Berlīnes kebabi - 36
Foto: Privātais arhīvs

Ja Berlīnē var nokļūt ātrāk nekā Daugavpilī, kāpēc gan nesvinēt labāko draugu dzimšanas dienas tieši tur? Nolēmām četras dienas veltīt laiskai klenderēšanai pa Vācijas galvaspilsētu – meklēt geokešus un dzert alu, neiespringstot uz "must see" objektiem. Protams, pāris dienās var "apošņāt" tikai mazu Berlīnes daļu, bet ar to pietiek, lai āķis būtu ieķēries mugursomā un jau vilktu atpakaļ.

Ja plāno uz Berlīni doties pirmo reizi, šeit atradīsi video, par to, ko šajā pilsētā noteikti vajag apskatīt.

Kebabi, desas un citi gardumi

Foto: Privātais arhīvs

Ir dzirdēts, ka turki par savu otro lielāko pilsētu sauc tieši Berlīni. Tiešām, dažbrīd tā vien šķiet, ka esi Stambulā – viss kvartāls piepildīts ar turku frizētavām, baklavas bodēm, kebabnīcām un "Instanbul market". Atgriežoties pie tiem kebabiem, jā, ir lieliski. Arī mazās "doneria" ieskrietuves nav peļamas. Tur saimnieks kliedz "Döner macht schöner" jeb "Döner kebabs padara skaistāku". Kā gan var paiet garām tādai vietai?

Bija dzirdēts par garšīgāko kebabu Berlīnē – "Mustafa's Gemüse Kebap", kur rindā jāstāv vismaz pusstunda. Gājām garām, jā, rinda ne pa jokam, palasījām atsauksmes internetā – esot tā vērts. Kā jau neticīgie latvieši, pajautājām to arī pašmāju kebabblogeriem, saņēmām apstiprinošu atbildi un devāmies stāties garajā rindā.

Labākais laiks, lai dotos iekost, ir tad, kad līst. Daudzi rindā stāvošie nepacietībā uzēd desas no blakus esošās bodes, daudzi malko alu, to izmantojām arī mēs un 20 minūšu laikā jau varējām šmulēt mutes. Slavenā kebaba panākumu atslēga – tikai vistas gaļa, iekšā liek ceptus dārzeņus, trīs veidu mērces, fetas sieru un iespiež citronu sulu. Goda vārds, ļoti, ļoti garšīgi! Un uzkodām arī piparmētras – nu, kurš tā dara? Ģēniji!
Foto: Privātais arhīvs

Berlīnē šķiet, ka katru ēdienreizi var ieturēt citā pasaules malā, ēstuves brangi saaugušas kā sviesta bekas rudenī – vjetnamiešu, korejiešu, ķīniešu, itāļu, pakistāņu, sudāniešu. Ja vēders netur, var doties uz mūsu pašu "Lido" turpat pie Aleksandra laukuma.

Ļaudis jūsmo arī par "curry wurst" desām, kas notiesājamas "Curry 36" ķēdes būceņos. Princips pavisam vienkāršs – parastā sardele ar vai bez miziņas, pārkaisīta ar karija pulveri un pārlieta ar kečupu. Protams, klāt kartupeļi, kas slīkst kečupa un majonēzes tvērienā.
Foto: Privātais arhīvs
Labāko ēstuvju meklējumos ieteicams ķerties pie aplikācijas "Foursquare", kur var izvēlēties konkrētas valsts virtuvi un attālumu, turklāt izlasīt citu atsauksmes un apskatīt bildes.

Grafiti uz katra stūra

Foto: Privātais arhīvs
Slavenākais ielu mākslas apskates objekts varētu būt "East Side Gallery", kas ir 1,3 kilometrus gara Berlīnes mūra daļa, kuru apgleznojuši dažādi mākslinieki. Aleksandra laukums, Brandenburgas vārti un šī mūra daļa bija tūristiem piestūķētākās vietas, kurās bijām.
Uzreiz redzams, kur ir slavenākais zīmējums ar Leonīda Brežņeva un Ērika Honekera skūpstu – apkārt ir sastājies pūlis un lai to nofotografētu, nedaudz jāuzgaida.
Foto: Privātais arhīvs
Jāpiebilst, ka grafiti zīmējumi pilsētā ir visur, daudzas ēkas noklātas ar tiem pilnībā. Īpaši daudz to ir radošajos kvartālos, kā piemēram, RAW. Ne velti mākslas darbiem Berlīnes ielās ir veltīti daudzi Instagram konti.

Velosipēdistu prieka mirkļi

Foto: Privātais arhīvs

Bez nedaudz noplukuša velosipēda Berlīnē nedrīkst – bišķi grabošs, košās krāsās vai pamatīgi sarūsējis – tādam jābūt tavam Berlīnes braucamrīkam. Iesaku īrēt to Bike 44 – tikai četri eiro dienā, nekādas priekšapmaksas vai garantijas maksas, jānorēķinās, kad nodod velo. Jau atkal ieslēdzās neticīgā latvieša noskaņojums – vai tiešām visi godīgi atbrauc atpakaļ? Izrādās, ka pērn bijuši tikai 15 neģēļi, kuri nav atdevuši ciskudriļļus, bet vairāk nekā desmit tūkstoši bijuši godīgi, un kāpēc gan to 15 ākstu dēļ čakarēt dzīvi pārējiem, retoriski jautā nomas darbinieks.

