Brīvdienu maršruts: diena romantiskajās Cēsīs un tās apkārtnē  (1)

Viduslaikos ap Cēsu pili un baznīcu, cieši viena pie otras sablīvētas, uz visām pusēm veidojās šauras, līkumotas ieliņas ar amatnieku un tirgotāju namiem. Lai arī karadarbības un neskaitāmo ugunsgrēku rezultātā pilnībā zudusi Cēsu viduslaiku apbūve, pilsētas vēsturiskais centrs savu viduslaiku plānojumu līdz šodienai ir saglabājis gandrīz neizmainītu.

Šobrīd vecpilsētā aplūkojams vairums no Cēsu vēsturiski un arhitektoniski izcilākajiem namiem, piemēram, 13. gadsimta beigās celtā Sv. Jāņa baznīca, Rātsnams, Tirgotāju nams, Harmonijas nams un Princešu nams. Šo un citu ēku pirmajos stāvos atrodas nelieli veikaliņi un radošuma piepildītas dažāda veida darbnīcas.

Nami mijas ar unikāliem pagalmiņiem, skvēriem un laukumiem – Rožu laukumu, Vienības laukumu, Līvu laukumu un citiem vēsturiski nozīmīgiem objektiem. Vecpilsētas apskati var turpināt, dodoties uz Pils parku un Maija parku, kuri abi ir brīnišķīgas pastaigu, atpūtas un satikšanās vietas ikvienā gada dienā.

Pils apmeklētāju centrā saņēmuši lukturīšus, varat apskatīt viduslaiku pils rietumu torni un tajā esošo mestra dzīvojamo telpu – unikālu 16.gadsimta interjeru ar greznu zvaigžņu velvi, mākslīgā akmens masas velvju konsolēm un sienu gleznojumu fragmentiem.

No torņa bēniņstāva paveras iespaidīgs skats uz pārējām pilsdrupu daļām, priekšpilīm, Pils parku, un pilsētu. Seno rotu kalvē var apskatīt kaula apstrādes meistara darbus un nereti satikt arī pašu meistaru, kā arī aplūkot rotu meistara darbus.

Cēsu Jaunā pils kopā ar pilsmuižas vēsturiskā centra teritoriju un Livonijas ordeņa viduslaiku pilsdrupām veido vienu no pašiem nozīmīgākajiem un romantiskākajiem Vidzemes reģiona un Austrumbaltijas kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Kopš 1949. gada Jaunajā pilī iekārtots Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, kas priecē apmeklētājus ar brīnumainām interjera ekspozīcījām un sienu gleznojumiem, stāstu par Latvijas karogu, kā arī pilsētas un pils attīstību cauri gadsimtiem. Pils bēniņzālē skatāma autentisku 19.gadsimta tērpu kolekcijas izstāde, savukārt, uzkāpjot pils tornī, paveras skats uz pilsētu un tuvumā esošo dabas ainavu.

Plašāk par pili lasiet šeit.

Cīrulīšu dabas takas sniedz iespēju iedvesmojošā pastaigā izzināt skaistās Gaujas ielejas attīstību no ledus laikmeta līdz mūsdienām! Tās atklāj Gaujas upes un apkārtējās dabas attīstības vēsturi. Kā radusies upe? Kādi te bijuši senie augi? Kādi pirmie iedzīvotāji? Atbildes gūsi nesteidzīgā pastaigā pa šo teiksmaino vietu.

Teritorijā ir divi labiekārtoti vieglas pieejamības maršruti – 2,7 un 4,6 kilometru gari. Pastaigas laikā apskatāmi aizraujoši dabas objekti: iespaidīgās Spoguļklintis (Cīrulīšu klintis), kuras zīmīgi atspīd Gaujas vecupes ūdeņos, Dzidravots, Līgavas ala, kura vēlreiz pārliecinās par mīlestības spēku teiku, kā arī Cīrulīšu ala.

Maršruta karte skatāma šeit.

"Karjers" ir kā ceļojums uz eksotisku un īpašu vietu, kur dolomīta ieskautajos krastos un dzidrajā ūdenī iespējams baudīt ūdenspriekus.

"Karjera" ūdenī tiek piedāvāts baudīt izbraucienus ar veikborda dēli vai slēpēm. Tiem, kuriem pie sirds iet kaut kas mierīgāks, tiek piedāvāti arī izbraucieni ar SUP dēļiem, bet, ja ar aktīvu atpūtu un ūdenspriekiem esiet uz "jūs", ir iespēja turpat laiski atgulties un baudīt dzērienus, kamēr līdzbraucēji azartiski dodas ūdeņos.

Par vietas rezervēšanu jāsazinās iepriekš, plašāku informāciju meklējiet šeit.

Piedzīvojumu parks "Supervāvere" atrodas Ozolkalnā – Gaujas ielejas kokos ar burvīgu skatu uz Gaujas senleju. Šeit var doties pastaigā līdz pat Gaujas krastam gar parka kokos ierīkotajām šķēršļu trasēm vai pārbaudīt savus spēkus, dodoties trasēs paši.

Trases piemērotas ikvienam, kas sasniedzis 110 cm garumu – no bērna līdz senioram. Kopā parkā ir vairāk, kā 60 šķēršļu, divas no trasēm beidzas ar "brīvo kritienu", bet garākā – "Piedzīvojumu trase" izceļas ar īpaši garu nobraucienu pa trosi, kas sasniedz 250 metrus.

Paralēli trašu apmeklējumam iespējams piknikot pie ugunskura.

Šī ir varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu. Teika stāsta, ka atbalss pret šo klinti skanējusi kā ērģeles, tādēļ tās iedēvētas par Ērģeļu klintīm – sākotnēji tās sauktas par Pieškaļu iezi.

Virs klints ir izbūvēta skatu platforma, no kuras veras ainavisks skats pār mežiem un Gaujas līkumiem. Turpat, pakāpienu pie pakāpiena liekot, iespējams izstaigāt divu kilometru garo pastaigu taku.

Klinšu siena ir 700 metru gara – klinšu rietumu daļa, kas atvirzās no Gaujas un slēpjas aiz kokiem, ir 21,5 metru augsta. Lejasdaļā, kur klintis gandrīz beigušās un atkal pieiet pie upes, atrodas Ērgļu niša un avotiņi.

Raksts tapis sadarbībā ar Cēsu tūrisma un informācijas centru.