Astronomiskie rudens saulgrieži ir brīdis, kad nakts kļūst tikpat gara kā diena. Rudens saulgriežu svinības laika gaitā tika piesaistītas Miķeļa dienai, tādēļ šos svētkus bieži vien mēdz saukt par Miķeļiem. Miķeļi iezīmē vasaras beigas. Dzērves uz saviem spārniem aiznes launagu, saule pagriežas uz ziemas pusi, un līdz ar tumšajiem rudens vakariem atnāk veļu laiks, kura sākums iezīmējams ar Miķeļiem.
Mūsdienu latviešu sabiedrībā rudens saulgrieži ir gandrīz aizmirsti, un atšķirībā no Lieldienām, Jāņiem un Ziemassvētkiem, tikpat kā netiek svinēti. Daļēji tas izskaidrojams ar attālināšanos no lauku darbiem, vairums cilvēku ražas novākšanas beigas neizjūt kā kaut ko īpašu. Līdz rudens saulgriežiem visiem svarīgākajiem gada darbiem ir jābūt padarītiem, zeme tūlīt sasals, lai dotos ziemas atpūtā. Tad Miķelis staigā apkārt un visu apskatās. Ja kas vēl nenokopts, jāpasteidzas, jo Miķelis var uzsūtīt sniegu un salu. Suminot Miķeli, Jūrmalas brīvdabas muzejā uz ugunskura, lielajā katlā tiks vārīta Miķeļdienas zupa, kurā pēc senlatviešu tradīcijām jāvāra trīs gaļas, trīs graudus un trīs saknes. "Paši vārīsim un kopā ēdīsim! Arī šogad lauku ražas labumi "ienāks" mūsu zvejnieka sētā (medus, siers, maize, āboli, mājas konditoreja)," stāsta Daiga Sējāne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
