Kāzas, brangas dzimšanas dienas svinības vai kāds cits notikums, ko vēlamies atzīmēt plašākā draugu lokā, var likt nopietni padomāt par to, kā sagaidīt viesus un radīt tiem omulīgu noskaņojumu kā telpās, tā arī sirdīs. "Luka" aģentūras dibinātāja un pasākumu rīkotāja Inese Lukaševska atzīst, ka pasākumu industrija pamazām sāk atdzimt, bet šobrīd vērojamas vairākas tendences, kuras saglabāsies tuvākajā laikā.
Jaunas formas, saturs un domāšana ārpus rāmjiem
Tuvāko gadu laikā arvien vairāk tiks domāts pie jaunām pasākumu formām un satura, ko diktē pasaules tendences un arvien pieaugošais pieprasījums pēc nestandarta risinājumiem. Tiks arvien vairāk meklētas nestandarta pasākumu rīkošanas vietas, citādas mākslinieciskā satura un noformējuma formas, arvien vairāk pasākumu organizatoriem liekot riskēt un kāpt ārpus ierastā rāmjiem.
"Publika Latvijā ir ļoti prasīga. Cilvēki vairs nemeklē pasākumu, bet meklē jaunu pieredzi, vienalga, vai tā būtu dejošana virs ūdens, lidošana ar zvaigznēm vai kūkas griešana ar zāģi. Cilvēki vēlas piedzīvot, ko nebijušu gan sajūtu, gan interakcijas līmenī, lai vēl daudzas dienas saglabājas "vau" efekts. Tāpēc frāze, ko ikdienā arvien biežāk dzirdam, – mums ir vēlme redzēt ko nebijušu, ne tādu kā citiem – mani, no vienas puses, iepriecina, jo katru pasākumu veidojam unikālu, ar katru reizi palielinot to sarežģītību. Taču, no otras puses, nestandarta risinājumi prasa lielu darbu un resursus, kā arī procesu sarežģī arvien lielāki ierobežojumi, ko nosaka telpu izīrētāji un definē valsts. Tāpēc es vienmēr saku, ka var jau panākt, ka (Baraks) Obama kails no helikoptera lec ar Latvijas karogu rokā, bet jautājums ir, vai mēs to varam atļauties," stāsta Lukaševska.
Dekorācijas: 'Pinterest vintage' noriets un latvisko elementu integrēšana pasākumos
Arvien vairāk pasākumu saturā un izstrādē tiks izmantotas tehnoloģijas. Lielizmēra ekrāni ar interaktīvām spēlēm, kuras var izmantot ar viedtālruņu palīdzību, tiešraides, "online" translācijas, virtuālā realitāte, 3D istabas, pūļa straumēšanas saturs drīz kļūs jau par ikdienu. Tehnoloģiju uzņēmumi, saprotot, ka, piemēram, masu un korporatīvie pasākumi ir izcila platforma savu produktu reklamēšanai, arvien vairāk centīsies tos integrēt pasākumu saturā. Savukārt pasākumu rīkotājiem izaicinājums būs dozēt publikas uzturēšanos tālrunī, liekot to izmantot pasākuma vajadzībām, nevis privātajām lietām.
Pieaugot pieprasījumam pēc kvalitātes, palielinājusies ir arī izpratne par scenogrāfijas lomu pilnvērtīga pasākuma radīšanā, saprotot, ka pasākums nav tikai aktierspēle vai mūziķu improvizācija. Pasākums tā ir vesela pasaule, kura tiek uzburta konkrēta stāsta atveidošanai, un tieši scenogrāfija palīdz sakausēt vienā veselumā visus pasākuma elementus – mūziku, videoprojekcijas, gaismas un instalācijas.
