10 iespaidīgas klintis Gaujas nacionālajā parkā, kas jāredz ikkatram  (6)

Katram no šiem iežiem ir savs stāsts un sava vēsture. Ieži liecina par to, ka reiz šo vietu klājusi jūra un ūdens straumes te sanesušas smilšainas, putekļainas un mālainas daļiņas, kas sacementējoties veidojušas iežus, kādus tos redzam šodien. Savukārt alas veidojušās sufozijas procesu rezultātā – plaisās, kas alām piešķir arkveida vai trīsstūrveida formu.

Lūk, 10 klastera "EnterGauja" pārstāvju ieteikti objekti, kuros saskatīt dabas varenību, dzirdēt leģendu, sajust senatni.

Šis ir lielākais baltā smilšakmens atsegums Baltijā. Par Sietiņiezi daudzi atceras, ka uz tā virsotni vēl 70. gados veda arka, kas bija dižākā šāda veida arka plašā apkaimē ar četru metru platu velvi, bet 1975. gadā tā sabruka.

Sietiņiezis kļuvis īpašs un tā nosaukums radies, jo tā virsmu sedz smalks "sietiņš", ko veido savvaļas bišu veidoti caurumiņi. Tas tādēļ, ka bitēm patīk siltums, ko Sietiņiezis uzkrāj, sasilstot saulē.

Nokļūstot augstākajā Sietiņieža vietā, šīs dabas pils tornī, baudīsi gleznaino skatu uz plūstošo upi, skaisti zilo lenti, kas rotājas ar koši zaļajām mežģīnēm – koku zariem.

Vairāk informācijas šeit.

Atrodas: Kocēnu novadā, Vaidavas pagastā

Zvārtes iezis atrodas Amatas novadā, pašas Amatas upes krastā. Iezi var apskatīt no dažādiem skatpunktiem, tomēr jāatzīst, ka viens no iespaidīgākajiem skatiem būs tad, ja uzkāpsiet aptuveni 44 metru augstajā Zvārtes kraujā, kuras kopgarums ir 200 metri.

Vairāk lasiet šeit.

Atrašanās vieta: Drabešu pagasts

Šī ir smilšakmens krauja Gaujas senlejas kreisajā krastā, bet pat tiem, kas ir pieredzējuši Gaujas laivotāji, tās var būt pārsteigums, jo no pašas upes klintis nav saskatāmas. Tajās ir daudz koku, un tiem, kas bijuši Čehijas paradīzē, intuitīvi rodas asociācijas ar šo pasaulslaveno vietu. Latvijas klinšu maksimālais augstums ir aptuveni 30 metri.

Vairāk lasiet šeit.

Atrašanās vieta: Liepas pagasts

Kad stāvam uz skatu platformas, acīm paveras ainava no Ērgļu klintīm, šeit varam ļauties brīvības sajūtai, kāda pārņem, raugoties uz zemi no ērgļa lidojuma.

Leģenda vēsta, ka agrāk tās sauktas par Ērģeļu klintīm, jo atbalss no tām līdzinājusies ērģeļu skaņām, tieši tāpēc tās ieguvušas savu nosaukumu.

Klintis tiek dēvētas arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi, un tās ir pašas varenākās savā viengabalainībā visā Gaujas senielejā. Klintis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams biotops.

Ērģeļu klintis atrodas 5,5 kilometrus uz ziemeļiem no Cēsīm un stiepjas gar Gaujas kreiso krastu apmēram 500 metru garumā. To augstums ir no 18 līdz 26 metri.

Vairāk lasiet šeit.

Atrašanās vieta: Priekuļu pagasts

Šī ir romantiska vieta pavisam netālu no Cēsīm, kas pazīstama ar saviem avotiņiem un klinšu sarkanīgo krāsu. Sarkanā ir mīlestības krāsa, tādēļ šurp dodas iemīlējušies pāri, lai baudītu Rūcamavota dzidro ūdeni un stiprinātu savu mīlestību.

