Senākā Latvijas pilsēta – Ludza. Ko tur brīvdienās apskatīt?
Šo skaisto, ezeriem un mežiem bagāto novadu Latvijas rītu pusē Baltijas latgaļu ciltis dzīvošanai izvēlējās jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Par to liecina 14 apmetnes, vairāk nekā 25 pilskalni un aptuveni 70 kapukalni. Ķīšukalnā pacēlās latgaļu koka pils novada robežu aizsardzībai. Vēlāk, 14. gadsimta beigās, Livonijas ordenis uzcēla varenu mūra pili, apkārt tai sāka augt rosīga un bagāta pilsētiņa, kuru nodēvēja pils ķēniņa meitas Lūcijas vārdā par Ludzu. Šogad, no 11. līdz 13. augustam Ludza svinēs 840. jubileju.
Senākā Latvijas pilsēta – Ludza. Ko tur brīvdienās apskatīt?

Ludza allaž atradusies svarīgā tirdzniecības ceļu krustpunktā starp Eiropu un plašo Krievzemi, šis apstāklis noteicis zemes un cilvēku likteņus – to savā īpašumā centušies iegūt gan krievi, gan zviedri, gan poļi, gan vācieši. Gadsimtu gaitā te uz dzīvi apmetušies arī igauņi, krievu vecticībnieki, baltkrievi, ukraiņi, ebreji. Šodien pilsētas seju un nākotni iezīmē nozīmīgo ceļu un notikumu krustcelēs, sadzīves un tradīciju, kultūras un mākslas mijiedarbība. Kopš 2004. gada Ludza ir Eiropas Savienības robežpilsēta un tilts starp Eiropas un Krievijas zemēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!