Ceļojums laikā: Varakļānu muiža, kur grāfs zemniekiem ķīmiķojis zāles un salīdzis ar velnu

Varakļānu īpašumi Borhu dzimtai piederējuši jau 16. gadsimtā, bet pirmais zināmais muižas īpašnieks ir Jans Jenžejs Juzefs Borhs (1713.-1780) – Polijas karalistes lielkanclers, kurš saimniekoja vēl arī Preiļu, Vārkavas, Galēnu, Stirnienes, Landskoronas, Pasienes u.c. muižās. Borham laulībā ar Ludvigu Zībergu dzimuši divi dēli, no kuriem viens – Mihaels Jans (1753-1811) mantoja Varakļānu muižu. Tieši ar viņu saistās pils un tās apkārtnes uzplaukums.

Grāfs Borhs 18. un 19. gadsimta mijā bija nozīmīga persona – Polijas Seima loceklis un ģenerālkvartīrmeistars, kā arī ievērojams dabaszinātnieks – studējis mineraloģiju, ģeoloģiju, interesējies par literatūru un mākslu. Turklāt viņš bija atzīts arī savu kolēģu vidū – Borhs bija sešpadsmit dažādu zinātņu un mākslas akadēmiju biedrs. No 1790. gada par viņa un laulātās draudzenes, Baltijas ģenerālgubernatora Georga Brauna meitas Eleonoras patstāvīgo dzīvesvietu kļuva tieši Varakļāni.

Itāļu arhitekts un dārzu mākslinieks Vinčenco Macotti (1756-1798) grāfa Borha aicināts, ieradies no saulainās Itālijas uz ziemeļzemes purvaino līdzenumu un visu savu dzīvi veltījis Varakļānu muižas pils, tās romantiskā stila ainavu parka, tāpat saimniecības ēku, kā arī tuvākās apdzīvotās vietas – Varakļānu miesta centra ansambļa veidošanai. Pēc viņa projekta celta Borhu dzimtas mauzoleja kapela nosaukta svētā Viktora vārdā (1814) un Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanai veltītā katoļu draudzes baznīca (1854).

Varakļānu muižas pils saista ar saskanīgiem izmēriem, ar skaidrām formām un cildenu vienkāršību. Efektīga pārsteiguma vietā šī celtne uzrunā ar harmoniska miera noskaņu. Pils izceļas kā izcils un agrīns klasicisma stila paraugs Latvijas būvmākslā, viena no pirmajām klasicisma stila celtnēm Latvijā. Par muižas ansambļa celtniecības laiku liecina uzraksts uz muižas pils ziemeļu puses fasādes "Inchoatum anno 1783-1789 perfectum" (uzsākta 1783, pabeigta 1789). Tās dienvidu fasādi rotā uzraksts "Virtute duce – Deo favente – Comite Fortuna" (Tikuma vadīti – Dieva labvēlībā – laimei līdznākot). Kādreiz pils centrālajai daļai bijis arī tornis ar galeriju, kurš gājis bojā 20. gadsimta sākumā. Vienlaikus ar pili uzceltas bibliotēkas un mineraloģijas kabineta ēka, kurā ievietoti Borha sakrātie astoņi tūkstoši grāmatu sējumu, lielākoties ar dabas pētniecības materiāliem un augsti vērtējamas minerālu kolekcijas.

Muižas ansamblim pieguloši uzbūvētas saimniecības ēkas un rotondas tipa pagrabs, zirgu staļļi, klēts, smēde, kūts, ūdensdzirnavas un medību namiņš.

Aiz muižas parka ir atradusies arī kāda sena celtne – "Lazarka", kas saglabājusies no Zviedru kara laikiem kā lazaretes ēka. Šī ēka Borham kalpojusi kā ķīmijas laboratorija, kurā viņš izgatavojis zāles saviem dzimtļaudīm. Šajā apkaimē tā bijusi pirmā aptiekas un slimnīcas ēka.

