Gabaliņš no tropiem arī Siguldā. Ielūkojamies tropu tauriņu mājā

"Vai taureni neesi redzējis?" – tā noskaldot daža laba vecmāmiņa, kad mazbērns spītīgi velk uz Siguldas tauriņu mājas pusi. "Domāju, ka šādus Latvijā daudzi nav redzējuši," nosaka uzraugs Andris Treimanis.

Ja nosēžas uz galvas, vajag kaut ko vēlēties, viņš smaidot dod padomu, kad lekns pūčtaurenis par nolaišanās laukumu izvēlējies manus matus. Šorīt tas bija viens no retajiem, kam gribējās izlocīt spārnus, pārējie gaidīja, kamēr telpā vairāk iesils gaiss. Siguldas "tropi" ar vēsajām naktīm košajiem svešzemniekiem nav pa prātam. Sfēriskajā teltī sākas rosība tikai pēc jaudīgāka gāzes balona uzstādīšanas. Siltums spējis izkustināt pat naktenieku un vienu no pasaules lielākajiem tauriņiem – atlasa gigantisko. Daba pret viņu gan bijusi barga – liegti ēšanas prieki un mūžiņš tikai desmit dienu garumā. Pats jaunākais eksemplārs, kas no kūniņas izšķīlās mūsu acu priekšā, noskatījis kādas apmeklētājas koši zilo džinsu staru. Pieķēries lielinieks pie biksēm un no satraukuma tricina daiļos spārnus.

Siguldas tauriņu māja atvērta kopš jūnija, apmeklētāju interese kā jaunam objektam, kas tūristu kartē pat nav iezīmēts, bijusi pietiekama, spriež Andris. Ja dabā neuznāks "mīnusi", būšot atvērta vēl visu oktobri.

"Praktiska ieguvuma no tauriņu skatīšanās nav, taču tas prieks, emocijas, ko cilvēki te gūst, ir neizmērojams," prāto uzraugs. Kā citādi cilvēki atgrieztos vairākkārt, rekords vienam apmeklētājam esot deviņas reizes!

Tauriņu mājā apskatāmi ap 15 dažādu Dienvidamerikas, Āfrikas vai Āzijas tropu sugu zvīņspārņu, kas no audzētavām šurp atvesti vēl kūniņas stadijā. Inkubatorā tie piedzīvo savu pēdējo pārvērtību. Teltī vienlaikus mitinās pāris simti tauriņu.

Rīts sākas ar brokastīm – raibspārņi satupuši uz greipfrūtu vai apelsīnu šķēlēm un ar snuķīti kā salmiņu sūc augļa sulu. Kāds ieķēries banāna mīkstumā, kas iekarināts virvē. Ēšana notiek lēnām un ilgi – riktīgs slovfūds.

Tauriņu mājas saimnieki – trīs dobelnieki, kuri pērn iemēģinājuši roku ar tauriņu māju Tērvetē – centušies teltī radīt tropu sajūtu ar atbilstošiem augiem, to vidū palmas, banānkoks, ziedošas kannas u. c. Baseinā peld zivis, no zara uz zaru lidinās un čivina putni – rīsa žubītes, amadīns un kanārijputniņš. "Izvēlējāmies tādus, kas raksturīgi tropiem un neēd tauriņus, tāpēc šeit nav papagailīšu," paskaidro Andris. Taču ienaidnieku un citu apdraudējumu tāpat netrūkstot – visnegantākie esot vietējie zirnekļi, kas tauriņiem parasti uzbrūk pa nakti – satin tīklos kājiņas un izsūc dzīvību. Krāšņie lidoņi jāsargā arī no maziem bērniem un pārlieku aizrautīgām omītēm. Tauriņu spārni ir ļoti trausli, darināti no zvīņām, ja tās aiztiek ar rokām, kukainis var aiziet bojā. Dažus nedisciplinētākos ciemiņus nācies arī izraidīt.

Ar dziļām zināšanām par eksotiskajiem tropu iemītniekiem tauriņu mājas īpašnieki nelepojas – nevienam neesot biologa izglītības. Toties varot padalīties ar pamatzināšanām un saviem novērojumiem, piemēram, pastāstīt par mīlas lietām, kas tauriņiem notiek vienreiz dzīvē un ilgst no 18 līdz 30 stundām. Kāds klients esot parēķinājis – tik ilgs sekss 30 mūža dienās esot labs rādītājs. Mājas uzraugam gan sākas raizes, kad 40 koši zilie morfīdi saāķējušies pa pāriem, bet mazākie apmeklētāji tos grib atbrīvot.

