Neparasti kadri: vietējie, spītējot dzīvības briesmām, dodas pēc medus Nepālā

Gurungu jeb Tamu ir cilts Nepālā. Tās locekļi jau gadsimtiem ilgi, lai iegūtu bišu medu, dodas kalnos, kāpšanai izmantojot grīļīgas virvju kāpnes, lai piekļūtu stropiem. Jāpiebilst, ka šo saldumu viņi atkaro Himalaju bitēm, kas ir lielākās pasaulē. Cilvēki izgudrojuši veidu, kā ar spēcīgu dūmu strūklu apreibināt insektus, liekot tiem nokrist vai ļoti apdullušiem nesakarīgi riņķot, kamēr savāktais medus nonāk iebrucēju rokās.

Kanādiešu fotogrāfs Tenzings Doržē Džianatangs devies astoņas stundas ilgajā ceļā ar autobusu no valsts galvaspilsētas Katmandu uz nomaļo Ghalegaunas ciemu, bet tālāk kāpis kājām kalnā kopā ar vietējiem, lai iemūžinātu neparasto medus vākšanu. "Pirms mēs sasniedzām klints pakāji, cilts locekļi noturēja ceremoniju, lai pielūgtu klints dievus. Tajā tika ziedota aita, ziedi, augļi un rīsi, lūdzot, lai dievs aizsargā medus "medniekus"," par vietējo tradīcijām fotogrāfs stāstījis "Vida Press". "Nonākuši pie klints, viņi aši sāka šķīt krūmus un lapas, ko aizdedzināja. Dūmi ātri vien lika bitēm atstāt stropus, un daudzas no tām nokrita uz zemes, apreibušas no dūmiem. Tūkstošiem citas apdullušas lidinājās ap klinti, kamēr medus mednieki devās augšup pa virvju kāpnēm un sāka ar bambusa mietiem sist zemē medus pilnās kāres."

Himalaju savvaļas bišu apmetnes parasti atrodamas ļoti tīrās, nepieejamās vietās, pie klints dienvidrietumu sienas, kur bišu mītnes atrodas tiešos saules staros. Tikai uz pirkstiem skaitāmi cilvēki vēl praktizē sarežģīto un bīstamo medus ieguvi no šīm lidonēm. "Viss process aizņēma aptuveni divas stundas, kā rezultātā viņiem bija spainis ar medu, šūnām un kūniņām (bišu olām). Nogaršojām arī pašu svaigo medu, kamēr viņi to ievāca. Pēc trim lieliem medus malkiem, es uz brīdi iemigu, kamēr gulēju uz zemes, uzņemot fotogrāfijas," atceras fotogrāfs.

Piedāvājam aplūkot fotogrāfijas, kas tapušas medus medību laikā pārgājienā no Ghalegaunas ciema Annapurnas aizsargājamā teritorijā.