Latvijas spēka un brīvības vieta – mītiskais Zilaiskalns  (5)

Nostāsti vēsta, ka senatnē Zilākalna apkaimē dzīvojuši daudzi zintnieki un vārdotāji. Ne tik senos laikos Zilākalna tuvumā dzīvoja un ļaudis dziedināja slavenā Zilākalna Marta. Uz viņas mājām "Žāžēnos", netālu no Zilākalna, braukuši ļaudis no visas Latvijas un gaidījuši garās rindās, lai varētu ar viņu kaut tikai parunāt.

Pat Zilākalna nosaukums dod norādes par to, ka vārds "Zilaiskalns" saistīts ar lietvārda sakni "sil" vai "zil", kas saistīta ar vārdu "zīlēt" vai krievu vārdu "sila" – spēks. Tiek uzskatīts, ka mazāka ietekme kalna nosaukumā bijusi īpašības vārdam "zils", kas raksturo apkārtnes purvu radīto zilas miglas plīvuru ap kalnu.

Zintnieki uzskata, ka visas enerģiski informatīvās vietas uz zemes ir savstarpēji saistītas un darbojas kā vienota sistēma. Svētvietas ir enerģisko vietu centri, kas spēj saņemt informāciju un dot to cilvēkiem, pastiprinot viņu intuitīvo domāšanu.

Svētas šīs enerģijas vietas padara tieši zināšanas un tradīcijas, ko mūsu priekšteči no tām ieguvuši un piekopuši. Daudzās no svētvietām ir speciāli izveidoti akmens krāvumi, kas šajās vietās veido harmoniju un neitralizē negatīvo enerģiju, tos veidojuši zintnieki – cilvēki ar īpašām zināšanām. Arī Zilākalna apkārtnē atrodami atsevišķi lieli akmeņi, kuru novietojums un forma liecina par iespējamu cilvēku sakrālo darbību.

Uz svētvietu var doties, lai sakārtotu domas, attīrītos un ieklausītos sevī. Sevišķi spēcīgas svētvietas ir ap ziemas un vasaras saulgriežiem, arī pavasara un rudens saulrītiem, tāpēc arī šie svētki būtu atzīmējami tieši enerģiski spēcīgajās vietās, piekopjot senču tradīcijas.

Gadu gaitā izveidojušās dažādas teikas un nostāsti, kas apvij Zilokalnu gluži kā zilā migla, kas to ietver. Kam ticēt, kam ne, lai izlemj katrs pats, taču pavisam noteikti ir skaidrs, ka Zilaiskalns ir īpaša vieta, kas dod cilvēkiem spēku un saglabā savu mistēriju.

Zilaiskalns mākot pats sevi aizsargāt, Lielā Ziemeļu kara laikā zviedru Kārlis XII mēģinājis nostiprināties Zilākalnā. Zviedri iesākuši izcirst un nodedzināt kokus, un norakt dažus dievu kalnus. Arī vecais upurozols, kura dobums bijis pildīts ar saziedotām mantām un naudas gabaliem, iznīcināts. Apkārtējiem ļaudīm tas nav paticis, un viņi no malu malām pulcējušies kopā un zviedrus no kalna padzinuši. Kad Kārlis XII no Burtnieku puses tuvojies Zilamkalnam, apkārtējie purvi tā uzplūduši, ka nācies vien iet garām pa citiem ceļiem. Ļaudis pateicībā par glābšanu dieviem kūruši sārtus.

Zilākalnā esot bijusi svētā birzs, kur Jāņos sapulcējās tauta. Te svinēti arī citi tautas svētki, it īpaši Labrenči 10. augustā, kad no malu malām ļaudis gājuši uz kalnu, nesot dažādas lietas un dāvanas, ar ko pacienāt nabagus. Nabagi, lai varētu tikt pie labākām mantām, jau iepriekšējās dienas vakarā devušies uz netālajām "Gaižuma" mājām un pārgulējuši rijā. Vietējie nabagi, skaudīgi būdami, pamodušies agri no paša rīta un aizbultējuši rijas vārtus ciet, kamēr šie tikuši ārā, tikmēr visas labās mantas jau savāktas. Tā arī radies teiciens "Aizgulējies kā Gaižuma nabags".

Attēls: upura vieta Zilākalnā, redzama virsotne. 1930. gadi

Zilākalna augšā kādreiz bijis avotiņš, kas pat karstās un sausās vasarās neizsīcis. Avotiņā bijis tāds ūdens, kas pret visām kaitēm palīdzējis, it sevišķi dziedējis acis. Reiz kāda māte avotiņā mazgājusi maza bērna netīros autiņus, avotiņš kopš tā laika izsīcis. Cilvēki vēl ilgu laiku pēc tam ar avotiņa izskalotajām smiltīm gājuši acis dziedēt.

