Lauku tūrisma uzņēmumi neplāno celt cenas; apmeklētājus piesaista atvērtās saimniecības

Pagājušo sezonu iezīmē stabilitāte. Veicot lauku tūrisma uzņēmēju aptauju, kurai atsaucās 121 saimnieks, "Lauku ceļotājs" secina, ka tūristu skaits salīdzinājumā ar pagājušo sezonu ir līdzīgs, neraugoties uz vēso un brīžiem lietaino vasaru. Kā panākt, lai cilvēks izvēlētos pavadīt brīvdienas laukos, neraugoties uz neviesmīlīgiem laika apstākļiem? To pārrunāsim, klātienē tiekoties ar lauku tūrisma uzņēmējiem. Nepārtraukti uzlabojumi kvalitātē, sava piedāvājuma paplašināšana, apkārtnē notiekošie pasākumi, jauni apskates objekti, iesaistīšanās plašās mārketinga akcijās ir tikai dažas no aptaujā minētajiem risinājumiem. Daudzus ceļotājus uz laukiem aizved kopīgas ceļošanas akcijas, kas norit visā Latvijā, piemēram, Atvērtās dienas laukos, kam saimnieki gatavojas īpaši – ar izklaidējošām programmām, atlaidēm vai pat nelielām dāvanām apmeklētājiem.

Vairums aptaujāto saimnieku cenas saviem pakalpojumiem neplāno celt, līdz ar to nākamā gada budžetu brīvdienām laukos ceļotāji var sākt plānot jau tagad. Tomēr aptuveni trešā daļa paredz kaut nedaudz, bet tomēr pacelt cenas. Daži to pamato ar kopējo cenu līmeni lauku tūrisma piedāvājumā, citi pamata cenā iekļauj bieži pieprasītos papildu pakalpojumus. Ne viens vien saimnieks atzīst, ka cenas cels izmaksu pieauguma dēļ, visbiežāk minot pārtikas produktu cenu celšanos un nosaucot sviesta cenas kāpumu kā spilgtāko piemēru.

Vai ir kas tāds, kas Latvijā labāks, nekā Igaunijā? Izrādās, tie ir mūsu lauku labumi – tūrismā iesaistījušās apmeklētājiem atvērtas mazās ražojošās saimniecības laukos. Izrādās, ne Igaunijā, ne Lietuvā šis sektors nav tik aktīvs kā pie mums. Pēdējos gados strauji pieaudzis gan apmeklējamo saimniecību skaits, gan kvalitāte. Pie tam, kvalitatīva ir gan produkcija – inovatīvi, garšīgi pārtikas produkti, gan arī piedāvājums apmeklētājiem – saimniecību un ražotņu ekskursijas, mājražotāju veikali. Mazais ražotājs ir sapratis, ka svarīgi ir uzrunāt un piesaistīt tiešo pircēju. Nenoliedzami, šajā jomā lauku tūrisma asociācijai ir izdevies pārstāvēt mazo ražotāju intereses, ietekmējot tiem draudzīgas politikas veidošanu, lobējot adekvātus noteikumus un prasības gan ražošanai, gan pārdošanai.

Jau otro gadu asociācija turpina izstrādāt un testēt lauku tūrisma piedāvājumu Japānas tirgū kopā ar Igaunijas un Somijas kolēģiem. Izstrādātie ceļojumu maršruti un apmeklējumu programmas ir kā lakmusa papīs, ar kuru testējam, vai esam spējīgi radīt profesionālu, starptautiski konkurētspējīgu un komerciālu tūrisma produktu, ar kuru varam ieinteresēt tūrisma industriju ne tikai Japānā, bet vispār tālo tirgu valstīs, kam esam pilnīgi nepazīstams galamērķis. Lauku tūrisms nav un nekad nebūs viegli standartizējams vai nepārprotami definējams tūrisma produkts, kā tas nepieciešams tūrisma industrijai. No otras puses, tirgus pieprasa jaunus produktus, kas balstās uz dabisko, patieso, saskarsmi ar lauku saimniekiem, vietējā dzīves veida iepazīšanu. Vienlaicīgi pastāv augstas prasības pret pakalpojuma kvalitāti, noteikti komforta, apkalpošanas, tīrības un higiēnas standarti, kas ne vienmēr ir pašsaprotami mūsu laukos. Kā sabalansēt dabiskumu ar komerciālo – ar šo izaicinājumu mums jātiek galā, ja vēlamies iesaistīties plašākā tūrisma apritē.