Foto: Ilūkstes novada saimniecībā izaudzētas vairākas tonnas arbūzu  (8)

Kā ''Tavs Dārzs'' pastāstīja saimniece Ineta Timšāne, pamatā nodarbojoties ar graudkopību un arbūzu audzēšana pirms trim gadiem aizsākās vairāk kā eksperiments. Lai arī brangi arbūzi izauguši arī pagājušajā un aizpagājušajā vasarā, tieši šis septembris atnesis visbagātīgāko ražu.

Skaidrs, ka arbūzi neizauga paši no sevis, un kā stāsta saimniece, arī ne no veikalā pirkto arbūzu neapēstajām sēklām. Pasūtījuši speciālās arbūzu sēklas, turklāt visdažādākās šķirnes, paši sējuši agrā pavasarī un audzējuši dēstus, ko pēc tam izstādījuši uz klaja lauka. Izrādās šķirņu esot pat ļoti daudz, taču apstākļus sarežģī mūsu nenosakāmie laikapstākļi, tāpēc ne vienmēr izaug tas, kas solīts sēklu aprakstos. Pirmajos gados arbūzus audzējuši pus hektāra platībā, bet šis ir pirmais gads, kad brangās ogas izgūlušās divu hektāru laukos.

Ineta atklāj, ka šogad izaudzētas 15 dažādas arbūzu šķirnes. Vaicāta, ar ko gan atšķiras Latvijā audzētie arbūzi no tālām zemēm vestiem, saimniece atzīst, ka ogas ienākušās ļoti saldas un sulīgas. Sulīgumu veicina lietus – tā mums šovasar bijis ne mazums, savukārt saldumu dod saule. Latvijā audzētajiem arbūziem ir ļoti plāna miziņa, tāpēc sārtā ēdamā daļa ir krietni lielāka kā arbūziem, ko ierasts iegādāties lielveikalos. Protams, arī šķirnei ir nozīme, taču šogad visi apstākļi sakrituši par labu arbūziem, tāpēc par ražu saimnieki nudien nesūdzas. Līdzšinējais rekordists ir 7-8 kilogramus smagais arbūzs, taču Ineta pastāstīja, ka svēršanās kārtu gaida viens pamatīgs arbūzs, kas varētu pārspēt iepriekšējo gadu brango ogu. Ražas apjomus grūti izmērīt, taču pēc pagājušo gadu aprēķiniem un šī gada apjomiem var rēķināt, ka uz hektāru izaug aptuveni 30 tonnas arbūzu. Protams, tik daudz nesanāk arī realizēt, jo daļa aiziet bojā vai nepagūst izaugt, skaidro Ineta.

Pa šiem gadiem arī radies priekšstats, kā tad izdabāt eksotiskajam dārza iemītniekam. Arbūzi noteikti ir siltummīļi, taču arī mitrums tiem nekaitē, ja vien šķirne ir izturīga pret slimībām. Tā kā saimniecībā speciālus ķīmiskos līdzekļus nelieto, tad ļāvuši tiem augt likteņa varā. Jāsaka, ka izdzīvojuši ir ne vien stiprākie, bet pat vairāk, nekā paši saimnieki gaidījuši, un to sapratuši vien tagad, ražas novākšanas laikā. Darba pilnas rokas un aprīlī audzētie dēsti septembrī nu nesuši bagātīgu arbūzu ražu. Ineta atzīst, ka nav viss tik gludi – liela daļa arbūzu lietus dēļ iepuvuši un arī negantnieki putni atskārtuši, ka uz lauka var dabūt ko gardu, tāpēc nākamajā gadā būšot jādomā, kā ierobežot lauku no tiem.

Inete stāsta, ka netrūkst Latvijā audzēto arbūzu gribētāju un par to, kur likt izaudzēto, nav jādomā. Patiesībā pieprasījums pat esot tik liels, ka daudziem jāatsaka. Vaicāta, cik tad ilgi arbūzi vēl gozēsies uz lauka, noskaidrots, ka šis arī ir ražas novākšanas laiks. Ja neuznāks lietaini laikapstākļi, var paveikties, ka vēl oktobrī varēs novākt kādu ogu, kā tas bijis aizgājušajos gados.