"Dekorācijas palīdz radīt konkrētu tēmu, nolasīt ideju, labāk izprast stāstu un projicēt sajūtas, kas nav iespējams, ja tukšā betona zālē vienkārši izvieto galdus un krēslus un pāris podestus. Tajā pašā laikā vairākas daudzus gadus aktuālas tendences ir zaudējušas savas pozīcijas. Šķūņu, lauku šika un "Pinterest vintage" periods ir beidzies. Vēl kādu laiku topā būs zaļā, eko, latviskā tematika un tās elementu integrēšana pasākumos. Vienlaikus arvien vairāk pieaugs ielūgumu loma, kas varbūt līdz galam Latvijā vēl nav novērtēta, uzskatot, ka var aizsūtīt skrejlapu un gan jau publika atnāks tāpat. Taču ielūgums ir pasākuma vizītkarte, kas vai nu rada interesei, vai nē. Ielūgumam arī jāsimbolizē tematika un jāieskicē pasākuma stāsts. Ne mazāk svarīgi kļūs personīga saziņa, piegāde un citas individuālas uzrunas formas," informē Lukaševska.
Sajūtas – uzrunāt prātu un sirdi
Emocionālā deficīta laikmetā viens no lielākajiem pasākumu organizatoru izaicinājumiem būs radīt sajūtas, patiesas emocijas, kas vadīs publiku vēl ilgi pēc notikuma. Mērķa sasniegšanai tiks izmantoti dažādi tehniski sarežģīti risinājumi, meklētas jaunas mākslinieciskās formas un klasiskā transformēšana mūsdienu valodā.
"Cilvēki ir izslāpuši pēc patiesuma, īstuma un sirsnīgas attieksmes, sajūtas, ka viss tiek darīts no sirds un ar rūpēm. Lielā mērā šo emocionālo deficītu ir radījis mūsdienu neformālais komunikācijas stils, sociālie mediji kā gandrīz vienīgā saziņas forma, informācijas patērēšana, nevis analīze, kā arī pārāk lielā indivīdu koncentrēšanās pašiem uz sevi. Nesaņemot emocionālo sajūsmu ikdienā, publika to arvien vairāk pieprasīs ārpus sadzīves. Kā uzrunāt publiku un radīt to – no sirds uz sirdi efektu –, būs viens no lielākajiem izaicinājumiem, ko veicinās arī ierobežotie pasākumu budžeti. Mums nav miljonu budžetu pasākumiem un mēs nevaram izmantot augstus tehnoloģiju sasniegumus "vau" efekta sasniegšanai, tāpēc nāksies domāt, kā ar minimāliem līdzekļiem panākt maksimālu efektu."
Tuvāko laiku problēmas – telpu deficīts un ierobežojumi
Pēdējos gados arvien jūtamāka kļūst pasākumu telpu ierobežotība, īpaši ziemas periodā, kad grūtāk izmantot dažādus nestandarta risinājumus. Ierobežotais telpu skaits rada situāciju, ka pat gadu iepriekš nav iespējams rezervēt vēlamo datumu. Vienlaikus sarežģītību rada drošības nosacījumi, kuri nosaka, ka gandrīz nevienā slēgtā telpā nedrīkst karināt pie griestiem gaismas, stiprināt dekorācijas un citu atribūtiku, kas sarežģī pasākuma organizēšanu un būtiski palielina izmaksas.
"Nekur neko nedrīkst stiprināt, kārt, par dzīvo gaismu var aizmirst, gatavot uz vietas nedrīkst un tā tālāk. Skaidrs, ka publikas drošība ir pirmajā vietā. Taču dažreiz šie ierobežojumi ir absurdi, līdz pat liegumam piekārt vienu balonu, jo, redz, griesti var ielūzt. Jebkurš pasākumu organizators atbild par projektu kopumā un arī publiku, līdz ar to viņš arī spēj novērtēt riska faktoru un lielās bīstamības dēļ no ieceres arī atteikties. Taču ir jāsaprot arī organizatori – ja nepārtraukti tiks sasietas rokas, nekādu mākslu nebūs iespējas veidot, un cietēji no tā būs visi," informē Lukaševska.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
