Pēc trīs mēnešu ceļošanas pa Malaiziju un Indonēziju (par to lasiet šeit un šeit), bija pienācis laiks likt mugursomu uz pleciem un izmantot laiku, ko dzīve man devusi. Vēru vaļā "Google Maps" un skatījos, kuras valsts forma izskatās tāda simpātiskāka. Visā savā ceļojuma laikā ne reizi nebiju iepriekš interesējusies par valstīm, uz kurām dodos, lai izvairītos no vilšanās – izbaudīju katru dienu kā pēdējo, bez mērķiem, bez plāniem, bez vilšanās.
Tā nu manu uzmanību piesaistīja Klusajā okeānā izmētātā valsts – Filipīnas (sevī ietverot vairāk nekā 7000 salu). Jāpiebilst, ka ik reizi, pētot karti, zināju tikai to, ka nevēlos doties uz tādām vietām kā Vjetnama, Taizeme un līdzīgi. Gribēju doties citur – redzēt vietas pirms tās skāruši lielie tūristu kvantumi. Tā kā ceļoju ar pavisam nelielām finansēm, pāris dienas pirms lidojuma, arsociālo tīklu palīdzību centos sameklēt vietas, kur pastrādāt apmaiņā pret ēdienu un gultas vietu. Piesaucot savu veiksmi, biju atradusi apbrīnojamu vietu kalnos – Kalnu provincē, Tadianas pilsētiņā "Layog Country Farm" (organiskajā fermā). Tur arī nolēmu sākt savu piedzīvojumu Filipīnās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
