Ducis fantastisku un pārsteidzošu tiltu no visas pasaules

Šis ir viens no atpazīstamākajiem un arī oriģinālākajiem Eiropas viduslaiku tiltiem. Vecais tilts (Ponte Vecchio) slavens ar saviem juvelierizstrādājumu un smalkiem suvenīru veikaliņiem, kas atrodas tieši virs Arno upes. Ironiski, ka tajos sākotnēji bijušas miesnieku tirgotavas. Tilts sastāv no trim arkām un būvēts jau 12. gadsimtā, bet plūdu dēļ vairākkārt pārbūvēts. Interesanti, ka Otrā pasaules kara laikā nacisti šo tiltu neiznīcināja, kā tas notika ar daudziem citiem slaveniem upju šķērsojumiem, jo Ādolfs Hitlers speciāli pavēlējis Veco tiltu saudzēt, raksta "CNN Travel".

Mūsdienās tilts paredzēts tikai kājāmgājēji, bet vislabākais skats uz to paveras no krasta vai citiem Arno upi šķērsojošajiem tiltiem – Svētās Trīsvienības tilta vai Pateicības tilta.

Šis ikoniskais tilts celts 1883. gadā un ir viens no vecākajiem piekartiltiem ASV. Tas ir 1825,4 metrus garš, laikā no tā atklāšanas brīža līdz 1903. gadam tas bija pasaulē garākais piekartilts.
Mūsdienās Ņujorka bez tā iespaidīgā silueta vairs nav iedomājama.

Interesanti, ka sākotnēji tas nosaukts par Ņujorkas un Bruklinas tiltu, bet vēlāk arī par Īstriveras tiltu, līdz beidzot 1915. gadā apstiprināts tā tagadējais nosaukums.

Bruklinas tilts ir vienīgais no Ņujorkas tiltiem, kam ir īpatnēji izveidots gājēju ceļš — tas atrodas tilta vidū, pacelts pāri brauktuvēm. Apmeklējot Ņujorku, vajagot izmantot izdevību pāriet pāri šim tiltam ar kājām — puskilometru garais ceļš ar skatu uz Manhetenas debesskrāpjiem radot neaizmirstamu iespaidu.

Daudzi redzējuši Londonas Milēniuma jeb Tūkstošgades tiltu, bet Geitshedas tūkstošgades tilts (The Gateshead Millennium Bridge), iespējams, ir interesantāks un iespaidīgāks. Tas atrodas virs Tainas upes (Tyne), savienojot Geitshedu ar Ņūkāslu. Šis ir pirmais un pagaidām vienīgais šāds izliektais paceļamais tilts. To mēdz saukt arī par "Mirdzošo aci" neparastās formas un vidū atspīdošā ūdens dēļ.

Abas tilta malas var pacelt, kas vizuāli atgādina kustību it kā acs tiktu pievērta. Katras puses pacelšana aizņem aptuveni 4,5 minūtes.

Šis ir gājēju un riteņbraucēju tilts. Tas saņēmis vairākas arhitektūras balvas, kopš 2002. gadā to atklāja Anglijas karaliene Elizabete II.

Šis ir pasaules lielākais vanšu tilts, un tam ir divi līmeņi, lai nodrošinātu gan auto, gan dzelzceļa satiksmi.

Turklāt, to ceļot, notikušas nopietnas vēja izturības pārbaudes, jo Honkonga ir viena no tām pasaules vietām, ko regulāri piemeklē spēcīgi taifūni. Tilts izmaksājis aptuveni 784,24 miljonus eiro, un tas atklāts 1997. gadā.

Uz šī tilta ir arī gājēju celiņi, kā arī brauktuves ar jumtu zemākajā stāvā, jo spēcīgā vējā bez šāda aizsega nav iespējams droši pārvietoties pāri kanālam, kas atdala Ķīnai piederošās salas.

Pērļu tilts Japānā ir gandrīz četrus kilometrus garš vanšu tilts, kas sastāv no divām 1,9 kilometrus garām vanšu konstrukcijām. Interesanti, ka tas izturēja drošības pārbaudi vēl pirms tika atklāts 1998. gadā. 1995. gada 17. janvārī Kobe piedzīvoja spēcīgu zemestrīci, bet tilts pēc tās stāvēja kā stāvējis. Tā celtniecība aizņēmusi 10 gadus.

Pērļu tilts savieno lielāko Japānas salu Honsju ar Šikoku salu. Arī pa šo tiltu pārvietojas gan automašīnas, gan vilciens. Turklāt tas projektēts tā, lai netraucētu intensīvo kuģu satiksmi, jo ik dienas te pārvietojas ap 1400 kuģiem, teikts mājaslapā "Jb-honshi.co.jp".

Neviens tiltu saraksts nevar būt pilnīgs, ja tajā nav kaut viens šo būvju meistaru romiešu veidots akvedukts. Gāras tilts jeb "Pont du Gard" ir tipisks romiešu laika tilts, kas vienlaikus bijis arī akvedukts un gādājis ūdeni Nīmas pilsētai no avota pie Uzes. Tas sastāv no trim stāviem jeb arku rindām, kas izliekušās pāri Gāras upei Dienvidfrancijā.

