Beļģijas rudens krāsas jeb Ko īsās brīvdienās apskatīt Briselē

Jau pirms došanās zināju, ka negribu dzīvot bezpersoniskā viesnīcā, tāpēc izvēlējos caur "airBnB" noīrēt istabu pie kāda vietējā. Par šo naktsmāju portālu vēlāk konferencē gan dzirdēju ne mazums skarbu vārdu, bet, no ceļotāju viedokļa raugoties, tas tomēr ir ļoti noderīgs. Pie vietējā palikt sanāca tikai daļēji, jo dzīvokļa, kas atradās pie paša parlamenta, saimniece bija vāciete, kas jau gadu strādā Eiropas Komisijā Briselē. Beigu beigās tā pat bija labāk, jo viņa lieliski zināja, ko ieteikt apskatīt un nobaudīt, jo pati nemaz ne tik sen bija bijusi manā situācijā. Pēc īsa brīža Briselē arī pārņēma šaubas, vai te vispār ir "vietējie", jo pārsvarā visi satiktie bija ieradušies šeit strādāt vai kā tūristi.

Bet jāsāk no sākuma. Atlidoju ar agro "airBaltic" reisu no Rīgas un nokļuvu Briseles lidostā Zaventemā. Tā atrodas pusstundas brauciena attālumā no Luksemburgas laukuma jeb Eiropas parlamenta atrašanās vietas. Ieteikums – autobusa biļeti izdevīgāk pirkt automātā uz perona, kur tā maksā 4,5 eiro, jo, pie šofera pērkot, būs jāšķiras no 6 eiro. Jāizvēlas 12. vai 21. autobuss, ja braucat uz parlamentu vai Eiropas Komisiju. Iespējams doties uz pilsētu arī ar vilcienu.

Nelielai atkāpei jāpiebilst, ka Briselē ir vēl otra lidosta, uz kuru no Rīgas lido "Ryanair". Tā ir Šarleruā (Charleroi), kas atrodas krietni tālāk par Zaventmu. To vērts ņemt vērā, plānojot braucienu.

Pirmajā dienā izstaigāju Eiropas parlamenta ēkas, kas aizņem visai iespaidīgu teritoriju, un šķiet, ka, ilgstoši tur uzturoties, pārņemtu līdzīgas sajūtas kā kādā Kafkas darbā. Tomēr šajā ēkā var atrast arī interesantas detaļas un sīkumus, kas padara to par labu pieturpunktu apskatei. Pateicoties deputāta Roberta Zīles palīdzei Gunai Zaķei, kas izvadāja pa dažiem līkločiem, nokļuvu, piemēram, Baltijas ceļa gaitenī. Te jāpaskaidro, ka parlamentā ir visdažādākajiem notikumiem un cilvēkiem veltītas telpas, gaiteņi un pat ēkas. Līdz Eiropas Savienības paplašināšanai 2004. gadā, kad tai pievienojās arī Latvija, tās bija veltītas veco dalībvalstu varoņiem un notikumiem.

Diezgan ilga bijusi cīņa par to, lai arī jaunajām tiktu atvēlēta kāda telpa, bet tagad visas trīs Baltijas valstis var lepoties ar šo gaiteni, kurā uzstādīta arī mākslinieka Aigara Bikšes veidota memoriālā plāksne.

Šī nav vienīgā ar Latviju saistītā mākslas vērtība garajos gaiteņos. Parlaments atbalsta māksliniekus un regulāri iepērk to gleznas, tāpat arī prezidējošās valstis mēdz dāvāt kādu savu mākslinieku darbus, ko izvietot pie sienām galvenajā ēkā.

Tā nu te atrodams piemēram, Kristapa Ģelža gleznots, izbiedēts mikimausis bērzu birzitē (diemžēl darbam trūkst plāksnītes ar autora vārdu) un košais Aleksandra Naumova Venēcijas saliņas Burano skats. Parlamenta sakarā jāpiemin arī tas, ka šajā ēkā var doties ekskursijās, kā arī apmeklēt "Parlamentarium", kas ir interaktīva telpa, kurā spēles veidā var iejusties parlamentārieša ādā. To īpaši iecienījuši skolēni.

Turpat Eiropas parlamenta pakājē ir rosīgais Luksemburgas laukums, kas pilns nelielu ēstuvju un kafejnīcu. Te uzvalkos tērpti kungi malko alu, kura zeltainums, sasaucoties ar sarkanajām nojumēm un melno asfaltu, gluži vai uz katra stūra liek domāt par Beļģijas karoga krāsām. Krodziņos var pasūtīt arī tradicionālās mīdijas palielos grāpīšos un fri ar sieru. Savukārt, ja vēlaties ieturēt sātīgas brokastis mājīgā atmosfērā, varu ieteikt beigeļu jeb apaļo baltmaizīšu ar caurumiņu vidū ēstuvi turpat Luksemburgas ielā – kafejnīcai ir kluss un zaļš iekšpagalms, par ko no ielas nekas neliecina, ja nu vienīgi lielais apmeklētāju skaits, kas plūst pa durvīm.

