Baldones minerālūdens avots un tā ārstnieciskās īpašības zināmas jau kopš senseniem laikiem. Kā vēsta nostāsti, atpūsties un atgūt veselību uz Baldoni jau viduslaikos braucis Livonijas mestrs ar pavadoņiem, šeit palīdzību meklējuši un veselību atguvuši visdažādāko slimību nomocīti cilvēki un pat kara laikā ar mēri sirgstošu karavīru garnizoni. Skalojot actiņas Baldones sēravotā, redzi atguvusi aklā meitenīte Māra. Bet ziedu laikos, tāpat kā slavenākajiem Vācijas kūrortiem Bādenbādenei, Bādemsai un cietiem, arī Baldonei nosaukumam priekšā bijis "Bad" (Vanna) - "Bad-Baldohn" – kas norādījis uz veselīgajiem minerālūdeņiem, kas te atrodami. Piedāvājam sadarbībā ar Baldones muzeju centru tapušu kūrvietas vēstures līkloču stāstu.
Zinātniekus – ģeologus un mineralogus – Baldones teiksmainais avots piesaistīja 18. gadsimtā, kad, izpētot ūdens ķīmisko sastāvu, atklājies, ka tas patiešām satur daudz vērtīgu vielu, kas nepieciešamas cilvēka veselībai. Veselības meklētāju interesi par avotu ievēroja arī netālu esošās Mercendarbes muižas īpašnieks un Baldones muižas nomnieks Frīdrihs Georgs fon Līvens. Saprotot avota lielo vērtību, 1795. gadā fon Līvens lika netālu no sēravota uzbūvēt pirmo vannu māju, kur slimnieki varēja saņemt sērūdens peldes, kā arī paviljonu virs sēravota. Uz sēravota tika pielikts uzraksts vācu, latīņu un krievu valodā:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
