Zelta ogu plantācijas – stāsts par smiltsērkšķu audzētājiem Tukuma novadā  (2)

Tas bija 1999. gada rudens, kad Māris domājis, ko darīt tālāk, ko jaunu uzsākt dzīvē. Tajā rudenī "Latvijas Avīzē" bijis raksts par igauni, kurš ar vērienu pievērsies smiltsērkšķu audzēšanai. Raksts Māri spēcīgi uzrunājis, tāpēc viņš sācis meklēt internetā informāciju par smiltsērkšķiem, un atnāca nākamais pārsteigums. Izrādās, ka smiltsērkšķi satur 14 vitamīnus un provitamīnus, 18 aminoskābes no 22,3 dažādus antioksidantus, omegu 3, 6, 7 un 9, 150–200 dažādus bioķīmiskos savienojumus, tādus kā leikoanticiāni, flavoni, kumarīni utt., kas nepieciešami cilvēka bioķīmiskajos procesos. Bez visa tā zelta ogās ir teju visa Mendeļējeva tabula, īpaši pieminot dzelzi, magniju, mangānu, varu, cinku, selēnu. "Tas viss likās prātam neaptverami – tik lielas vērtības dabas māte spēj ievietot ogās, pie tam ne tikai savienot, bet to iedarbība uz cilvēka organismu ir sinerģiska, t.i., viena komponente, sadarbojoties ar otru, veido daudz lielāku efektu nekā katra atsevišķi. Es vienkārši to visu vēlējos redzēt dabā." Tā nu Māris iedvesmas pilns devies uz kaimiņzemi lūkot, kā smiltsērkšķi aug dabā. Toreiz Lauri, kas pēc izglītības ir kinorežisors, ļoti ekstraverts cilvēks, smaidot teicis, ka nesaprot, kāpēc atbraucis šo gaisa gabalu, ja smiltsērkšķu pirmsākumi ir meklējami tieši Latvijā.