Tiem, kas jebkad ir domājuši par izraušanos no ikdienas steigas, darbiem, atbildības nastas un visa pārējā, kas jūsu vienīgo dzīvi padara par skriešanu ritenī, šis raksts būs tieši laikā. Madara septiņus mēnešus pavadījusi, dodoties cauri piecām valstīm – Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Taivānu un Jaunzēlandi – sākotnēji bez īpaša ceļojuma plāna, bet ar vēlmi piedzīvot ko jaunu. Tik daudz satiktu ceļa biedru, tik daudz iespaidu un tik daudz piedzīvojumu! Lūk, piektais stāsts - par Jaunzēlandi.
Bija pagājuši seši mēneši, ceļojot pa dažādām Āzijas valstīm (Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām un Taivānu), līdz sajutu, ka drīz būs laiks atgriezties mājās. Jāsaka, ka šo pāris mēnešu laikā biju sapratusi, ka mājas nav vieta, bet tā ir sajūta. Īpatnēja sajūta, ko var sniegt ģimene, īstie draugi un atmosfēra. Biju cerējusi noslēgt šo brīnumaino ceļojumu ar bērnības sapņa piepildījumu – Austrāliju, taču, šķiet, liktenim bija citi plāni. Pēc atvaļinājuma vīzas uz Austrāliju noraidījuma, izlēmu doties uz turpat netālu esošo Jaunzēlandi (Ziemeļu salu). Interesanti, ka pirms sešiem mēnešiem ģimenes radi ieminējās par brālēnu, kurš tobrīd kādu laiku jau uzturējās Jaunzēlandē, cerēdami, ka varbūt mans ceļš mistiskā veidā aizvedīs mani pie viņa. Tobrīd nosmējos un nodomāju, ka šī valsts noteikti nav manā plānā, bet tā kā biju ļāvusies piedzīvojuma straumei visu šo laiku, cerēju, ka aptuveni septiņus gadus neredzētais brālēns mani atcerēsies. Par laimi ne tikai tiku uzņemta ar atplestām rokām, bet arī ar mīlestības pilnu smaidu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