Varakļānu muižas kompleksu uzskata par vienu no lielākajiem šāda veida arhitektūras ansambļiem Latgalē, kur saderīgi ir izkārtotas visas muižai piederošās celtnes. 20. gadsimta 20. gados Varakļānu muižas komplekss Agrārās reformas laikā tika denacionalizēts un pārgāja valsts īpašumā. No 1921. – 1940. gadam muižas pilī atradās Varakļānu Valsts ģimnāzija. No 1941. – 1960. gadam te darbojās Varakļānu vidusskola. Vēlāk smalkajā celtnē iekārtotas kopmītnes audzēkņiem un dzīvokļi pedagogiem.

Nu jau 20 gadus, no 1997. gada, pilī iekārtots un darbojas Varakļānu novada muzejs.

Apkārt pilij šalko Varakļānu muižas romantiskā stila ainavu parks, kas senāk lepojies ar iekoptu augļu dārzu un oranžērijām, kur tikuši audzēti dažādi eksotiski augļi. Parkam cauri vijas dzidrs strauts, kura krastus vieno arkveida tiltiņi. To rotaļīgumu paspilgtina vairāki dīķi un mākslīgi uzbērtas salas. Visapkārt smaržo ziedi un vītero putni.

Šī skaistuma iedvesmots, grāfs Borhs savā laikā ir uzrakstījis poēmu "Varakļānu sentimentālais dārzs" (izdota 1795. gadā Varšavā). Tajā alegoriskā formā risinātas jauna cilvēka dzīves ceļa izvēles problēmas. Borha fantāzija šeit uzbur gan tempļus (Miršu, draudzības, Mīlestības, Tikuma, Slavas un Mūžības), gan salas (Prieka, Novērojumu), gan altārus un pat Elizejas laukus.
Borhs bijis klasicisma mākslas cienītājs, apgalvojot: "Mākslai jābūt cēlai, jāveicina tikumi un vēlēšanās dzīvot noderīgu dzīvi".

Savulaik parkā augušas 14 dažādas retas koku sugas. Varakļānu muižas parks ir viens no pirmajiem romantiskā stila ainavu parkiem Latvijā, un vienīgais parks valstī, kuru simetriski no visām pusēm ietver trīskāršo liepu aleju rindas.

Nostāsti vēsta, ka Varakļānu grāfi fon der Brohi bijuši izcilas personības, kuriem piedēvētas pat maģiskas īpašības. Daudzi no šiem stāstiem pārspēj pat Minhauzena vai Harija Potera brīnumus.

Stāsta, ka grāfam piederējis Dzīvais zobens, kurš reiz sprucis vaļā un nocirtis mežam galotnes. Kāda teika stāsta, ka, ceļot savu pili, grāfs ar burvju nūjiņas un Dzīvā zobena palīdzību esot vēlis akmeni, bet tad akmens apstājies tur, kur atrodas tagad un nav kustējies vairs ne no vietas. Grāfs saskaities un ar nūjiņu iesitis akmenim. Akmens atvēries un radusies ieeja ellē, pa kuru grāfs sarunājies ar Luciferu. Elles kungs prasījis grāfam dvēseli, jo līguma laiks, kuru noslēdzis, dodoties uz Latviju krusta karā, esot beidzies. Bet grāfs apsolījies, ka vairs neizmantos zobenu cilvēku ciešanām.

Tad akmens uz visiem laikiem noslēdzis vārtus uz elli un sācis kalpot mīlestībai. Kopš tā laika Mīlestības akmens ieguvis savu maģisko spēku, pie kura nākuši mīlētāji, lai viņiem dzīve būtu pilna mīlestības, prieka un laimes. Teika izsaka brīdinājumu, ka plaisa akmenī ar katru gadsimtu kļūst lielāka un tā apstāšoties izplesties tikai tad, kad mīlestība uz visiem laikiem uzvarēšot viltu.
Grāfam esot bijuši arī milzīgi zābaki, uz kuru stulmu nolocītās daļas bijis attēlots ģerbonis un ar kuriem viņš varējis nokāpt ellē. Zābaku pucēšana bija uzticēta kučierim. Kučieris mēdzis, grāfam neredzot, uzvilkt šos zābakus un lielīgi pastaigāties. Šī iemesla dēļ viņš iesaukts par Lielo Zābaku.