Īstajā vārdā Marta Elza Rācene dzimusi 1908. gada 30. martā. Kādreiz dzīvojusi netālu no Zilākalna esošajās "Žāžēnu" mājās, daudzi uzskata, ka Zilaiskalns palīdzējis Martai saprast savu dotību spēku. Faktu, ka Marta bijusi ļoti unikāls cilvēks ar īpašām dotībām, pierāda dažādi atgadījumi, kā arī tas, ka viņa ir ierakstīta septiņu pasaules slavenāko dziednieku sarakstā. Ikdienā Marta palīdzēja cilvēkiem, kas bija sanākuši pie viņas mājām lūgt palīdzību visdažādākajām kaitēm, gadu gaitā viņa esot palīdzējusi ap 70 tūkstošiem cilvēku. Marta saņēmusi spēku no dziedināšanas, jo vairāk viņa palīdzējusi citiem, jo spēcīgāka kļuvusi.

Martas spēku pierāda viņas darbi, kādam slavenam igauņu operdziedātājam viņa palīdzējusi smagā slimībā – iekapsulējusi vēzi, kas palīdzējis nodzīvot vēl vairākus gadus.

Pat bijušais PSRS vadītājs Leonīds Brežņevs slepus saņēmis palīdzību no Zilākalna Martas, pat vairākas reizes. Abas reizes tikšanās bijušas ļoti slepeni organizētas.

Bijis arī atgadījums ar milici no Dikļiem, kas reiz piedalījies neveiksmīgā mēģinājumā Martu apcietināt. Pēc tam katru reizi, kad viņš braucis garām "Žāžēnu" mājām, miliča motocikls noslāpis. Vienīgais veids, kā to atkal iedarbināt, bija iet pie Martas lūgt, lai viņa pielaiž motoru. Marta pratusi gan apstādināt, gan iedarbināt mašīnas. Pēc kāda laika tika padzirdēts, ka milicis sācis braukt lielu līkumu pa apkārtceļu, lai tik vairs nebūtu jābrauc gar Žāžēniem.

Marta parasti nesadarbojusies ar policiju, tikai divos izņēmuma gadījumos, kad viņa precīzi parādījusi un pastāstījusi, kas kur jāmeklē un kā viss noticis.

Par Zilākalna Martu stāsta vairākas grāmatas, kurās ietverti dažādi atmiņu stāsti par viņu un brīnumainajiem notikumiem, kuros viņa bijusi iesaistīta un kurus pati pastrādājusi.

Attēlā: skats uz Zilākalna torni ap 1938. gadu un Zilākalna tornis mūsdienās

No virsotnē esošā torņa paveras skats uz Augstrozes paugurvalni. Skaidrā laikā var saskatīt Burtnieku, Vidzemes pilsētas un apkārtnes mežus ļoti lielā platībā. Redzamība var sasniegt pat 50 kilometrus, tāpēc 1982. gadā Zilākalnā uzcēla meža ugunsnovērošanas dzelzsbetona torni.

Lai gan par torņa atrašanās vietu ir daudz strīdīgu viedokļu, jāatzīmē, ka no Zilākalna torņa salīdzinājumā ar apkārtnē esošajiem torņiem iespējams daudz efektīvāk un kvalitatīvāk veikt uguns novērošanu. Tornis kā skata vieta apmeklētājiem ir slēgts. Agrāk šeit atradies arī koka skatu tornis.

Rīkstnieki un zintnieki šo kalnu uzlūko par Latvijā nozīmīgāko zemes enerģijas strāvojumu vietu. 2004. gada augustā pēc sertificēta dziednieka, rīkstnieka un zintnieka Jāņa Neiberga (Totis) iniciatīvas tika instalēta Zilākalna Svētvietas enerģētiskā lauka matrica ar maziem akmentiņiem.

Tiek uzskatīts, ka enerģētiskākā vieta Eiropā ir Stounhendža Anglijā, kur krustojas divas dievišķās āderes, bet Zilākalnā krustojas četras dievišķās āderes, āderu krustpunktam apkārt cilvēku izveidoti 14 enerģijas un uguns aplis, kalna galā atrodas vēl sešas zemes spēka vietas, kas to padara par spēcīgāko enerģētisko vietu Latvijā.

Pie ieejas spēka vietā novietots senais Upurakmens. Pēc izmēra nelielajā – 90 centimetri x 60 centimetri – upurakmenī, kas virs zemes paceļas tikai 30 centimetrus, iekalts neizslīpēts 42 x 31 cm liels un 11 cm dziļš bļodveida dobums. Pēc nostāstiem kāds mācītājs reiz esot nogrūdis akmeni no kalna. Pašlaik senais upurakmens atrodas pie ieejas kalna virsotnē izveidotajā enerģijas apļu instalācijā.

Zilākalna virsotnē atrodas ģeodēziskais atbalsta punkts, ko 1816. gadā noteica Vilhelms Strūve. Tas nozīmē, ka punktam ir noteikts augstums un koordinātas. Šādi ģeodēziskie punkti veido valsts koordinācijas telpu, un tie ir visu karšu pamats.

Foto un informācija: Valmieras muzeja krājums, Kocēnu novada domes arhīvs, Kocēnu pamatskolas novadpētniecības materiāli, Zilākalna Martas Fonda materiāli