Pazīstamākais Sarkano klinšu avots ir Rūcamavots. Tas laužas ārā no zemes ar nelielu rūkoņu.
Sarkanajās klintīs ir vēl citi nelieli avotiņi.

Vairāk lasiet šeit.

Atrašanās vieta: Pārgaujas novads, Raiskums

Leģendām apvītā Gūtmaņa ala ir tilpuma ziņā (500m3) lielākā ala Baltijā. Te saglabājušies visvecākie zīmējumi uz alas sienām, kas datējami no 17. gadsimta.

Kādā 1912. gada izdotā ceļvedī minēts, ka uz alas sienām salasāms uzraksts no 1521. gada. Taču mūsdienās senākie ieraksti daļēji saglabājušies ir no 1668. gada un 1677. gada – grebumi augstu pie griestiem alas labajā velvē.

Netālu no alas ir izveidots tūrisma informācijas centrs, kur var iegūt tūrisma informāciju gan par Gūtmaņalas apkārtnes, gan arī par citiem Gaujas nacionālā parka dabas un kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Vairāk informācijas šeit.

Atrašanās vieta: Siguldas novads, Turaidas iela 2a, Sigulda

Šī vieta ievērojama ar tās savdabīgo un romantisko sūnām noaugušo formējumu. Ik uz soļa šķiet, ka tas ir miteklis meža rūķiem vai citiem mītiskiem radījumiem.

Agrāk ala saukta par Velna krāsni, Velna alu, Liepmuižas alu, Velna cepli. Kā arī runā, ka agrāk te mituši burlakas, kas baidījuši cilvēkus, lai tie šeit nenāk.

Pēc Sietiņieža arkas sagrūšanas, Lielās Ellītes arkāde ir palikusi vienīgais šādas formas dabīgā smilšakmens veidojums Latvijā. Ala ir iespaidīgus 23 metrus gara un kopā ar avotiņu ir bijusi nozīmīga svētvieta.

Vairāk informācijas šeit.

Atrašanās vieta: Priekuļu novads, Liepas pagasts, Liepa

Pirmie pagrabi veidoti aptuveni 18. gadsimta vidū, galvenokārt praktiskām vajadzībām. Vienā no aliņām ir izveidots vīna veikals un vasarā arī neliela kafejnīca. Tiem, kas vēlas baudīt mājās gatavotu vīnu un sajusties mazliet kā senajos laikos – šī vieta ir kā radīta. Sveču gaismā iespējams baudīt vīnu un lūkoties uz gleznaino apkārtni.

Vairāk par Līgatnes alām lasiet šeit.

Atrašanās vieta: Spriņģu iela 1A, Līgatne

Kāda skumja leģenda vēstī, ka meita vārdā Katrīna savulaik nelaimīgas mīlestības dēļ no ieža metusies Gaujā un noslīcinājusies. Šis iezis lepojas ar 15 metrus augstu nošķeltai piramīdai līdzīgu smilšakmens cilni, kas izvietojies krasā Gaujas līkumā un klintīm ir pusloka forma. Iezī ir arī paliela niša.

Katrīnas iezis atrodas straujā upes līkumā, pie Līgatnes dabas takām (500 m).

Vairāk lasiet šeit.

Atrašanās vieta: Pārgaujas novads, Straupes pagasts

Šī varenā krauja ir viena no augstākajām un senākajām kraujām Latvijā. Iežu atsegums šeit ir varenus 46 metrus augsts, bet kraujas garums ir vairāk nekā 500 metri. Kā jau to var nojaust pēc nosaukuma, te visos gadalaikos paveras lielisks skats uz Amatas senleju.

Guntis Eniņš to atzīmē kā pilnīgāko Amatas svītas stratotipa paraugu. Šobrīd uz kraujas atjaunotas vairākas lieliskas skatu un piknika vietas ar soliņiem, jo jau 18. gadsimtā Kārļumuižas saimnieks Kārlis Eberhards fon Zīverss šeit licis ierīkot kāpnes, skatu laukumus un tiltiņus.

Vairāk lasiet šeit.

Atrašanās vieta: Amatas upes labajā krastā pie Kārļiem, Amatas novada Drabešu pagastā