Latvijā ir daudz zivīm bagātu upju, ezeru, dīķu, kā arī jūra, un šajos ūdeņos mīt vairāk nekā 100 dažādu zivju sugu, turklāt neviena no tām nav ne indīga, ne veselībai bīstama. Par labām copes vietām vairāk variet uzzināt šeit un šeit. Karte ar lauku un zvejnieku saimniecībām, kas visā Latvijā uzņem ceļotājus, pieejama šeit.
Savukārt receptes un padomus, kā lomu pagatavot, atradīsiet šeit. Bet to, kur 26. augustā baudīt gardas kūpinātās zivis no Lapmežciema līdz pat Bērzciemam lasiet šeit.
Interesanti, ka pēc zivju asakām, kas atrastas arheoloģiskajos izrakumos, speciālisti spēj daudz pastāstīt arī par pašiem cilvēkiem, kas dažādās vietās mituši.
Zveja un makšķerēšana jau izsenis apvīta arī ar visai romantisku plīvuru, piemēram, slavenie latviešu literatūras darbi – Viļa Lāča "Zvejnieka dēls", kura ekranizējums 20. gadsimta 30. gados ar Pēteri Lūci (attēlā, foto no Valmieras muzeja krājuma) kļuva par īstu "kases grāvēju", tāpat kā 50. gadu filma ar Eduardu Pāvulu, Rūdolfa Blaumaņa traģiskā novele "Nāves ēnā", makšķerēšanas ainiņas no Valda "Staburaga bērniem" vai Jūlija Vanaga "Mazā Mikiņa lielie darbi", tāpat arī klasiskais Jāņa Jaunsudrabiņa darbs "Ar makšķeri" zināmi vai ikkatram. Lieli makšķernieki bijuši arī slavenie teātra premjeri Harijs Liepiņš, Eduards Pāvuls, Ēvalds Valters un citi.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā ielūkoties fotodokumentos, kuros redzami bagātīgie un iespaidīgie zivju lomi, ar kādiem mājās atgriezušies makšķerēšanas cienītāji dažādos laikos.
Savukārt mūsdienu makšķernieku lomus atradīsiet šeit, "Delfi Aculiecinieks" iesūtītajās fotogrāfijās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
