Jūnija sākumā uz Vjetnamu devās seši autoekspedīcijas "Lao Cai – Rīga" dalībnieki, kuru mērķis ir no Vjetnamas atgādāt atpakaļ uz Latviju pirms vairāk nekā septiņiem gadiem tur pamesto autoekspedīcijas "Rīga – Melburna" mašīnu – ekspedīcijas vajadzībām pārbūvēto "ugunsdzēsēju" "Mercedes Benz". Par to, kā "ugunsdzēsējs" iesprūda uz Vjetnamas robežas, lasiet šeit, bet to, kā to izdevās iedarbināt pēc septiņus gadus ilgas stāvēšanas – šeit. Tagad ekspedīcija jau šķērsojusi Urālus un iebraukusi Eiropā. Lūk, ekspedīcijas vadītāja Harija Sila pēdējā vēstule pirms atgriešanās Latvijā un sagaidīšanas pie Motormuzeja, kas paredzēta 19. jūlijā.
"Krievija ir zeme, pa kuru jābrauc ātri vai nav jābrauc vispār! To sapratām jau pirmajā dienā, kopš atvadījāmies no Baikāla. Ja Ķīnā mums 400 kilometru dienā šķita daudz, tad Krievijā 700 līdz 800 kilometru šķiet pilnīgi normāli. Un kāpēc gan ne, ja mašīna ripo bez nopietnām problēmām, bet attālums starp ievērības cienīgiem apskates objektiem ir 500 līdz 1000 kilometri. Regulāri nākas papildināt bremžu šķidrumu un eļļu tiltos, bet kopumā "ugunsdzēsējs" turas godam.
Pēc atpūtas pie Baikāla un Sajānu kalnos 9. jūlijā izbraucam no Irkutskas un līdz vakaram, vērojot fantastisku saulrietu, pieveicam 350 kilometrus. Ar nakšņošanu problēmu nav, jo gar šoseju ik pēc 20 līdz 30 kilometriem ir mazi motelīši, kur var atrast naktsmītni par labu cenu.
10. jūlija pēcpusdienā, nobraucot ap 750 kilometriem, sasniedzam Krasnojarsku un dodamies uz Krasnojarskas nacionālo parku "Stolbi". Krasnojarskas klinšu stabi ir unikāli veidojumi, kas atrodas vairāku kvadrātkilometru lielā platībā netālu no Krasnojarskas. Katram stabam ir savs vārds, un augstākais no tiem ir 85 metrus garš.
11. jūlijā nobraucam ap 850 kilometriem un sasniedzam Novosibirsku. Nākamajā rīta dodamies apskatīt Rietumsibīrijas dzelzceļa muzeju, kam ir liela lokomotīvju un dzelzceļa vagonu kolekcija. Senākais eksponāts būvēts 1904. gadā, bet jaunākie – pagājušā gadsimta beigās Rīgas Vagonbūves rūpnīcā.
Līdz vakaram (12.07) esam jau tikuši 200 kilometrus aiz Omskas. Brauciens pa Sibīrijas plašumiem ir diezgan monotons, bet lielu iespaidu uz mums atstāj plašās ainavas. Gar ceļu redzami bezgalīgi plaši labības lauki un pļavas, ko nomaina šķietami bezgalīgas bērzu birzes. Vēl pārsteidz lielais krustiņu un citu piemiņas zīmju daudzums ceļmalās, kas veltītas autoavārijās bojā gājušajiem.
13. jūlijā pusdienlaikā sasniedzam Tjumeņu, kas mūs patīkami pārsteidz. Pilsētas galvenās ielas ir sakoptas. Interesanta, senlaicīga apbūve. Vislielāko iespaidu uz mums atstāj modernā promenāde gar Turas upes krastu. Melnais granīts apdarē nav taupīts, interesantas bronzas skulptūras ataino Tjumeņas vēsturi.