Lai arī lielākā daļa ūdensvada pa kalnaino apvidu bijusi izbūvēta pazemē, šajā vietā bijis nepieciešams šķērsot Gāras ieleju un tādēļ uzcelts akvedukta tilts. Tas celts laikā no 19. gada pirms mūsu ēras līdz 150. gadam mūsu ērā un ir augstākais romiešu celtais tilts. Akveduktu veidojošie akmeņi sver līdz pat sešām tonnām, bet tie ir tik precīzi izveidoti, ka bijusi vien minimāla nepieciešamība izmantot javu, lai tos saturētu kopā, raksta 'CNN Travel".

Tas jau 1985. gadā iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Mūsdienās tā lielākā vērtība ir brīnišķīgā, mežģīnēm līdzīgā forma, kas īpaši gleznaini izskatās saulrietā.

Līdz 2001. gadam Karaliskās aizas tilts (Royal Gorge Bridge) Kolorado ar augstumu 359 metri bija pats augstākais pasaulē. Šis tituls tiltam mūsdienās gan ir zudis, jo gan Ķīnā, gan citur tapušas vēl augstākas būves, taču tūristu interese par šo arhitektūras būvi gan nepazūd. Tilts ved pāri dziļajai Arkanzasas upes ielejai.

Netālu atrodas tematisks parks, ko apmeklē daudz viesu, un gājiens pāri tiltam ir neatņemama pasākuma sastāvdaļa. Tāpat šis tilts ir iecienīta gumijlēkšanas un izpletņlēkšanas vieta.

Šis tilts būvēts tikai prieka un izklaides kārotāju dēļ – tāpēc tas tiek pieskaitīts pasaules dīvainajiem tiltiem. Lai uzbūvētu tiltu 700 metru augstumā, tā konstrukcija un detaļas celtas augšā ar helikopteriem.

No 125 metrus garā tilta paveras brīnišķīgas ainavas. Tiltam ir divi paplašinājumi, lai skatu vērotājiem būtu ērtāk baudīt dabas skatus. Lai nokļūtu uz tilta, nāksies celties kalnos ar funikulieri.

Storseisundetas (Storseisundet) tilts iesaukts par Dzērāju tiltu, kā arī par tiltu, kas ved uz nekurieni, taču patiesībā tas ved uz vienu no Norvēģijas skaistākajiem un tūristu iecienītākajiem ceļiem – Atlantijas okeāna ceļu.

Tiltam šī interesantā iesauka dota, jo tas izveidots ar asu līkumu un no noteikta leņķa vairāk izskatās kā tramplīns, nekā tilts, taču tā ir tikai optiska ilūzija. Tilta oriģinālais izskats joprojām ir noslēpums un tā arhitekts neatklāj, kāpēc tilts ir uzbūvēts tieši tāds, kāds tas ir.

Tas atrodas Norvēģijas rietumos un tika atvērts 1989. gada 7. jūlijā. Šis tilts ieguvis titulu "Norvēģijas gadsimta būve". Tas joprojām ir ļoti populārs un tūristu iecienīts objekts, ierindojoties otrajā vietā apmeklētāko neparasto ceļu vidū, nepārspējot vien kalnaino un līkumaino "Trollstigen" ceļu.

Ja izlemsiet šo brīnumu apskatīt savām acīm, jābūt ļoti uzmanīgiem un jābrauc prātīgi, jo tilts ir diezgan mānīgs, un jebkurā brīdī mašīna var tikt apšļākta ar ūdens šalti, kā to ļoti labi var redzēt zemāk ievietotajā video.

Šis ir augstākais tilts pasaulē. Tā būvniecībai bija nepieciešami trīs gadi, un tilta celtniecība tika pabeigta 2016. gada septembrī, ziņo "BBC". Tilts ved pāri iespaidīgajai Beipanas upes ielejai Guidžou provincē Ķīnas dienvidos.

Tas ir vanšu tilts, kura augstums sasniedz 565 metrus, bet garums – 1341 metrus. Šajā projektā ieguldīts vairāk nekā miljards juaņu jeb 143,47 miljoni eiro. Tilts ir daļa no šosejas, kas savieno Handžou pilsētu Džedzjanas provincē ar Ruili pilsētu Juņnaņas provincē, ziņo CCTV.

Šis iespaidīgais tilts atrodams Francijas dienvidos, pie Mijo pilsētas un ieguvis pasaules augstākā tilta titulu. Mijo viadukta (Millau Viaduct) kopējais redzamās konstrukcijas augstums ir 343 metri – tātad tas ir augstāks pat par Francijas slaveno Eifeļa torni, bet tā balsti caurdur mākoņus, kas kalnu ielejā nereti "ieķeras", un šķiet, ka brauc pa debesīm.

Interesanti, ka šis tilts neved pāri upei, kā ierasts, bet gan pāri ielejai.

Šis ir vēl viens vēsturisks un iespaidīgs tilts, kas izturējis laika pārbaudi un atrodas Irānā. Šim tiltam jābūt ikkatra ceļotāja ieplānoto galamērķu sarakstā, raksta "CNN Travel". Hadžu (Khaju) tilts atrodas Isfakanas pilsētā un ir divu līmeņu tilts. 1650. gadā būvētais gājēju tilts ir 133 metrus garš un veidots no 23 arkām.

Turklāt tas kalpo arī kā upes dambis. Slūžas, kas atrodas tilta zemākajā daļā, regulē ūdens līmeni Zajanderudas upē.

Tilta centrā atrodas telpa, kura sākotnēji tika izmantota kā valdnieka atpūtas telpa un bijusi ļoti grezna, ļaujot valdniekam pa logu vērot skaisto skatu. Šis tilts tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem persiešu arhitektūras un inženiertehnisko zināšanu piemēriem.