Iluta Brūdere, kas ir iespaidīgā dārza lolotāja un galvenā saimniece, stāsta, ka to sākusi čubināt teju pirms divdesmit gadiem. Nezinātāji vietu nemaz neatpazītu, jo pēc nostāstiem var spriest, ka mājas iegādes pirmsākumos šeit viss bijis aizaudzis tā, ka pirmie gadi pagājuši vien mūžameža izciršanā. Tagad gan vairs nekas neliecina par to, ka māja bijusi krūmu apaugusi, jo visapkārt izveidotas glītas dobes un noskaņa ir visai idilliska.
Lai arī Iluta nav dārzkope, prasme aprūpēt visdažādākos augus un tos prasmīgi izaudzēt, esot gluži vai asinīs, jo nekad nav bijis jautājums, ka varētu tam mest mieru. Aplūkojot iespaidīgo apkārtni un aptverot, kāds darbs šeit jāiegulda, lai viss izskatītos tā, kā tas izskatās, jautāju, kas tad ir tas dzinulis, bet Iluta vien nosmej, sakot, ka nav jau laika domāt par to, kāpēc to darīt. Katru dienu ir jāiegulda darbs, lai dārzs būtu sakopts un pašam būtu prieks, bet lai cik daudz laika tam veltītu, tāpat vienmēr būs par maz izdarīts. Bet tajā pašā laikā saimniece nespēj nemaz iedomāties sevi bez šiem dārza darbiem, jo tā ir kā sava veida atslēgšanās no ikdienas, tā ir aizraušanās, kas vainagojas krāšņos darba augļos. Iluta arī atzīst, ka dārzā nekad nav rutīnas, jo visu laiku kaut kas jāpamaina, daži augi jāpārstāda, nāk klāt jauni stādi, ar laiku kaut kas apnīk, tad nu visu laiku ir, ko darīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
