Pase ir dokuments, bez kura nu nekādi nav iedomājama īsta ceļotāja dzīve. Protams, salīdzinoši nesen esam tikuši arī pie identifikācijas kartēm, bet ar tām var pārvietoties tikai Eiropas Savienībā. Savukārt, ja sākam domāt par to, cik sen tad pastāv pase kā dokuments robežu šķērsošanai, izrādās, ka nemaz jau tik ilgi tas nav.
Senākā rakstiskā liecība par ceļošanas dokumentiem atrodama Nehemijas grāmatā, kurā stāstīts, kā ebreji pēc atgriešanās no Babilonas trimdas atjaunoja Jeruzalemi. Tajā Persijas ķēniņa Artakserksa I vārdā tiek izdota vēstule, kurā "valdniekiem otrpus upei" tiek lūgta garantija viņa (persiešu) ceļotājiem nodrošināt drošu izkļūšanu cauri jūdu zemēm. Jāpiebilst, ka līdzīgs valsts valdības aicinājums, ļaut pases turētājam šķērsot valsts robežu, atrodams arī lielākajā dāļā mūsdienu pasu, izņemot Šveices, Somijas un Austrijas pasēs, raksta "Telegraph".
Tomēr pirmā īstā pase izdota Anglijā. Pasi, kā identitāti apliecinošu dokumentu, sāka lietot karaļa Henrija V laikā 15. gadsimtā. Dokumentam bija jāgarantē tā nēsātāja identitātes īstums, šķērsojot robežu. Interesanti, ka pat mūsdienās, Lielbritānijas pilsoņu pases vēl joprojām tiek izdotas Viņa Majestātes karaļa vai karalienes vārdā. Tieši tādēļ pašam britu monarham pase nav nepieciešama, jo ko tad viņš vai viņa sev garantēs?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
