Rudens Alūksnē: ko tur apskatīt un izbaudīt  (5)

Alūksnieši šajā nedēļas nogalē aicina ieraudzīt pirmo lapu sārtošanos un būt laimīgam, apskatot fantastiskās un krāsainās dabas ainavas, ko visbrīnišķīgāk novērot no augstākā skatu torņa Latvijā un pārliecināties par to pašiem. Ja gribas vairāk lauku romantikas, tad noteikti jādodas uz Dzērves kalna skatu torni Veclaicenē, no kura paveras brīnišķīga aina uz Kornetu pakalniem.

Alūksnes gide Ilona Riekstiņa vienmēr ir gatava palīdzēt atklāt Alūksnes mirdzumu: "Katrs vienmēr visu grib pamanīt pirmais un uzreiz, bet uzreiz rudeni var ieraudzīt tikai un vienīgi skatoties no augšas, tālab tas vienmēr piedzimst visaugstāk novietotajā pilsētā Latvijā – Alūksnē, lai pēc tam lēnām iekrāsotu un uz rudens valsi uzlūgtu visus pārējos Latvijas novadus. Esmu gide Alūksnē vairāk nekā 20 gadus, piecus gadus arī uz plosta "Kaija", uz kura, braucot pa ezeru, piedāvājam izzināt Alūksnes bagātīgo kultūrvēsturi, nesteidzīgi novērot gleznainā Alūksnes ezera ainavu krāsu gammas. No gaiši zaļās līdz dūmakaini zilajai, no kautrīgi bēšās līdz ugunīgi sarkanajai, dzelteno mijot ar oranžo un violeto sajaucot ar brūno," tā Ilona raksturo šī gada rudens dižošanos Alūksnes ezera krastos, Muižas parkā un pat vismazākajās ieliņās.

Tā vien šķiet, ka Alūksnes rudens smeļ savas krāsas ezera dzelmē. Tā pārdrošie smiekli skan ap ezeru – no Aleksandra paviljona majestātiskuma līdz Saules tilta aicinājumam, no alūksniešu luteklītes un mīlulītes – Cepurītes salas līdz Jaunās pils atspulgiem vecā parka dīķos. Rudens krāsas manāmas it visur – pat luterāņu baznīcas gaiļa zeltījums šķiet vēl zeltaināks un bānīša dūmu virpulis pieskaņojies mežu raibumam. Visas parka dīķu krāsainās strūklakas izliekas apmulsušas – vai kāds var uzdrošināties būt par tām vēl krāsaināks?

Stāstot par šo brīnišķīgo rudens dabas parādību, Ilona ir domīga: "Ezers, it kā bīdamies pieskaņoties krāsām, kļūst arvien tumšāks un tumšāks, balti vien joprojām tajā mītošie gulbji un pilsētniekus un tūristus izklaidējošie plosts "Kaija" un kuģītis "Marienburg", kas aizvien pa Alūksnes ezera spoguli ved drosmīgākos ceļiniekus, kurus nebaida rudens dzestrums."

Braucot ar kādu no ūdens transportlīdzekļiem, var novērot kādu īpašu apskates objektu, kas spēj samulsināt ikvienu atpūtnieku. Nekad ne nosalis, ne samircis, vienmēr smaidošs un mirdzošs ezera atspulgā rotājas Alūksnes Tempļakalna ielas gājēju tilts, tas sagaida ceļotājus ar visskaistākajām rudens melodijām, liekot aizrauties elpai un acīs sariesties asarām.

Rudens tumšo vakaru iestāšanos Alūksnē paspilgtina ikgadējais Svecīšu vakars, kas noris šo sestdien, 7. oktobrī pulksten 18, aicinot vietējos iedzīvotājus un pilsētas viesus doties uz Alūksnes kapiem, lai pieredzētu šīs brīnišķās un vienlaikus mistiskās sajūtas. Šo sestdien gaišās svecītes pārvērtīsies tūkstoš dvēselītēs, jo iestāsies klusās čukstēšanas un veļu laiks. Ikvienam alūksnietim šis vakars ir tikpat svēts kā kapusvētku diena. Vietējo iedzīvotāju soļi smiltīs un rudens lapu čabēšana, svecīšu uguntiņas un satiktā pretimnācēja smaids liek saprast, ka diena pavadīta vietā, kur Latvijā iesākas rudens.

Par citiem Alūksnes apskates objektiem lasiet šeit, bet to, kā rudens košums izskatās šajā Latvijas pilsētā, var apskatīt šajā alūksniešu sagatavotajā foto galerijā.