Ssohk - 12624
Foto: Shutterstock

Pasaule ir tik plaša, skaista un dažāda, ka reizēm pat grūti to visu ar prātu aptvert. atliek vien baudīt. Piedāvājam vairāk uzzināt gan par rozā ezeru Austrālijā, gan Eiropas lielāko kanjonu, gan aizu, kur kādreiz savus dievus godinājuši druīdi un arī ūdenskritumiem zem okeāna.

Lūk, 10 vietas, kuru skaistums mulsina, bet stāsti liek iztēlei darboties un aizdedz vēlmi krāmēt ceļasomas un doties piedzīvojumu pilnā ceļojumā.

Hillera ezers Austrālijā


Foto: Kadrs no video

Ūdens šajā ezerā ir ne tikai sāļš, bet arī košā rozā krāsā, taču, atšķirībā no citām līdzīgām ūdenstilpnēm, nav zināms šīs krāsas cēlonis. Tiek pieņemts, ka šādu ūdens krāsu varētu radīt vienšūnas zaļās aļģes (Dunaliella Salina), bet oficiālu apstiprinājumu šai teorijai zinātniekiem nav izdevies iegūt.

Foto: Vida Press

Kā otrs iemesls rozā krāsai tikušas minētas halobaktērijas, kas dzīvo ūdenstilpnēs ar augstu sāls saturu (piemēram, Nāves jūrā), taču arī šī versija izrādījās nepareiza, jo arī atdalot baktēriju no ūdens parauga, tas vienalga bija rozā.

Lai arī ezers ir tikai 600 metru garš, to rozā krāsas dēļ var labi saskatīt no lidmašīnas.
Līdzīgs ezers atrodas arī Āfrikā.

Pamukale Turcijā

Foto: Shutterstock

Riodežaneiro līcis Brazīlijā

Parikutins Meksikā

Foto: Shutterstock

Šī ir nāves pārņemta, bet vienlaicīgi arī aizraujoša vieta. Šeit 1943. gadā ne no kurienes kukurūzas laukā izvirdis vulkāns. Tas savā ceļā visu apklāja ar lavu un pelniem, iznīcinot divus ciemus un apkārtni pārvēršot gluži vai Mēness cienīgā ainavā. Viss, kas palicis no kādreiz rosīgajiem ciemiem, ir Sanhuanaparangaricutiro ciema baznīca, kas tagad lavas laukā stāv viena un pamesta. Šis ir iespaidīgs skats, ko, ja tā var teikt, radījusi māte daba savās dusmās.

Pirms tam šajā vietā vulkāna nebija, tāpēc tiek uzskatīts, ka šī ir pirmā reize vēsturē, kad cilvēks patiešām varējis novērot vulkāna dzimšanu, raksta "Pandotrip". Tagad Parikutins nav aktīvs. Pagaidām.

Šīs vietas vislabāk var novērtēt no gaisa, tāpēc Parikutina apkārtni zinātāji iesaka apskatīt, lidojot ar helikopteru.

Islandes melnās pludmales

Foto: Shutterstock

Hjū Moriss no izdevuma "Telegraph Travel" nupat ir pārradies no Islandes apmeklējuma un raksta: "Baltos piearktikas viļņus, kas sitas pret melnajām bazalta pludmalēm Islandes dienvidos, ir jāredz, lai tiem noticētu. Šķiet, ka vispazīstamākā no valstiņas melnajām pludmalēm – "Reynisfjara" – stiepjas nedaudz uz rietumiem no Vikas ciemata.

Piķa melnās, tīrās vulkāniskās smiltis mirgo no attāluma, un turpat blakus pie krasta no ūdens šaujas trīs robaini akmens stabi, kuri saskaņā ar leģendu ir akmenī pārvērsts trollis ar diviem kuģiem. Vislabāk tie izskatās no turpat esošās "Dyrhólaey" klints. Šī vieta, protams, nav vienīgā apbrīnas vērtā pludmale Islandē, arī citviet dienvidu krastā var apskatīt šos vulkāniskos brīnumus."

Vairāk par Islandes slavenajiem "skursteņiem" lasiet šeit.

Verdonas aiza Francijā

Foto: Shutterstock

Verdonas aiza ir iespaidīgs, 25 kilometrus garš un līdz pat 700 metrus dziļš kanjons Francijas Alpos. Ieleju kaļķakmens klintīs izgrauzusi Verdonas upe, kuras valdzinājums apbur ceļotājus jau gadsimtiem ilgi, tādēļ šī vieta tiek uzskatīta par Eiropas skaistāko kanjonu.

Foto: Shutterstock

Ekstrēmāku izjūtu cienītājiem Verdonas aizā varētu šķist aizraujoši nolēkt ar gumiju, nolaisties ar izpletni no klints vai izbraukt ar kalnu divriteni, bet nesteidzīgiem ceļotājiem pieejamas arī velosipēdu nomas un velotūres. Seklākajās upes vietās populāra ir mušiņmakšķerēšana, jo dzidrajā ūdenī mitinās foreles. Tāpat karstā vasaras dienā upē var atveldzēties peldoties, kas Eiropas upēs nemaz nav tik ierasta lieta lielā piesārņojuma dēļ, savukārt šeit ūdens ir dzidrs un tīrs.

Vairāk lasiet šeit.