Pagājušajā gadā vairāki tērvetnieki kļuvuši par aktieriem – angažēti kāda Krievijas teātra viesizrādēm. Kā skaidrojusi menedžere, pēc galvenā varoņa monologa taurenim jāizlido no kastītes un jāuzsēžas runātājam uz brillēm. Kā vēlāk izrādījies, taurenīši vajadzīgajā brīdī gan lidojuši, gan sēdušies, tiesa, ne gluži paredzētajā vietā. Aktieri mazos kolēģus iemīļojuši – iedevuši vārdus un ērtībām pagādājuši speciālu mājiņu. Izrādās, kliperīši ir ne tikai labi lidotāji, bet arī aktieri, pasmaida Andris un pastāsta: tieši klipertauriņu sugai fiksēts ātrlidošanas rekords – 40 kilometri stundā ar piebildi, ka pakaļ dzinās ienaidnieks.

Pasaulē izplatītas ap 150 tūkstošiem tauriņu sugu, vairākums no tām mīt tropu klimatiskajos apstākļos. Sastopami visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu.

Latvijā atklātas ap 2400 tauriņu sugu, 45 no tām iekļautas Sarkanajā grāmatā.

Tauriņu izmērs ir no 0,3 līdz 30 cm.

Mūžs vidēji ilgst no 10 līdz 30 dienām.

Lidošanas ātrums var sasniegt līdz pat 20 km/h, ir gadījumi, kad fiksēts 40 km/h. Lai izvairītos no apdraudējuma, lidojot spēj izpildīt daudz un dažādus trikus. Nespēj palidot, ja ir pārāk vēss vai arī klimats ir par karstu un mitru.

Tauriņu acis veidotas no 6000 lēcām, saredz ultravioleto gaismu. Tikai 1912. gadā zinātnieki atklāja, ka tauriņiem ir arī ausis.

Ēdiena garšu sajūt ar kājām, uzņem to galvenokārt ar sūcējsnuķi. Ēdienkartē dominē ziedu un augļu nektāri, sūc arī koku vai augļu sulu, ūdeni.

Mēneša laikā Siguldas tauriņi savā tropu mājā "apēd" 15 kg banānu, 10 kg apelsīnu, 5 kg kivi, 5 kg citronu un vēl 5 kg citu augļu.

Uģis Piterāns, LU Botāniskā dārza entomologs: "Tauriņu mājas uzdevums ir parādīt cilvēkiem tauriņu dažādību un daudzveidību, jo ne jau katrs var aizbraukt uz tropu zemēm. Siguldiešu pasākumu vērtēju ļoti pozitīvi, jo īpaši, ja notiek darbs ar bērniem.

Ierīkojot Tropu tauriņu māju Botāniskajā dārzā, vēlējāmies, lai apmeklētāji sajustos kā džungļos, tāpēc šeit sagādāti atbilstoši augi, putni un zivis. Pats sarežģītākais ir nodrošināt līdzsvarotu klimatu, lai siltums turas ap 27 – 29 °C un mitrums – ap 90%. Daudzi atzinuši, ka salīdzinājumā ar ārzemju piemēriem mums nelielā platībā izdevies iekārtot vidi, kas tuva dabiskajiem apstākļiem. Par to liecina arī tauriņu pārošanās un vairošanās, piemēram, pūčtauriņi šeit piedzīvoja visas dzīvības stadijas – sadēja oliņas uz banānu lapām, kļuva par kāpuru, tad – kokonu, no kura izšķīlās taurenis."

Nikolajs Savenkovs, Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs: "Visā pasaulē jau sen pastāv tādas tauriņu mājas – atraktīvas un populāras. No dabas aizsardzības viedokļa kaitējums netiek nodarīts, jo tauriņus pārdošanai audzē speciālās fermās nebrīvē. Tā cilvēki apmierina savu vēlmi iegūt kādu tauriņu, un tas nenotiek uz vides rēķina. Mana specializācija ir Latvijas un plašāk Eiropas tauriņi, taču pašam labāk patīk tos novērot dabā."

Māris Lielkalns, Rīgas Zooloģiskā dārza runasvīrs: "Apmeklēt tauriņu māju ir krietni pozitīvāk nekā vērot tauriņus ekrānā. Skatoties uz kaut ko dzīvu dabā, cilvēks labāk iepazīst pasauli, veidojas emocijas, attiecības. Tieši tāpēc Rīgas Zoodārzs aizbēra lauvu bedri, jo tagad dzīvniekus var apskatīt acu līmenī un parādās cita veida emocijas par dzīvi.

Mūsu Zoodārzā tauriņu nav un tuvākajā laikā nebūs apskatāmi, jo tagadējā tropu māja tam neatbilst – par tumšu kukaiņiem un šauru cilvēkiem, lai varētu ērti apskatīt kukaiņus. Labai pašsajūtai taurenim vajadzīgi piemēroti apstākļi – ja to nav, tas sēž augšējos logos, sildās un tikai paretam slinki palido."