14. jūlija pusdienlaikā iebraucam Jekaterinburgā, kur mūs sagaida draugi – Pāvels Rusinovs un Nikolajs Lantuhs. Esmu piedalījies divās viņu organizētās autoekspedīcijās pa Mjanmu un Malaiziju, bet viņi 2009. gadā piedalījās ekspedīcijas "Rīga – Melburna" Ķīnas un Indoķīnas posmos. Viņi mums sastādījuši programmu atlikušajai dienas daļai: mēs iepazīstam Jekatirinburgas vēsturi muzejā, pēc tam dodamies ciemos pie autoinženiera Makarova, kas savās mājās iekārtojis mazu bezceļa auto ražotni, kur top unikālas, polārām ekspedīcijām paredzētas mašīnas. Vēl apskatām iespaidīgo Jeļcina centru, kur interaktīvā ekspozīcijā varam iepazīties ar Krievijas jaunāko laiku vēsturi un Jeļcina biogrāfiju. Vakarā mēs varam vērot saulrietu, vizinoties ar motorlaivu pa ūdenskrātuvi blakus Jekaterinburgai.
15. jūlijā atvadāmies no draugiem un dodamies pāri Urālu kalniem. Mums sanāk braukt cauri vienai no pasaules ķīmiski piesārņotākajām vietām – Karabašai. Vakarā esam jau šķērsojuši Urālus un beidzot esam Eiropā.
16. jūlijā sākam braukt pulksten 6 un, kaut arī ceļi nav ideāli, ap 17 esam jau nobraukuši 850 kilometrus un sasnieguši Tatarstānas galvaspilsētu Kazaņu, kas ir tīra, sakopta pilsēta ar ļoti iespaidīgu moderno arhitektūru un senajām būvēm, kas kvalitatīvi restaurētas. Var redzēt, ka pilsēta ir bagāta un tai ir labs saimnieks. Nekur nav manāms Krievijas pilsētās ierastais bardaks. Īpaši iespaidīgs ir Kazaņas kremlis, Zemkopju nams un upes krasta promenāde. Visa vecpilsēta ir ļoti sakopta, bet Maskavas Arbats noteikti nobāl salīdzinājumā ar Kazaņas garāko gājēju ielu. Kazaņa ir pilsēta, kur es labprāt kādu laiku padzīvotu.
Turpmākajās divās dienās plānots sasniegt Maskavu un pēc tam Latvijas pierobežu, bet 19. jūlijā ap pulksten 14 ierasties Rīgā. Tagad viss atkarīgs no "ugunsdzēsēja" un komandas izturības, veicot pēdējos 1800 kilometrus. Ja viss izdosies, gaidiet mūs 19. jūlijā pulksten 14 pie Rīgas Motormuzeja!"
Komanda un Harijs Sils personīgi pateicas esošajiem autoekspedīcijas "Lao Cai – Rīga 2017" atbalstītājiem, kas daļēji mums palīdz segt ekspedīcijas izdevumus. Tāpat dalībnieki ir ļoti pateicīgi Latvijas Automobiļu federācijai, ar kuras palīdzību atbalstītāji saņem likumā noteiktās nodokļu atlaides.
Atbalstītāji: Juris Jansons, "Mass Portal", "Winstaco", "Auto Plus", Veikals "Virsotne", Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība Latvijā, GoPro, DJI Latvija, "Race Solutions", mebeludarbnica.lv, Auto un Moto darbnīca - LP Technics, SB Siltumtehnika, ZTC - wood panel houses, "Lāma", "Artium", "Rīgas Mērniecības birojs", " Firma "ACER", Uldis Seržāns, Biedrība "Kultūras un mākslas centrs "Nātre"".
Informatīvie atbalstītāji www.delfi.lv un www.iauto.lv .
Harijs Sils
Autoekspedīcijas "Lao Cai – Rīga 2017" vadītājs
harijs.sils@gmail.com
Mob.tālr.: +371 29515086
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