Tomēr grāfa meita Jadviga iemīlējusies Lielajā Zābakā. Abi jaunieši bieži satikušies parkā pie Mīlestības akmens. Kad to uzzināja grāfs, viņš lika meitu ieslodzīt austrumu flīģelī un ļāva tai pastaigāties tikai dienas laikā pa vienu vienīgu aleju. Bet Lielais Zābaks vienmēr atrada iespēju apmainīties ar meiteni skatieniem, vārdiem un skūpstiem. Kad to grāfs atklāja, viņš vairs neļāva meitai iet ārā pat pastaigāties. Tad kādu nakti Lielais Zābaks uzlauza savas mīļotās cietuma durvis. Kad priecīgs ticis līdz istabai, kur bijusi ieslodzīta Jadviga, nozibējis Dzīvā zobens asmens un viņš pakritis pie mīļotās kājām. Jadviga aiz pārdzīvojuma izlēca pa logu un aizskrēja līdz upītes krasta liepām un padarīja sev galu. Grāfs meitu apglabājis Jadvigas kapličā. Tauta runā, ka pilnmēness naktīs Lielais Zābaks ejot pie flīģeļa durvīm klausīties Jadvigas čukstos, savukārt vistumšākajās rudens naktīs tur atnākot arī pati Jadviga.

Vēl cita teika vēsta, ka reiz, kad grāfs nebijis mājās, sulainis atvēris lādi, kur atradies Dzīvais zobens. Sulainis nav varējis to savaldīt, un zobens sācis cirst visu, kas gadījies ceļā. Par laimi, ieradies grāfs un ieslodzījis zobenu atpakaļ biķerī. Tad grāfs izkalis pils sienā caurumu un ievēlis tur pusmucu pildītu ar asinīm, kurā ielika zobenu. Dzīvais zobens sācis riņķot. Stāsta, ka tad, kad zobens beigšot riņķot, pasaulei būšot gals. Pēc tam grāfs caurumu sienā aizmūrējis. Pēc nostāstiem izriet, ka kādreiz zem Varakļānu pils vedusi pazemes eja uz parku, uz Jadvigas kapliču un uz apaļo baznīcu.

No 1997. gada 13. septembra pilī ir iekārtots un darbojas Varakļānu novada muzejs. Tas popularizē Varakļānu novada kultūras mantojumu un iepazīstina ar grāfa Borha un citu ievērojamu personību lomu novada vēsturē. No 2004. gada muzejs ir akreditēts. Muzejā tiek rīkotas dažādas izstādes, tematiski pasākumi. Tas aicina apmeklētājus iepazīties ar novada kultūrvēsturi pastāvīgajās ekspozīcijās, piedalīties muzeja pedagoģiskajās un izklaidējošajās programmās, īrē telpas semināriem, kāzu mielastiem u.c. Muzeja telpās ir atjaunota un 2014. gada 17. augustā Sv. Trīsvienības godam iesvētīta Varakļānu muižas pils kapela. Jau rakstījām, ka tās līdziniece meklējama Preiļos. Vairāk par turienes Borhu pili lasiet šeit.

2009. gada martā pils telpās darbu uzsācis Varakļānu novada muzeja Tūrisma informācijas centrs (TIC), kurā var iegūt informāciju par dažādām tūrisma iespējām Varakļānu novadā, Latgales un Vidzemes reģionos. Varakļānu TIC piedāvā tūrisma takas: "Varakļānu pils un parks", "Dvēseļu ceļi", kā arī ekskursijas: "Vēsturiskais ceļš uz Stirnieni", "M.Bārbales mūža taka", "Daiļdārzi un bioloģiskās saimniecības novadā".

Arī Varakļānu muiža piedalās akcijā "Apceļosim Latvijas pilis un muižas", kas turpināsies vēl līdz 27. oktobrim. Vairāk lasiet šeit.