Rudens ir viltīgs, braucot automašīnā, šķiet, ka aiz loga ir skaists laiks, bet izkāpjot jau drīz sāk salt rokas un kājas, tāpēc, plānojot aktīvu brīvdienu izbraucienu pa Latviju, jāmeklē vietas, kur pastaigu taku ir daudz, bet tās nebūtu pārāk garas. Šāda vieta noteikti ir Kurzemes piekraste, sākot no Lapmežciema līdz pat Kolkai. Te netrūkst brīnumskaistu dabas taku un interesantu objektu. Šoreiz par vienu no šīs piekrastes ceļa skaistākajām pērlēm – Balto kāpu pie Rojas (nejaukt ar Plieņciema Balto kāpu, kas arī ir skaista, bet pilnīgi citāda).
Izbraucot cauri rudenīgā mierā ieslīgušajai Rojai, jāsāk lūkoties pa labi, jo pavisam drīz ieraudzīsiet brūnu norādi uz taku, bet kreisajā pusē būs labiekārtots stāvlaukums.
Taka ir pretējā ielas pusē.
Tā sākas pie informācijas stenda, kurā pastāstīts, ka pirms nepilniem deviņiem tūkstošiem gadu šeit visu klājis ledus, kas kūstot un plūstot radījis iespaidīgu kāpu valni, kā arī lagūnu ar vairākām upītēm, kuru apkārtnē izveidojusies bagātīga augu valsts, zālāju purvs un mitras pļavas. Vēlāk ūdens līmenis krities un izveidojušies trīs saldūdens ezeri – viens no tiem Pūrciema ezers, kura krastos bijušas akmens laikmeta apmetnes. Viena no tām atradusies arī pie Baltās kāpas, un tās iemītnieku darbības rezultātā radušies baltie smilšu atsegumi. Interesanti, ka upīte, kas tek gar kāpas pakāji un padara taku īpaši skaistu, patiesībā ir mākslīgs kanāls, kas radīts tikai pirms 150 gadiem, lai nosusinātu purvaino Pūrciema ezeru un padarītu to par auglīgu lauku.
Kad tas viss izlasīts, tālāk jādodas pa koka laipām kāpas virsotnē. Tā kā šeit ir izteikts reljefs, taka ir krāšņa, visapkārt redzams priežu mežs ar dažādu krāsu sūnu, bet kāpā putni (šķiet, bezdelīgas un svīres) izvietojuši savas mītnes.
Daļa laipas ir atjaunota, bet tālākais gals vēl nav, tādēļ kāpnes, kas ved lejup no kāpas, kā arī tiltiņš pāri upei ir ne vien slidens no rudenim raksturīgajām lietavām un miglas, bet arī visai ļodzīgs. Savukārt lejpus Baltajai kāpai ir divi gleznaini laukumiņi ar soliem, kas lieti noderēs piknikam un no kuriem paveras lielisks skats uz augsto smilšu atsegumu.
Takai ir gredzenveida forma, un pēc aptuveni 20 minūtes ilgas pastaigas nonāksiet atpakaļ auto stāvlaukumā.
Ko vēl apskatīt tuvumā?
Pavisam netālu ir Kaltenes kalvas – akmeņu krāvumi skaistā skujkoku mežā, kā arī Kaltenes akmeņainā jūrmala. Vairāk par to šeit.
Savukārt, braucot Rīgas virzienā, nonāksiet pie Engures ezera, kur arī ir vairākas dabas takas. Turpat ir arī Rideļu dzirnavas, kurās var notiesāt gardas pankūkas, bet uz ceļa starp Engures apli un Rideļiem ir piemineklis šeit bojā gājušajam kulta dziedātājam Viktoram Cojam un arī pirmā Latvijas ārlietu ministra un otrā premjera Zigfrīda Annas Meirovica piemiņas vieta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
