Sigulda ir pilsēta, kur netrūkst ne skaistu dabas ainavu, ne arī vietu, kas liecina par senatnes notikumiem. Livonijas ordeņa Siguldas pils un Siguldas Jaunā pils būs lieliskas vietas, kuras apmeklēt, kad ir vēlme atpūtu pie dabas sasaistīt ar ko interesantu, senlaicīgu un apskates vērtu.
Livonijas ordeņa Siguldas pils (nu jau Siguldas pilsdrupas) celta 1207.gadā. Tā bija Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno (tāpat viņa laikā tika celtas pirmās ordeņa pilis arī Rīgā un Cēsīs) pasūtīta būve. Sākotnēji tā celta kā "castellum" (latīņu valodā nozīmē patvērums vai nocietinājums) tipa cietoksnis ar kapelu. Vēlāk pils pārbūvēta par konventa tipa celtni (celtnes pamatfunkcijas nosaka kādas konkrētas ļaužu grupas kopdzīves vajadzības).
Ap 13. gadsimta sešdesmitajiem gadiem pilī tika veikti lieli pārbūves darbi. Livonijas ordenis pili pārbūvēja, izveidojot četrstūrainu iekšēju pils pagalmu, to no visām pusēm ierobežoja pils korpusi, kuros atradās torņi. Aiz pils atradās aizsarggrāvji.
Diemžēl 18. gadsimta sākumā pils (Ziemeļu kara laikā) tika nopostīta un vairs netika atjaunota. Plašāka izpēte un restaurācijas darbi pilī uzsākti, sākot ar 1962. gadu.
2012. gadā tika īstenots Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts "Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai". Projekta laikā pilsdrupās tika izveidots Ziemeļu un Dienvidu tornis, kur tagad iespējams uzkāpt.
Šeit izveidoti vairāki skatu laukumi ar aprakstiem, estrāde, kur notiek dažāda veida koncerti un festivāli, kā arī ir iespējams pastaigāties pa senā pils mūra sienām.
Vairāk par ieejas maksu, darba laiku un plašāku pils vēsturi var uzzināt šeit.
Turpat, blakus Livonijas ordeņa Siguldas pilij, atrodas vēl viena pils – Siguldas Jaunā pils ar Siguldas muižas centru. Tai ir sena vēsture, kas saistīta ar ievērojamo Kropotkinu dzimtu.
Pili sāka celt 1878. gadā, un 1881. gadā tā tika pabeigta. Siguldas Jaunā pils būvēta kņazu Olgas un Dmitrija Kropotkinu valdīšanas laikā, un tā kalpoja kā Kropotkinu ģimenes dzīvojamā māja.
1917. gadā ēka tika izpostīta. Pēc tam, kad 1920. gadā tika uzsākta agrārā reforma, Jaunā pils iemantoja Rakstnieku pils nosaukumu. 1922. gadā pilī saimniekoja Latvijas Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība.
Pēc 12 gadiem (1934. gadā) pils nonāca Latvijas Preses biedrības īpašumā. Divus gadus vēlāk tika veikti pārbūves darbi – tika paaugstināts skatu tornis, paplašināta terase, no jauna izbūvēts pils otrā stāva balkons. Siguldas Jaunā pils jeb tā laika Rakstnieku pils kļuva par ievērojamu un daudziem zināmu vietu. Blakus esošās ēkas nu kalpoja kā viesnīca, un muižas klētīs tika izveidotas viesu guļamās telpas, savukārt bijušajā muižas sakņu dārzā ierīkoja sporta laukumu, ābeļdārzā tenisa kortus. Šeit tika celta arī siltumnīca un vīna māja, kurā gatavoja "Siguldas" vīnu.
Pretī pilij atrodas Teodora Zaļkalna veidotais piemineklis par godu Kronvaldu Atim. Tas tika atklāts 1938. gadā. Vēl viens no grezniem objektiem, kas atrodas Jaunās pils teritorijā, ir Siguldas pils parka vārti.
Plašāk par pils vēsturi var iepazīties šeit.
Šobrīd pils apskati iespējams apvienot ar blakus esošo Siguldas spieķīšu darbnīcas apmeklējumu un citiem suvenīru veikaliņiem. Kopš 1993. gada Jaunajā pilī atrodas Siguldas pilsētas dome un no 2003. gada arī Siguldas novada dome.
Tiem, kas vēlas doties uz Siguldu un apmeklēt gan Siguldas pilsdrupas, gan Siguldas Jauno pili, jāatgādina, ka šobrīd pils kompleksa ēkām notiek rekonstrukcija (kā pastāstīja Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs, tad drīzumā tiks veikta rekonstrukcija arī pašai pilij). Izņemot to, ka šobrīd nav iespējams apskatīt pils parku un iziet cauri parka vārtiem, rekonstrukcijas darbi neietekmēšot pils un pilsdrupu apskati.
Ja radās vēlme apmeklēt vēl kādu vēstures bagātu vietu, piedāvājam apskatīt un iepazīt 10 Latvijas pilis un muižas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
