Kaņepju audzētāji Burtnieku novadā  - 5
Foto: Privātais arhīvs
Kā saka, vēlreiz divriteni neizgudrosi, taču var pievērsties lietām, kas ir aizmirstas vai nepelnīti novārtā atstātas. Tā nu kādi uzņēmīgi cilvēki pirms dažiem gadiem sākuši nopietnāk pievērsties kaņepju audzēšanai, kas, kā izrādās, ir pat ļoti pateicīga kultūra mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Kā tās audzēt pašu dārzā un ar kādām grūtībām jāsaskaras, stāsta z/s ''Adzelvieši'' čaklā darba darītāji.

Kaņepes Adzelviešu sētā augušas vienmēr, taču tā nopietnāk kultūrai pievērsušies deviņdesmito gadu sākumā, kad zemnieki atguva saimniecības. Jānis un Dzidra Grīnbergi pēc izglītības ir agronomi, audzēja dažādus graudaugus, kartupeļus. Jāņa ideja nopietnāk audzēt kaņepes nāca pēkšņi, pēc kāda radio raidījuma noklausīšanās, kur arī dziedāja dziesmas par kaņepēm. Šis senču gardums likās sen aizmirsts un no jauna godā ceļams, stāsta saimnieka Jāņa meita Agnese Cīrule, kas arī palīdz ģimenes uzņēmumā ar kaņepju audzēšanu.

No ieceres sākt nopietnāk audzēt šo kultūru līdz šim brīdim viss attīstījies jau tik tālu, ka nu kaņepes Burtnieku novada saimniecībā aug jau 10 hektāru platībā. Raža atkarīga no laikapstākļiem, taču aptuveni tie ir 300-500 kg no hektāra. Vaicājot saimniecības pārstāvei, vai kaņepēm ir vairākas šķirnes, izrādās, Latvijā ir ap 10 vai pat vairāk. Vēl interesantāk, tieši šajā saimniecībā audzē šķirni "Adzelvieši", kas ir iekļauta Latvijas šķirņu reģistrā (šķirnes izveidotājs LLU agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu filiāle), taču tā nav sertificēta atbilstoši Eiropas regulu prasībām (pašlaik neviena Latvijas kaņepju šķirne nav sertificēta).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!