Foto: Privātais arhīvs

Gandrīz visās ielās ir paredzētas joslas velosipēdistiem, pašu braucēju arī gana daudz. Atradām pat ielu, kas VISA bija domāta riteņotājiem. Arī Berlīne, tāpat kā Rīga, nekad nav īsti gatava – rok, urbj un kaut ko ņemas itin visur, bet tas nemaz netraucēja, jo padomāts ne tikai par gājējiem, sazīmētas pat pagaidu velojoslas! Lai gan metro un vilcienu sistēma ir ērti saprotama, ar velosipēdu tomēr feināk – var apmest loku, piestāt pie glītas ēkas, arī parkošanās nav problēma – jāatrod tikai kāds koks vai stabs, kur jau nav pieķēdēts cits ričuks.

Mūsu paziņa Sebastiāns, kurš dzīvo Berlīnē, atzina, ka berlīnieši sūdzas par nolaistajiem veloceliņiem un augstajām uzbraukšanas apmalēm. Mēs secinājām, ka viņi vienkārši ir izlepuši, jo trīs dienu laikā, nobraucot gandrīz 100 kilometrus, precīzi vienreiz nācās kāpt nost un uzstumt velo uz apmales. Vienreiz!

Dārgās humpalas un dizaina labumi

Foto: Privātais arhīvs
Lai izprastu vietējos, iesaka aiziet uz tirgu, kapiem un "humpalām". Ne obligāti šādā secībā. Mēs ķērāmies pie sirojumiem pa veikaliem. Iemetām acis vietējo dizaineru veikaliņos – glīti un dārgi, tā jau šķita. Salīdzinot ar Latvijas bodēm – mazāk caku, kruzuļu un ne miņas no dzīvesziņas slavināšanas. Tur dominē skandināvu dizains, interesanti interjera nieciņi, piemēram, trauku birstes zilo vaļu formā.
Foto: Privātais arhīvs
"Humpalas" iekārtotas tikpat prasmīgi kā mums augstākās modes veikalu skatlogi. Paklīdām pa lietoto apģērbu veikalu "Pick&Weight", kur viss bija sakārtots pa krāsām un stiliem. Kādā stūrī blakus bija līgavu kleitas un rokeru ādas jakas ar metāla dzelkšņiem.
Lēti tiešām nav, ja Rīgā džinsa jaku var izcelt par eiro, tad šeit jārēķinās vismaz ar 40 eiro. Mazajos "vintage" veikaliņos izkārtojums atgādināja izstādes, kuru kuratori strādājuši mellām mutēm, neko nenopirkām, tikai pamielojām acis.

Krogi visām gaumēm

Foto: Privātais arhīvs

Ja Rīgā iecienītās hipsteru vakarēšanas vietas ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas un ar bārmeņiem jau sveicinies, ejot pa ielu, ir skaidrs, ka jādodas uz Berlīnes ārēm. Rēķinies, ka hipsteru migās kartes pieņem reti, tāpēc parūpējies par skaidru naudu makā.

Foto: Privātais arhīvs

Mēs jutāmies pārāk veci, lai dotos "tresīt" uz leģendārākajām ballīšu vietām un tā vietā izvēlējāmies šarmantus iestādījumus, kur iemalkot atspirdzinājumus un papļāpāt.

Pirmajā vakarā baudījām saulrietu uz tirdzniecības centra jumta, kur iekārtojies "Klunkerkranich". Baumo, ka tas ir stilīgākais jumta bārs Berlīnē. Ieejas maksa – trīs eiro, lētākais alus arī tikpat daudz, spēlēja grupa. Jārēķinās ar to, ka daudzos krogos drīkst smēķēt iekštelpās, par ko atgādinās smakojošās drēbes un mati arī rīt un parīt.

Dārzs un skrituļošana Hitlera lidostā

Tempelhofas lidosta ir iespaidīga pastaigu vieta, te atkal noder riteņi, turklāt ripot pa skrejceļa vidu, palaižot vaļā rokas un tēlojot lidmašīnu, ir diezgan forša sajūta. Saulainās dienās tur cilvēki nāk piknikot, draiskoties ar suņiem, laist pūķus un skrituļot. Vienā lidostas stūrī ierīkots urbānais dārzs – berlīnieši var pieteikties rindā uz kādu no zemes pleķīšiem ar kastēm tajā. Stilīgākā daļa šajā stāstā – ikviens var doties tur pastaigāties, ņemot līdzi atspirdzinājumus un piesēst, kur sirds kāro. Jā, droši sēdi nost zem saulespuķu pudura, kur blakus toverī aug kartupeļi, citā tomāti vai avenes.

Foto: Privātais arhīvs
Vārdu sakot, pāris dienas pavaļoties pa Berlīni ir forši. Vēlams to darīt nesteidzīgi, ar aliņu un kebabu rokās. Izošņāt mazos grāmatu veikaliņus, apmaldīties, ieklīst kādā stilīgā kafejnīcā un iedzert mate tējas dzērienu (uz pusi lētāks nekā Rīgā un nopērkams visās mazajās bodītēs). Tad atbraukt mājās un nopirkt biļetes vēl vienam braucienam uz Berlīni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!