Ja ir laiks, vēl viena vieta, ko ieteiktu apmeklēt, ir nesen atklātais Eiropas vēstures nams blakus Parlamentam. Pie tā durvīm nosaukums ir lasāms visās Eiropas Savienības dalībvalstu valodās. Protams, arī latviski.

Var diskutēt par nama ekspozīcijā ietverto vēstures atainojumu un tā vispusību, bet tā izveidota ļoti viegli uztverama, ļoti moderna un arī vizuāli baudāma. Pirmajos divos stāvos ir mainīgās izstādes. Kad es tur pabiju, tajā varēja iepazīties ar dažādiem produktiem un paradumiem, kas raksturo Eiropu, bet tas viss ir parādīts veidā, ko var uztvert ar visām maņām – piemēram, pieskaroties uz galda esošai gumijas rasola bļodiņai, uz šķīvja apmeklētāja priekšā tiek demonstrēta animācijas filmiņa par Olivjē salātu rašanos un pagatavošanu, līdzīgi var uzzināt arī par Frankfurtes desiņām vai šokolādi. Bet, atguļoties gultā ar baldahīnu, spilvenā skan stāstījums par attiecīgo eksponātu. Šādu interesantu elementu un tehnoloģiju izmantošana bija bez sava gala.

Savukārt nama trīs augšējos stāvos izvietota ekspozīcija par visu Eiropas vēsturi, sākot ar sengrieķu leģendu par Eiropas nolaupīšanu, līdz pat rūpnieciskajai revolūcijai, kariem un mūsdienu Eiropas Savienībai. Pirms ieiešanas ekspozīcijā apmaiņā pret kādu savu dokumentu var saņemt audiogida planšetdatoru, kurā skaidrā latviešu valodā ierunāti īsi stāstījumi par katru eksponātu. Stāstījums sākas automātiski, līdzko pieej pie vitrīnas. Arī Latvijas valsts izveidei un nozīmīgiem notikumiem ekspozīcijā atrasta sava vieta. Tāpat daudziem atmiņas uzjundīs ekspozīcijā par pēckara rūpniecisko uzplaukumu un pilsonisko labklājību izvietotā apaļvēderainā veļasmašīna "Rīga" vai "Straumes" kafijas dzirnaviņas, kas reiz bija atrodamas katrā mājā.

Eiropas vēstures nama apskate ir bez maksas.

Jāsaka, ka šis ir muzejs, ko jau sen gribēju redzēt un biju pat tā dēļ apsvērusi braukšanu uz Briseli. Pateikšu uzreiz – bija tā vērts. Renē Fransuā Gislēns Magrits bija Beļģijas sirreālisma gleznotājs. Izcils un ar tik neparastu domāšanu apveltīts mākslinieks, ka vēl tagad pie daudzām viņa gleznām gribas pakavēties, jo tās liek iesmieties vienlaicīgi ar kādu sīku, sāpīgu dūrienu tieši sirdī, jo parādītā doma ir tik neciešami trāpīga.

Muzejs izvietots trīs stāvos, kur mierīgi, nesteidzoties var apskatīt daudzas gleznas, bet katrā stāvā ir arī apraksts par mākslinieka aktīvo dzīvi un darbību. Kamēr staigāju starp gleznām, redzu arī skolēnu grupas, kur maziem bērniem galvā Magrita gleznās redzamā katliņcepure, un viņi beļģu valodā aktīvi atbild uz gides jautājumiem. Lūk, pierādījums, ka klasiķus un augsto mākslu pat pavisam maziem bērniem var iemācīt atraktīvi!

Blakus Magrita muzejam, ir arī Beļģijas Karaliskais daiļo mākslu muzejs, kurā starp lepnām, klasiskām kolonnām apskatāmi iespaidīgi vecmeistaru darbi – Rūbenss, Brēgelis un daudzi citi te rindojas istabā pēc istabas. Īpaši skaista ir flāmu mākslas kolekcija.

Nu jā, pirmajā reizē nevar iztikt arī bez slavenāko objektu apskates. Turpat gar muzejiem uz vecpilsētu ved stāva aleja. Kalna nogāzē iekārtoti skaisti apstādījumi, bet, gar rudenīgi iekrāsotiem kokiem ejot, var apskatīt arī strūklakas. Lejā jau sākas vecpilsēta.

Labajā pusē būs Eiropā vecākā neorenesanses tirdzniecības pasāža - Svētā Huberta galerija, kur zem iespaidīgiem, stiklotiem griestiem pulcējušies mazi šokolādes un dažādu smalku lietiņu veikaliņi, dārgas kafejnīcas un restorāni.

