Olimpisko spēļu dzimšanas vieta – Panatenālais stadions, kur sajust uzvaras garšu

Panatinaiko jeb Panatenālais stadions ir viens no vecākajiem stadioniem pasaulē, mūsdienu olimpisko spēļu dzimtā vieta. Te 1896. gadā Pjērs de Kubertēns atklāja pirmās mūsdienu olimpiskās spēles, kādas mēs tās zinām šobrīd. Taču vieta nav izvēlēta nejauši, jo jau 566. gadā pirms mūsu ēras te, pavisam tuvu Akropolei un Zeva templim, Atēnu tūrisma simboliem, tika uzcelts stadions, kur sportisti jau tolaik mērojās spēkiem un piedalījās dažādās disciplīnās.

Laika gaitā stadions piedzīvojis dažādas pārvērtības. Tajā lepni uzstādītas marmora sēdvietas (starp citu, joprojām Panatenālais stadions ir vienīgais stadions pasaulē, kas veidots teju vai pilnībā no marmora), uz ilgu laiku dažādu varu un režīmu dēļ tas pat aizmirsts, taču 19. gadsimta beigās entuzasti apņēmās to atjaunot. Pēc Grieķijas neatkarības atgūšanas no Osmaņu impērijas sākās arheoloģiskie darbi, kas atsedza aizmirsto stadionu. Lai arī tas nebija restaurēts, vēl pirms pirmajām olimpiskajām spēlēm tajā tika rīkotas sporta sacensības, ko finansēja tolaik turīgais Evangelis Zapa, kurš tiešā veidā stāvēja klāt pie mūsdienu pirmo olimpisko spēļu šūpuļa.

Lai arī Akropoli, Zeva templi un citas apskates vietas var apmeklēt ar vienoto biļeti, šajā stadionā var iekļūt par atsevišķu samaksu. Bet, ticiet man, tas ir tā vērts. Biļete maksā piecus eiro (studentiem uz pusi lētāk – 2,50 eiro), turklāt katram apmeklētājam bez papildu maksas tiek piešķirts audiogids. Noteikti, noteikti izmantojiet to! Bez tā stadiona apmeklējums būs pavisam pliekans, jo tieši audiogida dēļ tas izvēršas par negaidīti patīkamu piedzīvojumu. Audiogids tiek izsniegts pie ieejas stadionā, un apmeklējuma beigās tas turpat arī jānodod.

Ieejot stadionā, protams, sajūties ļoti maziņš. Kā nu ne – tajā vienlaikus var sasēsties līdz pat 45-50 tūkstošiem cilvēku. Taču jau pavisam drīz gar stadiona malām var redzēt numurus, kas nozīmē – jāklausās audiogids. Latviešu valodā, protams, tas nebija, taču ieraksts angļu valodā bija labi saprotams. Tiem, kas jau nodomāja – kas tad tur interesants var būt, varu apstiprināt, ka līdz pat beigām katrs ieraksts radīja savu noskaņu un vērtību. Audiogids veidots tā, lai var izstaigāt visu stadionu, apstāties konkrētās vietās un noklausīties, kāda ir to nozīme. Piemēram, viens no spilgtākajiem ierakstiem bija jāklausās tunelī, kas ved no sportistu ģērbtuvēm uz stadionu. Ierakstā bija dzirdami skatītāju aplausi un sportistu gatavošanās sacensībām, kas, nenoliedzami, uzreiz radīja sajūtu, ka esmu viena no viņiem. Tāpat audiogida ieraksta balss lūdza uzkāpt teju vai līdz pašai stadiona augšai, vēlāk pastāstot par stadiona vēsturi.

Lai arī lielākā audiogida vadītās ekskursijas daļa norisinās ārā un, kā tas bija mūsu gadījumā, tiešos saules staros, iesaku jau laikus nodrošināties ar ūdens pudeli, kas veldzēs slāpes. Taču aptuveni ekskursijas vidū balss austiņās ieved tunelī un uzved uz improvizēto muzeju, kas izveidots sportistu ģērbtuvju priekštelpā. Tas būs īpaši interesants tiem, kas vēlas īsā laikā izsekot līdzi ne tikai olimpisko spēļu, bet arī pasaules attīstībai. Kā? Telpā izvietoti visu olimpisko spēļu plakāti. Zināms, ka plakāts jau vēsturiski ir bijis rīks, caur kuru popularizēt ideoloģiju un simboliski attēlot būtisko. Tā, secīgi izejot no pirmā līdz pat pēdējam spēļu plakātam un izlasot aprakstus, var labi iztēloties un orientēties arī tehnoloģiju, krāsu, vizuālo iespēju attīstībā. Tāpat redzamas arī vairākas lāpas, piemēram, no olimpiskajām spēlēm Pekinā un Londonā, kas varētu būt labāk saglabājušās atmiņā.

Tuvu stadiona ieejai atradīsiet arī goda pjedestālu. Te gan var gadīties stāvēt nelielā rindā, jo daudzi apmeklētāji vēlas nofotografēties kā uzvarētāji. Tāpat daudzi izvēlas nedaudz paskriet pa stadionu un sajust olimpisko garšu, bet citi kā mazas skudriņas apsēžas milzīgajā stadionā.

Viens no lielākajiem notikumiem, kas nesen pieredzēts stadionā, bija 2004. gada vasaras olimpiskās spēles Atēnās. Olimpiskās spēles bija atgriezušās dzimtenē, turklāt pašā stadionā arī norisinājās loka šaušanas sacensības un maratona noslēgums. Tā bija pirmā reize kopš 1896. gada, kad olimpiskās spēles norisinājās Grieķijā. Taču arī šobrīd stadions dienas neaizvada klusumā, tajā joprojām norisinās dažādi pasākumi, protams, mērogā krietni mazāki par olimpiskajām spēlēm.

Pretēji kā Akropolē, kur gandrīz vai jāspraucas cauri pūlim, lai pie Partenona uzņemtu labāko kadru, Panatenālajā stadionā izvairīsieties no drūzmas un liekiem trokšņiem. Šī apskates objekta apmeklējums mums neplānoti izrādījās augstākais ceļojuma punkts. Man pat gribētos teikt, ka tā bija ļoti "sajūtīga" vieta – it kā parasts stadions, taču ar audiogidu tas ieguva pavisam citu jēgu un tiešām ļāva sajust, gribētos ticēt, olimpisko garu.