Vintgara aiza Slovēnijā

Foto: Shutterstock


Ja jums aizraujošs un valdzinošs šķita Verdonas kanjons, tad arī Vintgara aiza neatstās vienaldzīgu.
Iespaidīgā Vintgara aiza atrodas tikai dažu kilometru attālumā no Bledas pilsētas Slovēnijā. To klinšainajā apvidū izgrauzusi mutuļojošā Radovnas upe, radot skaistumu, ko nav iespējams aprakstīt vārdos.

Gājēju takas garums šeit ir aptuveni trīs kilometri, un to var mērot stundas laikā. Taka nav nogurdinoša, bet, ja ir ļoti karsta vasaras diena, turp dodoties, gan jāizvērtē savi spēki, brīdina takas apsaimniekotāji. Ja ir vēlēšanās nonākt tuvāk zemes centram, tad jādodas uz kādu no neskaitāmajām alām.

Par to, kā radies šīs vietas nosaukums, ir vairāki varianti, bet ticamākais ir, ka tas cēlies no vācu vārda "Weingarten" jeb vīna dārzi (tādi atrodami pavisam netālajā Podhomā). Cits variants ir, ka vārds "Vintgar" ir variācija par "Weinglas" jeb vīna glāzi. Tomēr šis apzīmējums tā iegājies, ka vietējie sākuši to lietot kā sugasvārdu, kas apzīmē aizu, un Slovēnijā ir vēl citas vietas, ko tā sauc, piemēram, "Iški vintgar" un "Ribnica vintgar".

Vairāk par aizu lasiet šeit.

Viktorijas ūdenskritums Āfrikā

Foto: Shutterstock

Viktorijas ūdenskritums ir pasaules lielākais ūdens "aizkars", un tas atrodas Āfrikas dienviddaļā uz Zambijas un Zimbabves robežas. Ūdenskrituma krastos nereti redzami paviāni, ziloņi un nīlzirgi. To vislabāk var apskatīt, lidojot virs tā ar helikopteru, bet var doties arī raftingā pa Zambezi upi.

Viena no populārākajām ūdenskrituma vietām ir tā sauktais "Velna baseins", kur cilvēki var peldēties un skatīties pāri ūdenskrituma malai, bez bailēm tikt aizrautiem līdzi straumei. To gan var darīt tikai no septembra līdz decembrim, kad upes plūsma ir salīdzinoši mierīga.

Par iespaidīgā ūdens milža izmēriem informācija ir pretrunīga. Tā maksimālais augstums dažādos avotos atšķiras pat par 12 metriem un ir no 99 metriem līdz 111 metriem. Platums arī ir iespaidīgs – 1708 metri.

Druīdu templis Skotijā

Foto: Shutterstock

Velna kancele ir milzīgs, plakans klintsbluķis Finničas (Finnich) aizā Skotijā. Leģenda vēsta, ka pie šī akmens velns noturējis sapulces saviem sekotājiem. Aizā var nokļūt pa apsūnojušiem un stipri slideniem, 300 gadīgiem pakāpieniem. Šī ir dīvaina vieta, kur, kā apgalvo vietējie, valda īpaši maģiska aura, jo jau pirms diviem līdz trim tūkstošiem gadu to par tikšanās un rituālu vietu līdzīgi kā slaveno Stounhendžu izmantojuši druīdu priesteri – seno ķeltu reliģiskie vadoņi.

Interesanti, ka šī nemaz nav plaši pazīstama tūrisma vieta, lai arī atrodas visai tuvu Glāzgovas – Lohlomondas ceļam un saistīta ar vēsturiskiem notikumiem. Daudzie ceļotāji, kas brauc pa tiltu dažu simtu attālumā no tās, nemaz nezina par maģisko vietu dziļi lejā. To slēpj koki un akmeņi, kā arī tur nav speciālu norāžu, kā no stāvlaukuma pa taku nokļūt lejā. Drošākais ceļš kā aizu atrast, ir pajautāt ceļu vietējiem.

Tie, kam izdodas atrast 300 gadu vecās kāpnes, kas ved pa šauro plaisu klintī, nokļūst maģiskā vietā. Lielais, plakanais akmens aizas vidū tiek dēvēts par Velna kanceli, tomēr tā ir sena druīdu svētvieta – altāris un, visticamāk, kristieši, lai mazinātu senās ķeltu kultūras un tradīciju ietekmi, to sasaistījuši ar elles valstību. Vairāk lasiet šeit.

Zemūdens ūdenskritums, Maurīcija

Foto: Shutterstock

Maurīcija ir salu valsts Indijas okeānā, kas atrodas 2000 kilometrus no Āfrikas kontinenta dienvidaustrumu krasta. Apkārt tai esošajos ūdeņos izveidojusies elpu aizraujoša dabas parādība – apdullinoša ilūzija, kas izskatās kā zemūdens ūdenskritums.

Šis dabas radītais brīnums salas krastos radies sakarā ar dūņu un smilšu kustībām zem spēcīgajām ūdens straumēm. Smilšu kaskādes un straujā ūdens virpuļošana rada it kā "smilšu ūdenskritumu", kura ūdeņi pāriet uz leju, vēl vienā okeānā. Kristāla skaidrie okeāna ūdeņi ļauj perfekti redzēt un baudīt šo interesanto skatu.

Visiespaidīgākais veids, kā šo unikālo vietu apskatīt, ir no gaisa, dodoties ekskursijā ar helikopteru. Lidojuma izmaksas ir atkarīgas no izvēlētā maršruta garuma, sākot no 300 līdz 1500 dolāriem jeb aptuveni 280 līdz 1400 eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!