Tallina Ziemassvētkos: vai vērts braukt?

Tallinas vecpilsētas centrā – Rātslaukumā omulīgi iekārtojies kompakta izmēra tirdziņš (nedaudz lielāks par Vecrīgas). Piedāvājumā tas pats, kas jau parasti tirdziņos – daudz adījumu, džemperu, cepuru, zeķu, sveču, suvenīru – stilizētos namiņos rotas, desas, karstvīns, mandeles, saldumi, labi tas, ka, atšķirībā no Berlīnes vai Ķelnes, Tallinas tirdziņā nav milzu bezgaumīgo piparkūku ar uzrakstiem "I love you". Skaisti izskatās izgaismotais Rātslaukums un lampiņu virtenes, kas stiepjas pāri tirgus namiņu jumtiem. Un viens no tirdziņa bonusiem, ko īpaši izceļ organizatori, ir ziemeļbrieži. Īsti, dzīvi, četri ziemeļbrieži.

Saprotams, izdzirdot, ka Ziemassvētku tirdziņā ir iespēja apskatīt ziemeļbriežus, prātā vizualizējas romantiska aina, kurā tu smaidošs glaudi briedi uz skaisti izrotātu eglīšu un neliela koka žodziņa fona, kamēr turpat blakus sēž Ziemassvētku vecītis un runājas ar bērniem. Realitātē brieži ir aiz divus metrus augsta restota koka žoga, caur kuru ar vienu aci slīpi sagriezies, apmeklētājs var ieraudzīt arī pašu briedi. Lai vai kā nebūtu ar ziemeļbriežiem, tirdziņš ir pietiekami jauks, lai tajā uzkavētos, baudot karstvīnu, mandeles vai desiņas un klausoties svētku programmu.

Senatnes sajūtu baudītājiem Tallinas vecpilsētā ir kur izvērsties. Vecākā pilsētas daļa (iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā) sadalīta uz pusēm – Toompea kalns, kur atrodas parlamenta ēka ar vienu no pilsētas simboliem – 25 metrus augsto torni jeb garo Hermani, krāšņā Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle un ieliņu labirinti, veido Augšpilsētu, no kuras trijām skatu platformām paveras lielisks skats uz vecpilsētu un pārējo Tallinu.

Skatu platformas nav īpaši jāmeklē, pie tām var nonākt vienkārši klejojot pa Augštallinu. Uz Lejasvecpilsētu ved vai nu kāpnes vai jauki stāvas ieliņas. Krasās reljefa izmaiņas vien padara Tallinas vecpilsētu atšķirīgu no Vecrīgas.

Pa šaurajām, bruģētajām ieliņām var klejot stundām ilgi, vērojot brīnišķīgi noformētos skatlogus, interesantās, veclaicīgās veikalu un krodziņu izkārtnes, dekorācijas, iespaidīgo sienas pulksteni Sv.Gara baznīcas fasādē, var apskatīt Kaķu aku Rūtli ielā, krāšņo Pika ielu, Melngalvju namu, jūras puses sargtorni – Resno Margaritu, Tallinas simbolu – no 14.gadsimta saglabājušos pilsētas mūra daļu – Viru vārtus (kas dzīvē neizskatās diezko iespaidīgi, tomēr esot fotogrāfētākā vieta Tallinā).

Vecpilsētā ir vairākas interesantas vietas, kuras apmeklējot, pārņem īpaša burvība: Katrīnas pasāža, kur sajūtama Tallinas senā gaisotne (romantiski šaura starpiela netālu no Rātslaukuma, kuru veido 15.–17.gadsimta ēku pagrabos paslēpušās amatnieku darbnīcas, kurās meistari pēc sentēvu metodēm darina un pārdod priekšmetus no stikla, kā arī aksesuārus, keramiku, apgleznotu zīdu u.c. un Sv.Katrīnas baznīcas artefakti, kas izlikti apskatei pie sienas).

Borsi ieliņas pasāža, kur Tallinas pilsētas vēsture vārda tiešā nozīmē ierakstīta ielas bruģī.
Sv.Olafa baznīca – ieejot iekšā, mēs iekļuvām īstā svētku atmosfērā, jo vietējais orķestris atskaņoja tradicionālās Ziemassvētku melodijas. Baznīcai ir augstākais tornis vecpilsētā, no kura skatu platformas paveroties iespaidīgs skats (miglas dēļ gan augšā nekāpām).

Ja ir vēlme iejusties viduslaiku pilsētas sarga ādā, par 3 eiro iespējams uzkāpt Hellemanni sargtornī, pastaigāt pa 200 metrus garo koka eju gar mūri un pavērot pilsētas jumtus no augšas.

