkojumā nozīmē "kalnu upes ala", tā radusies aptuveni pirms diviem līdz pieciem miljoniem gadu, kad ūdens sāka lēnām skalot kaļķakmens slāņus. Tā slāņi bija neizturīgi, griesti iebruka, izveidojot milzīgus "jumta logus" un ļaujot alā veidoties džungļiem. Tur aug teju 100 pēdas gari koki un dzīvo dzīvnieki, kurus nav ierasts redzēt zem zemes, piemēram, pērtiķi un lidojošās lapsas. Cauri alai tek arī upe.

Katru gadu alu var apmeklēt vien 500 – 600 cilvēku, Soundongas alas apmeklējumus piedāvā tikai viena licencēta Vjetnamas tūrisma kompānija ("Oxalis adventure tour"), pērn biļetes uz šā gada tūrēm tika izpirktas divdesmit stundu laikā. Sešu dienu ekspedīcija izmaksā vairākus tūkstošus ASV dolāru.

Vairāk par šo dabas brīnumu lasiet šeit.

Mamuta alas nacionālais parks Kentuki centrālajā daļā ir aptuveni 21 tūkstoti hektāru liels, un zem tā slēpjas pasaulē garākā alu sistēma. Šobrīd ir izpētīti aptuveni 650 kilometri, taču neviens nezina, cik tālu tā patiesībā sniedzas. Alu sistēmā ir aptuveni 20 lielas zāles, tikpat dziļu šahtu un vairāk nekā 225 pazemes pāreju. Mamuta ala ir labi zināma jau kopš 1797.gada, vairākkārt mainījusies īpašniekus, līdz 20. un 30.gados valdībai pakāpeniski izdevās atpirkt zemi un varēja sākties Mamuta alas nacionālā parka izveide. Vēlāk pētījumi atklāja, ka Mamuta ala ir saistīta ar tuvējām alām un patiesībā veido milzīgu sistēma.

Alu katru gadu apmeklē apmēram 390 tūkstoši cilvēku, kas priecājas par tās krāšņajiem stalaktītu veidojumiem un pazemes upēm. Pieredzējušiem ceļotājiem tiek piedāvāti arī pārgājieni alas "mežonīgākajās" daļās.

Pasaulē lielākā alu pasāžā atrodas Gunungas Mulu nacionālajā parkā, Borneo salā, Indonēzijā. Tajā atrodas arī milzīgā Saravakas grota, kura ir aptuveni 700 metru gara un 70 metru augsta. Grotu, kurā varot ievietot aptuveni 40 "Boeing 747" lidmašīnu, 1981.gadā atklāja trīs britu speleologi. Par šo grotu lielāka ir tikai Miao Ķīnā, kuras tilpums sasniedzot 10,7 miljonus kubikmetru. Mulu tika pētīta pagājušā gadsimta 70.gados, taču tiek uzskatīts, ka ir apzināti vien 30 – 40% visas sistēmas.

Tikpat iespaidīga ir līdzās esošā Dīra alu sistēma, kurā varot ievietot piecas Sv.Pāvila katedrāles (Londona). Šīs alas ieeja ir 150 metru plata un 120 metru augsta, un tā tiek uzskatīta par garāko, kas ir atvērta publiskai apskatei. Mulu alās dzīvo tūkstošiem sikspārņu, kas pēc saulrieta dodas meklēt pārtiku. Sikspārņu vērošana ir viena no daudzajām tūristiem pieejamajām atrakcijām.

Mulu ir ļoti attālināta vieta. Tur var nokļūt vien ar lidmašīnu, turklāt lidojumu skaits ir ierobežots. Tāpat rūpīgi jāpārdomā, ko ņemt līdzi, jo te nav banku un veikalu, kurā var nopirkt mājās aizmirstus niekus. Obligāti jāņem līdzi skaidra nauda, lietusmētelis un lāpa.

Sakaktunas alas atrodas netālu no Tulumas ciema Jukatanas pussalā, Meksikā. Tā ir garākā pasaulē zināmā zemūdens alu sistēma – tā stiepjas vairāk nekā 200 kilometru garumā. Alas nosaukums tulkojumā nozīmē "Balto alu sistēma", tās izpēte 1987.gadā sākās Gransenotā, kas tagad ir kļuvusi par iecienītu niršanas un snorkelēšanas paradīzi.

Senota ir dabīgs iekritums, kas veidojas, kaļķakmens iežiem iekrītot alās, caur kurām tek pazemes ūdeņi. Senatnē maiji tās izmantoja kā upurēšanas un ūdens ieguves vietas. Šodien tās ir iecienījuši nirēji, taču zemūdens ceļojums būs pa spēkam tikai pieredzējušiem nirējiem. Atpūtas zonās par mazu samaksu var peldēties visu dienu.

Gruzijā atrodas par pasaulē dziļāko uzskatītā Krubera ala, kas iestiepjas zemē 2199 metrus dziļi un apmeklētājiem ir slēgta. Taču Ibērijas kalnos Abhāzijā ir meklējama Novij Afon ala, kuras sešas zāles ir atvērtas apmeklētājiem. Alas sistēma ir visai neizpētīta, taču tiek uzskatīta par vienu no lielākajām pasaulē. Tās ieeju 1961.gadā atklāja mākslinieks Givi Smirs, kura vārdā ir nosaukta arī viena no skaistākajām zālēm. Savukārt Anakopas zālē, kuras garums ir 150 metru, bet augstums vairāk nekā 20 metru, atrodas divi pazemes ezeri.

Lai piesaistītu tūristus, 1975.gadā tika nolemts alā izbūvēt dzelzceļu. Ideja nostrādāja, un šodien 1,3 kilometrus garā dzelzceļa līnija ir viena no populārākajām tūristu atrakcijām Gruzijā. Interesanti, ka 2014. gadā īpaši šā dzelzceļa vajadzībām Rīgas Vagonu rūpnīcā tika uzbūvēts jauns elektrovilciens ar sešiem vagoniem. Netālu no alas atrodas Novoafonskij klosteris, Simona Kananīta baznīca un Anakopas cietoksnis.