Gundega Skudriņa par svētku svinēšanu: neko nevajag darīt ķeksīša pēc  (1)

Gundega stāsta, ka viņas mājās visi dara visu, un svētku nasta netiek uzvelta uz viena cilvēka pleciem. Tomēr, ja darbu paliek vairāk, nekā spēj paveikt, tad ir vienkārši jāsaka. "Ja darba gūzma, pirmssvētku stress un drudzis tevi grib aprakt, tad gan vajag palūgt palīdzību vai vienkārši runāt. Ja man vajag, es prasu savam vīra kungam vai radiem, māsām," teic Skudriņa, piebilstot, ka nekad viņas lūgums netiek atteikts.

Radošā personība stāsta, ka nevajag arī pārcensties un svētku noskaņu ne vienmēr nepieciešams radīt tradicionālos veidos, bet gluži vienkārši – tā, kā pašiem gribas. Piemēram, ja nav vēlēšanās nest mājās egli, to nevajag darīt – dažkārt var izlīdzēties vien ar egles zaru. Gluži tāpat svētku noskaņu var radīt kaut ar vienkāršu lina galdautu vai kādu citu svētku projekciju, kas pašam patīk, uzskata Skudriņa.

Bet ko darīt tiem, kam nav svētku sajūta un īsti nemaz nav vēlēšanās to iegūt? "Viņiem nevajag to darīt. Kāpēc tas būtu jādara?" Skudriņa teic, ka ķeksīša pēc jeb tikai tādēļ, ka ir Ziemassvētku vakars, skriet pie tuviniekiem nevajadzētu, nepieciešamas pareizās sajūtas. "To var darīt 25., 26., 21. Dariet tad, kad jūs to gribat, kad jums ir laiks, kad jūs gribat pa īstam samīļot savējos, kad jūs gribat pa īstam baudīt vīnu, kad jūs gribat cept piparkūkas. Dariet to tad! Kurš teica, ka jādara 24.?" Skudriņa atgādina: "Nevajag neko vispār dzīvē darīt ķeksīša pēc."