Tā nu oktobra vidū sēdos lidmašīnā uz Nepālas galvaspilsētu Katmandu. Ieraugot pilsētas piesārņotību un sajūtot mitro gaisu, sajutos kā atgriežoties mājās (pirms gada pavadīju vairākus mēnešus, ceļojot pa dažādām Āzijas valstīm). Ielidoju diezgan vēlu, tāpēc nolēmu ņemt taksi uz nelielo hosteli, kur biju rezervējusi gultu. Tieši šajās dienās norisinājās Nepālas otrais lielākais hinduisma festivāls – Divali (atzīmējot gaismas uzvaru pār tumsu), kas bija iemesls trakajai satiksmei un iedzērušiem vīriem, kas virpuļoja cauri visai pilsētai. Biju plānojusi doties uz Pokharu (sākuma punkts ceļā uz Himalajiem) jau nākamajā rītā, taču izlēmu pagaidīt. Iemesls šim lēmumam bija iedzērušie autovadītāji, kas ar lepnumu sēdās pie auto stūres, neaizdomājoties par iespējamajām sekām.
Pavadot pāris dienas Katmandu, nedaudz izpētīju gan pašu pilsētu, gan vienu no slavenākajiem tempļiem Nepālā – Pērtiķu templi. Pastāv uzskats, ka Buda ir dzimis Nepālā, tāpēc šī vieta tiek atzīmēta kā budisma pirmsākums. Devos uz templi, lai rastu mieru, ko spēj sniegt lietas, kas loģikai nav izprotamas, taču līdz ar tempļa popularitāti līdzi nāk arī daudzie tūristi, tāpēc mieru tā arī neatradu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