Pavisam netālu ir arī rātslaukums ar greznajām celtnēm, ko grezno neskaitāmas skulptūras zeltījumi un dažādas akmens cakas. Gaisā jūtams arī beļģu vafeļu aromāts un kopumā šī ir mājīga un jauka vieta, lai arī ļaužu ir daudz. Tuvējās ieliņās atrodami visdažādāko tautību īpašnieku restorāniņi – redzēju gan ielu, kurā bija vismaz piecas grieķu ēstuves ar lustīgiem saimniekiem, gan Āzijas virtuves kafejnīcas, vienā ieliņā rindojās arī afrikāņu restorāni. Protams, netrūkst arī visiem zināmo īru pabu un vietu, kur uzēst mīdijas ar baltvīnu.

Briseles apskates objektu sarakstā parasti iekļauj arī čurājošā puisēna skulptūru. Līdz tai ir dažu minūšu gājiens. Jāsaka godīgi, ka pamanīju šo mazo strūklaciņu vien tāpēc, ka pie tās pulcējas fotografēties kārs pulks ļaužu. Mazs tas beļģu čurātājs. Bet tie, kam viņš dikti iepaticies, laipni aicināti ieiet suvenīru veikalā un nopirkt kādu no puisēna klonu milzu bara.

Briselē valda vienlīdzība. Netālu atrodama arī čurājošās meitenītes skulptūra, kas gan nav tik populāra kā puisītis.

Ap šo brīdi man kājas jau sāka atgādināt, ka nav vinnētas loterijā, tādēļ izpētot instrukcijas pie publiskās velonomas automāta, nolēmu pārsēsties uz riteņa. Atlika vien nopirkt dienas biļeti (to var izdarīt, izmantojot bankas karti, uz kuras ir vismaz 150 eiro). Tad ik reizi paņemot velosipēdu pie automāta, jāievada savas kartes numurs, bet beigās tas pareizi jānovieto atpakaļ vienalga kurā citā stacijā, kas ir uz katra stūra. Vēl viens mazs, bet noderīgs padoms – šāds velosipēds ir ideāls braucamais nelieliem gabaliem, jo, ja nelieto to ilgāk par 30 minūtēm, tā izmantošana nemaksā neko.

Un tad var doties ceļā, apskatot neskaitāmos Briseles parkus un atklājot negaidītus skatus, piemēram, vairākus mērkaķu grfiti uz bilnīgi dažādām celtnēm, vai slepenpolicista , kuru aiz kājas sagrābis no lūkas izlīdis negantnieks skulptūru uz parasta ieliņas stūra.

Tā nu paņēmu vienu no riteņiem un devos uz 6 kilometrus attālo Minieiropas parku un Atomu. Te jāpaskaidro, ka abi šie objekti un arī akvaparks, kam man šoreiz laika nepietika, atrodas blakus, skaista parka vidū.

Pa ceļam uz slaveno Atoma skulptūru jeb skatu torni, vērts iebraukt arī Laekenas parka tālākajā galā un apskatīt Ķīniešu paviljonu un Japāņu vārtus, ko gan pašlaik remontē un abas ēkas ir slēgtas, bet tās te atrodamas jau kopš 1910. gada un karalis Leopolds II tās nolūkojis Parīzes pasaules izstādē Expo izstādē 1901. gadā. Te bijis atrodams viss, ko abas šīs Āzijas valstis eksportē uz Eiropu.

Šī paša parka otrā galā atrodas jau minētais Atomiums. Tā ir iespaidīga skulptūra, ko nu jau 50 gadu uzskata par Briseles simbolu. Tajā attēlots 165 miljardus reižu palielināts dzelzs kristālrežģa fragmenta modelis. Tā autors ir Andrē Vaterkeins, kas to darināja 1958. gadā par godu Pasaules izstādei Expo, kas notika Briselē. Atomu veido deviņas lodes, kas simbolizē ne tikai atomu, bet arī Beļģijas tolaik esošās deviņas provinces (tagad to ir desmit). Milzu skulptūra atrodas lielas un dinamiskas ielas vidū, bet pati skulptūra patiesībā kalpo arī par skatu torni un tās bumbas savieno eskalatori. Apmeklētājiem pieejamas sešas lodes.

Atoma pakājē atrodas arī Minieiropas parks, kurā katrai Eiropas Savienības valstij ir savs stūrītis, kur apskatāmas tās slavenākās vietas vai celtnes miniatūrā izmērā. Protams, ir arī kustīgi vilcienu, lidmašīnu un arī kuģu modelīši, kas atdzīvina šo mazo pasaulīti. Latvija šeit pārstāvēta ar Brīvības pieminekli. Tam blakus slejas Tallinas vecpilsētas mūri un Viļņas universitāte. Ja nospiež pogu pie katra no eksponātiem, atskan valsts himna.

Te vienuviet var apskatīt arī Londonas Bigbenu, Parīzes Eifeļa torni, Triumfa arku un Svētās Sirds baziliku, tāpat arī Romas Pētera baznīcu, Vācijas Elcas pili un daudzas citas iespaidīgas Eiropas celtnes.