Lauku mājas ''Putni'' atjaunošana ir atsevišķa stāsta vērta un par to varēs uzzināt ''Tava Māja'', taču šoreiz sākšu ar dārzu, kamēr tas vēl zied un zeļ. Dārzu Ilze sāka apdzīvot un radīt tajā pašā laikā, kad māju, proti – pirms 11 gadiem. Saimniece ar stāstiem nedaudz vizualizē tā laika ainavu lauku īpašumā, un ir skaidrs, ka viens liels mūžamežs te ir bijis. Māja kādreiz bijusi skola, un pie tās tad arī tika eksperimentāli audzēti dažādi augi, taču laika gaitā tie ieauguši garā zālē un krūmos tā, ka neko nevar pamanīt. Tā nu tolaik Ilze ar vīru ķērusies pie darba un pamazām sākusi tīrīt pleķīti pa pleķītim līdz atklājies, ka zaļumos ieauguši jasmīnu krūmus, trīs fantastiski kuplas akācijas, senas peonijas un vēl, un vēl. Dārza vidū lepni gozējās lapegle, kas arī manā ciemošanās dienā vējā skaisti griež zarus, gluži kā meitene svārkus. "Tā viņa dara," noteic saimniece, stāstīdama, ka īpaši skaisti izskatās, kad zari veido atspulgu nelielajā dīķī, ko izveidojuši ar nolūku arī kā peldēšanās vietu.
Dārza izveides sākumā Ilze bijusi pat nedaudz apmulsusi, nesaprotot, ar ko gan sākt, taču tad kāds gudrs padomdevējs ieteicis – radi dārzu kā gleznu. Vispirms izveido rāmi kā robežu dārzam. Tad atrodi gleznā atskaites punktus, iestaigā takas. Un tā, soli pa solim, arī izveidojās llzes sapņu dārzs, kuram ir pat nosaukums – ''Dārtasdārzs", par godu jaunākajai meitiņai, kurai ir tikpat gadu, cik šim lauku īpašumam.
Kas interesanti, tad teju visi augi šajā lauku dārzā ir iemainīti, uzdāvināti, pārstādīti no pamestām viensētām, tādā veidā dāvājot augiem ilgmūžību - tikai reti kaut kas ir iegādāts, un tas dārzam dod vēl lielāku pievieno vērtību. Savu goda vietu ieņem arī simtgadīgie ceriņi un peonijas, kas ziedēšanas laikā vietu pārvērš par paradīzes nostūri. Patīkami klausīties Ilzes stāstos, kā notikusi dārza plānošana. Neviens profesionāls daiļdārznieks tā neteiks un nedarīs, taču šī nepareizā un neprognozējamā pieeja mani uzrunāja.
Vienu gadu Ilze iesēj rudzupuķes, nākamajā gadā tur augs magones vai saulespuķes. Ziemcietes tiek sajauktas ar viengadīgajām un divgadīgajām vasaras puķēm. Eksperimenti, ļaušanās intuīcijai un radošām idejām noteikti ir tas īpašību kopums, kas raksturīgs Ilzes daiļdārzniecībai. Izstaigājot bagātīgi saaugušā dārza takas, nemaz neienāks prātā, ka saimnieki neizmanto mēslojumu – nedz kūtsmēslus, nedz vircu. Jo kā gan var tik brangi augt lilijas vai kuplot rozes? Bet, acīmredzot, augiem pietiek ar saimnieces gādīgajām rokām, lai pierādītu savu ziedošo daili. ''Man patīk domāt, ka ziedi ir tā kā Dieva pieskārieni. Skatoties uz tiem, es izjūtu prieku, izbrīnu, baudu. Tā ir laimes sajūta!'' atklāj lauku sētas saimniece.
Ilze stāsta, ka pašai ļoti patīk dārza izskats – kā tādi Latvijas džungļi, raksturo saimniece. Ilze piemin, ka visai bieži dārza viesi teic, ka viss izskatoties tā, it kā pats dabīgi izaudzis, nav samākslots. Šim nevaru nepiekrist arī es.
Vēl pašai svarīgi katru gadu kaut ko pamainīt, jo rutīna nav iedomājama. Tas pat netiek apzināti darīts, tomēr ik pa laikam rodas jaunas idejas, secinājumi par esošo, tāpēc kaut kas pamainās, un katru gadu dārzs tomēr izskatās citādāks - tas ir pats interesantākais. Vēl Ilze ļoti pieturās pie savām idejām. Ja nolēmusi dārzā izveidot nelielu strūklaku, tad agri vai vēlu tā būs. Ja iztēlojusies dārzā ieeju kā arku, tad tādai arī jābūt, un laikam tieši šīs neatlaidības dēļ izdevies radīt personalizēto oāzi. No Ilzes dārza viennozīmīgi var iedvesmoties, ka vajag uzdrīkstēties.
Ja vēlies klātienē iedvesmoties vai vienkārši apjūsmot Ilzes dārzu, esi laipni aicināts, iepriekš piesakoties, to apciemot. Ilze atklāja, ka ar lielāko prieku šeit uzņem Latvijas apceļotājus un pastāsta par tuvākās apkārtnes interesantākajiem objektiem un, protams, pašas māju, kas savulaik bijusi skola.
Foto no Ilzes dārza:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
