Darbaļaužu svētki, pieķēdētie puķu podi un lūdzēja Berta: ceļotājas aizraujošie piedzīvojumi Kubā  (1)

"Lidojumam izvēlamies maršrutu Rīga – Parīze – Havana. Daļu laika esam nolēmuši pavadīt Havanā, daļu apceļojot salu, bet noslēgumā dažas dienas padzīvot kūrorta viesnīcā, režīmā "all inclusive" (viss iekļauts).

Kubas Republikas teritorija sastāv no Kubas salas, Huventudas salas un virknes mazo saliņu. Apceļot plānojam tikai daļu no lielās salas. Izvēle "krīt" doties austrumu virzienā no Havanas – Cūku Līcis, Cienfuegos, El Nicho ūdenskritumi, Trinidada un tad bezrūpīga atpūta kūrortā. Izpētu karti un atrodu mūsu maršrutam ģeogrāfiski visizdevīgāko kūrortu - tā ir neliela saliņa Cayo Santa Maria. Vietnē "booking" rezervēju četras naktis.

Auto salas apceļošanai izvēlamies īrēt caur kādu uzņēmumu, kas vēlāk izrādās reģistrēts Minhenē, Vācijā, un man par nepatīkamu pārsteigumu atsūta rēķinu, kurā ir rakstīts - tūristu apkalpošana, ar piebildi, ka nedrīkst norādīt - auto īre, jo tas esot neatļauti! Bez paskaidrojumiem! Daudz variantu nav, jo citas interneta dzīlēs atrastās un uzrunātās firmas pēc garām sarakstēm ir atbildējušas, ka visas mašīnas uz mums interesējošo periodu ir aizņemtas. Kubā arvien vairāk tūristu izvēlas pašrocīgi apceļot valsti īrētā auto, bet piedāvāto automašīnu skaits ir ierobežots. Zinātāji brīdināja, ka auto vislabāk rezervēt teju pusgadu iepriekš. Tas vairs nav iespējams, un jāņem ciet tas, ko dod! Pārskaitu naudu un ceru, ka viss būs labi. Mierina tas, ka naudu pārskaitu uz kādu banku Minhenē, vācieši tomēr tādi godīgi šķiet.

Plānotās naktsmītnes - Cassa Particular, kas ir privāti apartamenti, kurus Kubas iedzīvotājiem ir atļauts izīrēt tūristiem. Havanā apmešanās vietas kontaktus iedod kolēģe, kura pirms septiņiem gadiem ir bijusi Kubā. Saimnieks, kuru sauca Karloss, savā laikā ir studējis Sanktpēterburgā (toreizējā Ļeņingradā), kādu laiku strādājis Krievijā un tādēļ nedaudz saprotot krievu valodu - pie viņa ir apmeties ne viens vien Latvijas ceļotājs. Sarakste ir īsa! Vieta atradīsies! Uz jautājumu, vai varētu palīdzēt ar transfēru no lidostas, atbilde ir – paņem taksi! Es rakstu krieviski, viņš man atbild spāniski! Uz jebkādiem maniem jautājumiem atbild – atbrauksi, redzēsi! Un katru reizi pieraksta klāt mūsu ierašanās datumu. Tas tā, lai es neaizmirstu, jo laikam šķietu manāmi satraukta un haotiska! Tālāk vēl trakāk, man neatbild neviens no uzrunātajiem Casa Particulare saimniekiem, kuru e-pastus esmu atradusi Googlē. Prātoju, ka nāksies meklēt guļvietas, esot uz vietas (pie tam visi, kuri bijuši Kubā, mierina, ka tas ir vienkārši), kad pēkšņi saņemu vēstuli franču valodā – no Bertas, kura dzīvo Cienfuegos. Es ceru, ka viņa ir sapratusi mani! Aizrakstu datumu, kurā plānojam tur būt. Viņa cer, ka esmu sapratusi viņu, jo atbildē saņemu vienu vienīgu vārdu – si!

Un ceļojums var sākties. Ir 2016. gada aprīļa beigas, bruņojušies ar auto īres rēķinu no Minhenes, Karlosa adresi Havanā un Bertas atbildi, kurā bez "si" ir arī apraksts franču valodā, kā no autoostas atrast viņas namu (kur viņa rāvusi, ka ieradīsimies ar autobusu?), stāvam Havanas lidostas pasu kontrolē. Viss norit raiti, kontrole ir īsa, un mūsu bagāža jau tuvojas pa slīdošo lenti. Esmu pārsteigta, jo biju iztēlojusies, ka ierašanās šāda režīma valstī varētu būt ķēpīgāka. Pirms sēžamies taksī, izstāvam pamatīgu rindu, lai tiktu pie Kubas CUC. To vērtība ir praktiski vienāda ar ASV dolāru. Ir silti, nē, karsti! Havana sagaida ar tveici, dūmaku, izplūdes gāžu smārdu, kādu sen esam aizmirsuši! Visapkārt dzīvīga steiga, visraibākais taurējošu automašīnu klāsts un ļaudis, kas dodas savās ikdienas gaitās.