Piektdien, 18. augustā, pulksten 18 Ogres Vēstures un mākslas muzejā atvērs lielāko izstādi Latvijā par senlaiku telefoniem "Telefoni Vidzemē". Apmeklētājiem šajā dienā būs īpaša iespēja noklausīties Valda Hofmarka stāstījumu par telefonu lietošanas pirmsākumiem Latvijā un Vidzemē, pastāstīja Ogres Vēstures un mākslas muzeja pārstāve Gunta Šmidre.
Telekomunikāciju inženieris, inženierzinātņu doktors Valdis Hofmarks senlaiku telefonus kolekcionē jau 35 gadus. Viņa kolekcija ir plašākā Latvijā un izsmeļoši vēsta par telefonijas vēsturi mūsu valstī. Hofmarka kolekcijā ietilpst ne tikai 140 telefona aparāti, bet arī fotogrāfijas, tehniskā literatūra un telefonu grāmatas. Valdis Hofmarks ir Zviedrijas Telefonu kolekcionāru biedrības biedrs kopš 1999. gada.
Izstādē "Telefoni Vidzemē" Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs apskatāmi gandrīz 80 sienas un galda telefona aparāti, kādus lietoja Latvijas teritorijā laika posmā aptuveni no 1895. gada līdz Otrā pasaules kara beigām. Lielākā daļa ekspozīcijas ir kolekcionāra Hofmarka kolekcija, neliels skaits eksponātu ņemts no Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma.
Šīs izstādes autors un kurators, Ogres Vēstures un mākslas muzeja galvenais speciālists vēstures jautājumos Arno Smiltnieks stāsta, ka šo izstādi veidot ir bijis sevišķi interesanti: "Mani sajūsmināja, cik dažādi un atšķirīgi šie saziņas līdzekļi – telefoni – kādreiz bija. Un lai gan mūsu izstādē būs apskatāms īsts retums – "Siemens & Holske" mājas telefons, kura ražošana sākta no 1885. gada, bet mani vairāk uzrunāja jaunāks mūsu mobilo telefonu "vectētiņš" – firmas "Ericsson" 1910. gada galda telefona aparāts, kurš pēc formas atgādina Eifeļa torni. Jūgenstila telefoni, manuprāt, vispār var lepoties ar īpašu stila "odziņu"."
Smiltnieks uzsver, ka arī Ogrē, pirmais publiskais telefons parādījies jau 1909. gadā, un tas atradies Ogres aptiekā. Šajā laikā pilsētā darbojās arī dažas privātās līnijas. Pēc Pirmā pasaules kara Ogrē izveidota telefona centrāle, kuras darbība strauji attīstījās – 1924. gadā tai bija vien 16 abonenti, taču jau pēc 13 gadiem, 1938. gadā telefonu centrāles pakalpojumus lietoja 115 abonenti.
Telefonizācijas attīstība laikā starp diviem pasaules kariem Latvijā bijusi strauja. Protams, liela nozīme šeit bija Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) ražotnei, kurā tika ražoti telefona aparāti, automātiskās centrāles, kabeļi. Tādēļ nav jābrīnās, ka pagājušā gadsimta 30. gados, vērtējot telefonizācijas attīstības rādītājus – telefona aparātu skaitu uz 100 iedzīvotājiem, Latvija ieņēma 16. vietu pasaulē.
Izstāde "Telefoni Vidzemē" Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma līdz 15. oktobrim.
Ieeja ir bez maksas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
