"Nesasniedzot iecerētos plānus Rietumu frontē 1914. gadā, vācu armijas komandieri 1915. gadā nolēma galvenos spēkus pārmest uz Austrumu fronti un dot lielu triecienu Krievijai ar mērķi to atraut no kara. Vācu armijas vadība ieplānoja saņemt krievu armiju milzīgās "spīlēs". Tā nu 1915. gada vasarā krievu spēki veica "Lielo atkāpšanos" uz austrumiem. Ieņemot Austrijas Galīcijas, Polijas un Lietuvas teritorijas, vācu karaspēks pietuvojās tagadējās Latvijas teritorijai. Pateicoties atkāpšanās stratēģijai, krievu armijai gāja secen aplenkums un sakāve," informatīvajā materiālā par karadarbību un piemiņas vietām Daugavpils apkaimē raksta Brigita Madelāne.
Vācu armijas plāns par krievu armijas sakāvi un Krievijas iziešanu no kara spēles neizdevās. Bet lielā atkāpšanās bija smags morālais trieciens krievu armijas karavīriem un oficieriem. Uz rudens pusi fronte nostabilizējās līnijā Rīga-Dvinska-Baranoviči-Pinska–Dubno-Tarnopole. Vietās, kur pāri gāja armijas, tika iznīcināts viss, bet cilvēki devās bēgļu gaitās. 1915. gada augustā, piemēram, Kalkūnu pašvaldība evakuējās uz Sebežu (Krievija), kur pazuda un gāja bojā viss Kalkūnu pagasta arhīvs un vērtspapīri. Arī 95 procenti pagasta iedzīvotāju devās bēgļu gaitās uz Krieviju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