Naksnīgā Tallina ir pavisam cits stāsts. Tad vecpilsēta iegrimst sveču, lukturu un lampiņu virteņu apgaismojumā, vedinot izzināt noslēpumus, ko glabā ielas un iekšpagalmi. Un pastaigā var sastapt pat sargkaķi, kas nopietni sēd pie ieejas iekšpagalmā.

Esot vecpilsētā, ir dažas vietas, kur gribas atgriezties atkal un atkal. Viena no tādām ir Meistaru galerija – iekšpagalms, kurā valda tāda romantiska "vintage" atmosfēra. Te atrodas dizaina veikaliņi un labi glabāts noslēpums – kafejnīca "Pierre chocolaterie", kurā valda apbrīnojama atmosfēra (gardas kūkas, lieliska kafija, sveču apgaismojums, mīksti spilveni un bohēmisks "vintage" iekārtojums, turklāt arī paši darbinieki tērpušies retro stilā).

Vieta, kura noteikti jāapmeklē, ir pilsētas Rātslaukuma stūrī esošā visvecākā aptieka Eiropā, kura darbojusies kopš 1422.gada. Iekštelpās var aplūkot ekspozīciju, kurās redzami iepriekšējos gadsimtos aptiekas darbībā izmantotie aptiekāru instrumenti un dažādas vielas (iekonservēts ezis, odze, bruņrupuči). Runā, ka aptiekā joprojām pārdodot pēc viduslaiku metodēm gatavotas zāles.

Kad apskatītas vecpilsētas ievērojamākās vietas, jāsāk domāt par pusdienām. Lai uz vietas nebūtu jāmeklē, jau pirms ceļojuma sameklēju ēstuves, kuras derētu apmeklēt, un neviena no tām nelika vilties.

Šo noteikti iesaku apmeklēt viduslaicīgu un neparastu sajūtu gūšanai. Te var dabūt tikai aļņa zupu (2 eiro jeb, kā saka krogus meitas, 2 naudas), pīrādziņus (1 nauda) un šo to no dzeramajiem.
Krodziņā valda gandrīz tumsa, ir tikai sveču gaisma, skan viduslaiku mūzika, krogus meitas ir ducīgas sievas, kuras pie zupas nemaz nepiedāvā karoti, vārdu sakot, ir jādzer pa tiešo no bļodas.

Starp citu, nav teikts, ka bļoda būs vesela. Tikpat labi tā var būt ar robainu malu, izlūzušu lausku vai nolauztu osu. Krodziņā ir forši asprātīgi uzraksti, piemēram: "Atstāj dzeramnaudu, krogus meitām vajag jaunas kleitas" un "Te atstāj netīros traukus, kurus neesi nočiepis". Šī vieta nav vakariņošanai vai pusdienošanai, bet atpūtai, mazai iekošanai un īpašu romantiski drūmu viduslaiku izjūtu gūšanai.

"Hell hunt" (Sirsnīgais vilks) ir mīlīgs krogs ar apmēram 130 alus šķirnēm (arī "Valmiermuiža") un tiešām omulīgu, brīvu atmosfēru – tādā kā medību mājas stilā. Te var nākt pusdienot un vakariņot, jo tiek piedāvāta arī laba ēdienkarte. Paņēmu "Shepherds' Pie" (pusporcija par 5 eiro) – gardi un labi. Šeit nāk arī vietēji, pasēž pie galdiņa vai letes, pasūta alu un palasa avīzi. Vakaros praktiski visas vietas ir aizņemtas, kas vien liecina par kvalitāti un popularitāti.

Ēstuve mazā iekšpagalmā, kura piedāvā patiešām lielas biezas picas, kādas Latvijas ēstuvēs ir retums. 20 cm pica maksā 5 eiro, 30 cm – 7 eiro. Atmosfēra – puskrēsla, sveču apgaismojums. Vispār sveces Tallinas krodziņos ir gandrīz visur, tallinieši prot radīt atmosfēru.

Tikai decembrī Tallinā iespējams apmeklēt savdabīgu izstādi – Piparkūku mānija (ieeja 2 eiro), kurā aplūkojamas no piparkūku mīklas darināti brīnumi, piemēram, baznīcas, ziloņi, galvaskausi (!) un pat Buda.

Tallinas vecpilsēta decembrī ir kā izkāpusi no Ziemassvētku pastkartes – neparasti krāšņa, izrotāta, taču ne bezgaumīga, jo tallinieši prot radīt īpašu, neuzbāzīgu svētku atmosfēru, kas pa vecpilsētu klejojošajiem tūristiem spēj dāvāt maģiskus mirkļus un ielīksmo pat tad, kad apkārt valda drūms pelēkums.

Citus Māras Bitānes rakstus var lasīt viņas blogā.